Kursors izmēģina Audi A5 Sportback (2017)

Mēs izliekamies visu savu dzīvi. Izliekamies, ka iederamies šajā vietā, šajā pasaulē un ka mums ir vienalga. Mēs izliekamies labāki kā īstenībā esam un dzīve galu galā sanāk viens liels teātris. Ja mums katram kaut uz brīdi izdotos ielūkoties dzīvē, kurā nav jāizliekas, vai mēs vispār spētu atgriezties savā ikdienā? Ar auto ir līdzīgi – pēc brauciena ar izteiksmīgu pārstāvi, grūti ir atgriezties pie sava vienkāršā pārvietotāja, tomēr mēs izliekamies, ka mums ir vienalga.

Jauniem cilvēkiem domāšana ir pavisam vienkārša, viņi ar auto brauc, jo viņiem vienkārši patīk braukt. Viņi savācās tukšos stāvlaukumos, lai izdomātu jaunus maršrutus, kur visiem braukt. Vecākiem un šķietami viedākiem paliekot, auto izmantošanas mērķis paliek arvien ierastāks – tikt uz darbu, veikalu, pakaļ bērniem, pie omītēm un tā tālāk. Mēs četrratu tehniku uztveram tikai par līdzekli noteiktu mērķu sasniegšanai. Tas ne tikai padara pavisam ikdienišķu iegādājamā auto izvēli, bet arī auto krāsas izvēle paliek ļoti praktiska. Tomēr, auto krāsas izvēle ir jūtīgāks jautājums kā sākumā var šķist. Auto krāsa ne tikai izceļ spēkratu, bet arī daudz pasaka par tā īpašnieku un par viņa domāšanu. Ja esi sadūšojies iegādāties, teiksim, sarkanu auto, tad tas apliecina, ka esi brīvs savā domāšanā. Tomēr, spilgtas krāsas auto ir ļoti nepopulāra izvēle, jo pastāv uzskats, ka tādu auto īpašnieki ir ļoti ārišķīgi. Ja tev ir ikdienišķa dzīve, tavi stāsti arī būs ikdienišķi, pat garlaicīgi. Nav jābūt ārišķīgam, lai savu būtību akcentētu ar spilgtas krāsas auto, vienalga kādā vērtībā spēkrats iegādāts.

Kādu laiciņu atpakaļ braucu ar aktuālo Audi A5 un tas man patika, kaut auto bija pavisam ikdienišķā baltā krāsā. Sportback versijā lielas izmaiņas nav, ja neskaita papildus divas durvis. Es, godīgi sakot, pat negaidīju, ka formas un krāsa var padarīt A5 tik ļoti atšķirīgu. Liels nopelns ir skaistajai Matador Metallic sarkanajai krāsai un izteiksmīgajiem diskiem, kopskatu padarot acij ļoti tīkamu.

Vispirms gan pieķersimies tehniskajai pusei. Nekā jau īsti jauna nav, bet atkārtošana ir zināšanu māte. Pieejamas kopā tikai piecas dzinēju variācijas, kas sastāv no trīs dažādiem modeļiem. Divu litru benzīna dzinējs pieejams 190 Zs (320 Nm) un 252 Zs (370 Nm) jaudas versijās, divu litru dīzeļa dzinējs savukārt tikai 190 Zs (400 Nm) versijā. Jaudas gardēžiem pieejams arī trīs litru dīzeļdzinējs ar 218 Zs (400 Nm) vai 272 Zs (600 Nm) versijā. Jaudīgākais benzīna un visi dīzeļdzinēji ir komplektējami ar Quattro visu četru riteņu piedziņu, savukārt 190 Zs benzīna un dīzeļdzinēji pieejami arī ar sešu pakāpju manuālo kārbu. Automātiskā kārba ir divās versijās, divu litru dzinējiem tā ir septiņu pakāpju S tronic un trīslitrīgajiem astoņu pakāpju tiptronic. Rietumeiropai ir pieejamas dažādās Ultra versijas (speciāls tehnoloģiju salikums, lai padarītu auto ekonomiskāku, proti, samazināts auto svars, speciālas transmisijas un optimizēti dzinēji) un arī hibrīdi. Tas viss būs šogad pieejams arī pie mums, tad pie nākamajiem Audi izmēģinājumiem par to arī parunāsim.

Pētīt salonu vēlreiz, manuprāt, nav vērts, tas ir identisks ar “parasto” A5. Tomēr, līdzīgu auto izmēģinājums dod iespēju pievērst uzmanību niansēm, kuras pirmajās reizēs nepamani. Līdzīgi, kā iemīļota filma, kuru skaties jau piekto reizi, bet arvien pamani kādu foršu un nedzirdētu frāzi, kādu jaunu un interesantu niansi, kas liek uz lietām paskatīties mazliet citādāk.

Pirmā lieta, kas man uzreiz iekrita acīs, ir ļoti plastmasīgais panelis, kas man, godīgi sakot, ir nesaprotama lieta. Auto ir komplektēts ar S line sporta paku, kas dod visādas glītas lietas, piemēram, ļoti ērtus un skaistus sporta sēdekļus, salona un griestu apdari melnā krāsā, speciālu pārnesumkārbas sviras rokturi, pedāļus un kājas balsta vietu ar nerūsējošā tērauda apdari un arī stūre ir pavisam glīta ar taisnu apakšējo malu. Par to visu tu samaksā gandrīz 1800 EUR, bet pats panelis paliek lēts un, godīgi sakot, ir diezgan briesmīgs. Pie tam, cenu lapā es neatradu iespēju auto aprīkot ar individuālu ar ādu apvilktu priekšējo un durvju paneļus. Nav baigi forši, ja par konkrēto A5 Sportback ir jāatstāj 75 tūkstoši EUR.

Pirms gada, kad izmēģināju aktuālo Audi A4, mani ļoti pārsteidza virtuālā vadītāja informācijas sistēma ar 12.3 collu digitālo ekrānu un nebija dižu pretenziju pret 8.3 collu multimēdijas ekrānu, tomēr, ir jau gads riņķī un uzlabojumu nav, tiek uzstādīts viss tieši tas pats. Pirms gada Audi izcēlās, bet tagad tiešo konkurentu modeļiem jūtami atpaliek. Gan Mercedes, gan BMW ekrāni ir daudz lielāki, plašāki un modernāki un atliek vien secināt, ka latiņu uzcelt ir viens jautājums, līmenis ir arī jānotur, kas, diemžēl, nav izdevies. Ja vēl vadītāja informācijas sistēma ir adekvāta, tad multimēdijas ekrāna modernums ir atjaunotās Nokia 3310 līmenī. Jā, strādā, bet tas ir arī viss, ko dara. Baudījuma no vadības svirām arī nav absolūti nekāda, drīzāk pat kaitina izvietojums un fakts, ka vienmēr jāskatās virsū, lai kaut ko nesaspaidītu nepareizi, viss ir ļoti neintuitīvi izvietots.

Tomēr, jāatzīmē, ka interjers ir izdevies, glīti un ērti izkārtots, neuzbāzīgs un A5 Sportback ir ticis pie skaista salona apgaismojuma, kurš necenšas auto atgriezt sešpadsmitgadīgo fanu ērā. Ir ērta elkoņu pozīcija un tuvu izcils muguras atbalsts. Salonā ir patīkami atrasties, tik jāatceras nekam nepieskarties. Nu labi, es mazliet pārspīlēju.

Vadītāja palīdzības sistēmas arī ir pieejamas pilnā spektrā, nodrošinot kā joslu asistentu ar  piestūrēšanu, tā adaptīvo kruīzu ar automātisku ātruma uzturēšanas ierīci ar distances indikatoru, visādām palīdzības sistēmām sastrēgumos un drošības brīdinājumiem. Tomēr, tas viss šķiet kā atvests no vakardienas. Elementārās prasības tiek izpildītas, bet tas sasniedz astotnieku vai labākajā gadījumā devītnieku. Papildus pūles desmit ballēm nav pieliktas, nevienā auto niansē nav pārsteiguma jeb wow momenta.

Izmēģinājuma auto ir benzīna dzinēja versijā, konkrētāk, 2.0 TFSI 252 Zs Quattro un gaitas īpašības ir ļoti patīkamas. Dinamikas nepietrūkst, ātrumkārbas darbība ir pārliecinoša gan automātiskajā režīmā, gan arī sporta, turklāt, piekares stingrības regulējums ir patiesi jūtams un auto ir iespēja padarīt pavisam sportiski stingru ar asu pārslēgšanos un stūres iekārtu. Tas viss brīžiem, kad tevī pamostas Kimi Raikonens. Tomēr, lielāko daļu ikdienas auto pavadīs komforta iestatījumos, kurš pat ar 19 collu diskiem ir patīkams. Es teiktu, ka A5 Sportback ir lielisks ikdienas kompanjons kā jauniem, tā vecākiem lietotājiem.

Es mazliet apbrīnoju jaunos benzīna dzinējus un to degvielas patēriņu. Pat pie tādas jaudas un pastāvīgās visu riteņu piedziņas auto spēja nodrošināt vidēji 9 litru jaukto patēriņu. Es bukletiem neticu, jo tie sola mistiskus un tikai laboratorijas apstākļos sasniedzamus rezultātus, šajā gadījumā līdz 6.3 litru uz 100 km vidējo.

Es nesen uzdūros un vienu fantastisku citātu – ir vienalga, cik ātrs ir maršruts, ja tu iesi bojā pa vidu tam. Tādā gadījumā labāk izvēlies lēnāku, bet drošāku mērķa sasniegšanas veidu. Jauda ir viens fantastisks ciparu salikums, kas ļoti labi izskatās bukletos, it īpaši, ja to salīdzina ar konkurentiem. Tomēr, mērīt auto dinamiku tikai pēc jaudas (vai griezes momenta) ir tikpat gudri, kā izvēlēties sievu pēc rupjo vārdu bibliotēkas vai zirgu pēc zobiem.

Mani nepatīkami pārsteidza viena braukšanas nianse. Pat nevis nepatīkami pārsteidza, bet ļoti uztrauca. Šis gan maz attieksies uz Latvijas ceļiem, jo kā tāda simulācijai vajag neatļautu pārvietošanās ātrumu, bet tomēr. Straujāk samazinot gaitu no lielāka ātruma, piemēram, pirms viadukta, tik ļoti tiek atvieglota auto aizmugure, ka vienu brīdi pat šķietami sāk zust kontrole un auto aizmugurējā daļa sāk dzīvot savu dzīvi. Pieļauju, ka liels nopelns pie tā ir Quattro sistēmai un aizmugurējo riteņu nezūdošajai inercei, jo neko tādu ne priekšpiedziņas A4, ne A5 es nesajutu. Kas notiktu uz Vācijas autobāņa, kur legāli ir iespējas pārvietoties ar ātrumu virs 200 kilometriem stundā? Šķiet, ka negribu dzirdēt atbildi.

Auto nekad nedrīkst būt ideāls viena iemesla dēļ – kad ir sasniegts kalna gals, ir tikai viens virziens, kurā vispār ir iespējams doties. Tādēļ man arvien biežāk man sāk šķist, ka auto ražotāji speciāli kaut ko salaiž dēlī, lai pēc pāris gadiem varētu veikt “uzlabojumus”. Pats galvenais, lai šie līdz galam neizdarītie sīkumi tevi nenogalina. Audi A5 Sportback ir viens no skaistākajiem auto, ar kādu esmu braucis un vizuālais baudījums pavisam noteikti apslāpē nepatīkamos sīkumus. Tas gan man lika padomāt par dzīvi kā tādu un es centos saprast, kas tad īsti cilvēkam dzīvē ir nepieciešams? Skaista un blonda sieva ar lielām krūtīm, sarkans auto un liels bankas konts. Nē? Tā nav? Tie cilvēki, kas saka, ka izskatam nav nozīmes un svarīga ir tikai iekšējā pasaule, melo paši sev vai vienkārši baidās atzīt skarbo patiesību. Skaists auto padara mūsu salauzto iekšējo pasauli košāku un tas ir fakts.