Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir rīki, kuriem jāatrodas ikviena mūsdienīga uzņēmuma darba atvilktnē. Tie palīdz strādāt efektīvāk, drošāk un pieliek treknu plus zīmi konkurētspējas ailītē. Arī uzņēmumi Latvijā sāk arvien vairāk apzināties IKT nozīmi biznesā un kļūst atvērtāki šādu risinājumu izmantošanai. Šī ir viena no tendencēm, kas spilgti izceļas “Bite Latvija” pētījumā “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem”. Kādi trendi vēl tajā atklājās? Kādus IKT rīkus uzņēmumi izmanto un cik nopietni attiecas pret kiberdrošību? To atklāj “Bite Latvija” vecākais IKT risinājumu eksperts Vilnis Kibermanis.
IKT izmantošana biznesā ir aktuāls jautājums, ko “Bite Latvija” pēta jau trešo gadu. Šī gada pavasarī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS par šo tēmu tika aptaujāti 750 Latvijas uzņēmumu vadītāji. Lai arī ik gadu mainās aktualitātes, galvenais pētījuma mērķis ir un paliek saprast IKT izmantošanas tendences Latvijas uzņēmumos un to, kā tās mainās gadu no gada. Apkopojot atbildes, var nonākt pie vismaz pieciem trendiem.
Kādas ir galvenās IKT izmantošanas tendences uzņēmumos?
- IKT nozīme uzņēmumu attīstībā pieaug. Arvien vairāk uzņēmumu uzskata, ka IKT ir nozīmīgas uzņēmuma augšanā un attīstībā, ko apliecina gatavība izmantot šos rīkus biznesa procesu uzlabošanā.
- Darbinieku digitālās prasmes uzlabojas, taču joprojām kavē inovācijas. Pētījumā atklājās, ka puse uzņēmumu ir apmierināti ar savu darbinieku digitālajām prasmēm. Vienlaikus trešdaļa uzskata, ka šādu prasmju nepietiekamība kavē biznesa attīstību un inovācijas.
- IKT risinājumu izmantošana uzņēmumā kļūst daudzveidīgāka. Uzņēmumi kļūst arvien atvērtāki moderniem, elastīgiem un efektīviem IKT risinājumiem, kā mākoņpakalpojumi, datu glabāšana datu centros, ugunsmūris u. c.
- IKT izmantošanas galvenie šķēršļi ir augstas izmaksas un speciālistu trūkums. Lielākā daļa aptaujāto norāda, ka neredz šķēršļus IKT ieviešanai. Vienlaikus daļu uzņēmumu to darīt kavē bažas par neparedzēti lielām izmaksām un kompetentu speciālistu trūkumu.
- Kiberdrošība kļūst arvien aktuālāka, taču lielākā daļa aptaujāto to savā uzņēmumā novērtē kā viduvēju. Lai arī uzņēmumi veic dažādus drošības pasākumus, būtiska problēma joprojām ir darbinieku zināšanu un prasmju trūkums.
43 % uzņēmumu uzskata, ka IKT ir nozīmīgas uzņēmuma attīstībā
Pētījumā noskaidrots, ka kopumā IKT nozīme uzņēmumu attīstībā pieaug. Nu jau 43 % uzņēmēju uzsver, ka IKT ir svarīga biznesa attīstības sastāvdaļa un 37 % plāno tās arī reāli izmantot. Tikmēr 27 % aptaujāto joprojām uz šiem risinājumiem raugās skepsi un uzskata, ka IKT ir nebūtiska loma uzņēmuma attīstībā. Runājot par uzņēmumu motivāciju izmantot IKT rīkus, “Bite Latvija” vecākais IKT risinājumu eksperts Vilnis Kibermanis norāda uz diviem galvenajiem dzinējspēkiem. Pirmais ir dabiskā digitalizācija. Uzņēmumi arvien vairāk novērtē to, ka ar IKT palīdzību iespējams vienkāršot un efektivizēt ikdienas procesus. Tāpat uzņēmumi aizvien aktīvāk apgūst dažādus valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta fondus, kas noņem finansiālo slogu digitālās transformācijas procesā. Lielos uzņēmumus mudina kustēties arī regulas, piemēram, ES NIS2 direktīva, kas nosaka minimālās kiberdrošības prasības.
Otrs dzinējspēks IKT ieviešanā ir labāka izpratne par tādām lietām kā datu glabāšana. Šis ir laiks, kad informācijas apjoms kļūst arvien lielāks un vienlaikus pieaug bažas par datu drošību. V. Kibermanis uzsver, ka arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka failiem nav jāstāv serverī zem galda, un izvēlas datu centru pakalpojumus. Tos sniedz arī “Bite Latvija” kā nopietns un zinošs IKT spēlētājs. “Bite Latvija” var arī palīdzēt ar datu migrāciju, software as a service pakalpojumiem, tīkla, kiberdrošības stiprināšanu. Savukārt zinošie speciālisti konsultēs, kā to visu izdarīt pareizi un ieteiks piemērotāko risinājumu.
Darbinieku IKT prasmes kopumā uzlabojas, bet joprojām nav pietiekamas
Tehnoloģijas attīstās milzu ātrumā, taču to pašu nevar teikt par darbinieku digitālajām prasmēm. Kamēr puse uzņēmumu vadītāju tās vērtē kā labas, 43 % uzskata par drīzāk nepietiekamām. Tikmēr 33 % aptaujāto atzīst, ka digitālo prasmju nepietiekamība kavē biznesa attīstību un inovācijas. V. Kibermanis uzskata, ka uz šo jautājumu var paraudzīties divējādi. Pirmkārt, galvenais iemesls, kāpēc aug nodarbināto īpatsvars ar labām digitālajām prasmēm, ir darbinieku nomaiņa. Vecāki cilvēki dodas pensijā, tos nomaina jaunie, kuri jau ir uzauguši ar tehnoloģijām. Jauno darbinieku īpatsvars kļūst arvien lielāks, tāpēc arī kopējais IKT pamatzināšanu un prasmju līmenis kolektīvā pieaug.
Līdz ar vajadzību digitalizēties aug arī prasības pēc IKT sistēmu izstrādes un uzturēšanas. Uzņēmumi raugās pēc kompetentiem tīkla inženieriem, servera administratoriem, kiberdrošības speciālistiem. Šobrīd tirgū vērojams izteikts šādu ekspertu trūkums, tāpēc to var uzskatīt par veiksmi, ja uzņēmumam izdodas šādas darba rokas piesaistīt. Taču arvien biežāk uzņēmumi izvēlas šos speciālistus ņemt kā ārpakalpojumu. Piemēram, arī “Bite Latvija” nodrošinot tīkla servisu ar visu aparatūru ārpakalpojumā. Izmaksas šajā gadījumā ir paredzamas, un uzņēmumam nav jāinvestē vairāki simti tūkstošu eiro savas IKT sistēmas uzbūvēšanai un uzturēšanai, kā arī darbinieku algošanā. “Tas ir stāsts par efektivitāti, ātrumu un kvalitāti, ko “Bite Latvija” nodrošina ar saviem speciālistiem augstā līmenī,” uzsver V. Kibermanis.
Vērojama daudzveidība IKT rīku izmantošanā
Pētījums atklāj, ka tie uzņēmumi, kuri ikdienā izmanto IKT, bieži vien neapstājas tikai pie viena risinājuma. Absolūti lielākā daļa jeb 89 % uzņēmumu norāda, ka izmanto mobilo internetu, ievērojama daļa (61 %) lieto “Microsoft 365” programmatūru, 49 % – optisko internetu, 37 % – virtuālos serverus. Pozitīvi ir tas, ka salīdzinājumā ar pērno gadu uz pusi palielinājies uzņēmumu skaits, kuri datus izvēlas glabāt datu centrā (35 %). Tāpat populārāka kļūst IT apkalpošana ārpakalpojumā (32 %, pērn 22 %), kā arī ugunsmūra risinājumu izmantošana (29 %). Šie skaitļi norāda uz arvien lielāku uzņēmumu atvērtību moderniem, elastīgiem un efektīviem IKT risinājumiem.
“Bite Latvija” novērojusi, ka pēdējos gados īpaši pieaudzis pieprasījums pēc ārējo datu glabāšanas pakalpojumiem. Te var minēt gan fizisku serveru pārcelšanu no savas serveru telpas uz datu centru, gan arī mākoņpakalpojumu izmantošanu. Lai arī interese manāmi aug, joprojām ir uzņēmumi, kuri ar lielu piesardzību raugās uz savu datu glabāšanu ārpus redzes loka. “Bieži atduramies pret to, ka cilvēkiem patīk savs serveris, viņi vēlas to redzēt un apčubināt,” komentē “Bite Latvija” eksperts. Visbiežāk šī nevēlēšanās pārnest datus uz mākoni saistīta ar bailēm no nezināmā. Īpaši, ja mākoņpakalpojumi uzņēmumam ir kas jauns , bažas tos izmantot var iezagties ļoti viegli. Vienlaikus “Bite Latvija” jau vairāk nekā desmit gadus sevi pierādījusi kā uzticamu partneri mākoņpakalpojumu nodrošināšanā. Kompānija turpina attīstīt savu piedāvājumu, pielāgojoties tendencēm, tirgus prasībām un regulām.
Šajā kontekstā būtiski pieminēt arī tā saucamo digitālo suverenitāti. Konkrētāk, Eiropai vajadzētu glabāt savus datus šeit, nevis pie lielajiem globālajiem spēlētājiem, kā “Amazon” vai “Google”. Lai gan tie ievēro Eiropas regulas, daudzi uzņēmumi jūtas piesardzīgi, jo līdz galam nesaprot, kur un kā viņu dati tiek glabāti. Turklāt, pat visdrošākā sistēma nevar pasargāt no cilvēciskām kļūdām. Te būtiskus ieguvumus sniedz vietējie IKT nodrošinātāji, kā “Bite Latvija”, kas piedāvā lokālus, drošus, caurspīdīgus risinājumus un palīdz uzņēmumiem saglabāt kontroli pār saviem datiem tepat, Eiropā.
Galvenie šķēršļi – augstas izmaksas un speciālistu trūkums
Pētījumā par IKT izmantošanas tendencēm lielākā daļa jeb 59 % uzņēmumu norādīja, ka šķēršļus šādu risinājumu ieviešanā nesaskata. Vienlaikus pārējos aptaujātos dara bažīgus iespējami augstās izmaksas (20 %) un kompetentu speciālistu trūkums, kuri varētu ieviest šādus risinājumus (13 %). Šīs bažas cenšas kliedēt “Bite Latvija”, kas piedāvā IKT pakalpojumus par draudzīgu cenu un risinājumu izstrādē, uzturēšanā piesaista zinošus ekspertus.
Viens no pakalpojumiem, ko “Bite Latvija” piedāvā tieši mazajiem uzņēmumiem, ir “Drošs internets”. Tā ietvaros klients saņem interneta pieslēgumu kopā ar “Bite Latvija” partnera “Fortinet” ugunsmūri. Šis pakalpojums maksā nedaudz dārgāk kā optiskā interneta pieslēgums birojā, taču papildu iespējams pievienot vēl citus pakalpojumus, kā tīkla infrastruktūras nomu. Lai arī ar izmaksām ir jārēķinās, arvien vairāk uzņēmumu to uztver kā investīciju biznesā: “Ir labi, ka uzņēmumi arvien biežāk saprot, ka IKT ir nevis izmaksu pozīcija, bet biznesa asinsrites sastāvdaļa, kas nevis rada zaudējumus, bet nodrošina uzņēmuma attīstību,” pauž “Bite Latvija” eksperts.
V. Kibermanis stāsta, ka “Bite Latvija” uzņēmumiem sniedz būtisku atbalstu tīkla infrastruktūras darbos – palīdz izveidot un uzturēt iekšējos tīklus, vadu un bezvadu jeb Wi-Fi tīklus, izmantojot labākās starptautiskās prakses un rīkus. Klients arī var saņemt pilnu migrācijas plānu, iekārtu nomu, apkalpošanu un samaksāt par to vienā rēķinā.
Būvēt no nulles, nevis līmēt pa gabaliņam
Pēc pieredzes “Bite Latvija” eksperts zina teikt, ka daudziem uzņēmumiem tīkla infrastruktūra ir novecojusi un gluži kā salīmēta pa gabaliem, bez skaidras stratēģijas. Lai arī pilnīgi no nulles būvēta jauna tīkla infrastruktūra prasa ieguldījumus, tie ilgtermiņā atmaksājas. Ja, piemēram, uzņēmumam vienas stundas dīkstāve rada 10 000 eiro zaudējumus, tad daži simti eiro mēnesī par uzticamu tīklu un nepārtrauktu darbu ir neliela cena.
Prasība pēc nevainojamas tīkla infrastruktūras ir īpaši aktuāla, piemēram, loģistikas uzņēmumiem, noliktavām. Šajās telpās ir plaukti, atstarojoši elementi, ūdens, metāls, kas var traucēt Wi-Fi signālam. Vienlaikus tieši šajās vietās tiek aktīvi ieviesti digitālie risinājumi, kas prasa stabilu Wi-Fi, mobilos sakarus un garantētu internetu. “Bite Latvija” palīdz šiem uzņēmumiem pareizi saplānot un ieviest visu nepieciešamo tīkla infrastruktūru, kā arī nodrošina pilna cikla atbalstu. Viss process notiek kopsolī ar klientu ar mērķi pēc iespējas izvairīties no darbības pārrāvumiem un dīkstāves.
“Bite Latvija” ir daudz piemēru, kad klientiem tika sakārtota tīkla infrastruktūras. Lai labāk saprastu, kā tas notiek, lūk, piemērs. Uzņēmums bija gadiem būvējis tīklu, bez kopējas vīzijas. Katrai iekārtai bija sava parole, vadība un drošības riski. Kad viena iekārta salūza, vietā tika nopirkta pirmā ieraudzītā, šādi palielinot risku, ka kaut kas kādā brīdī nobruks. Uzņēmums nolēma vērsties pie “Bite Latvija”. Iepazīstoties ar situāciju un apzinot potenciālās izmaksas, paralēli vecajam tika izveidots jauns, drošs tīkls. Kopā ar klienta IT komandu pārslēgti visi serveri, pirms tam rūpīgi saplānojot loģistiku, lai viss darbotos pārslēgšanas laikā. Tālāk jaunajā tīklā tika sakārtotas iekārtas. Pats tīkls sadalīts drošās daļās, lai sazinās tikai tās ierīces, kam tas nepieciešams. Pēc tam klienta IT komanda un ārpakalpojumu sniedzēji konfigurēja savas sistēmas. Visu procesu “Bite Latvija” veica koordinēti ar klientu, ārpus uzņēmuma darba laika, lai maksimāli izvairītos no dīkstāves. ““Bite Latvija” šajā jomā ir daudzu gadu pieredze. Mēs arī pastāvīgi attīstāmies, lai darbs noritētu vēl drošāk un efektīvāk,” komentē Vilnis Kibermanis.
Kiberdrošība tiek apzināta, bet nepietiekami praktizēta
Būtiska “Bite Latvija” un SKDS pētījuma daļa bija saistīta ar kiberdrošību. Lai arī pēdējos gados kiberuzbrucēju aktivitāte ir augusi kosmiskā tempā, lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju jeb 23 % kiberdrošības līmeni savā uzņēmumā vērtē kā viduvēju. Vienlaikus var novērot, ka uzņēmumiem kļūst svarīgāk kaut kādā veidā aizsargāt savus datus. Pētījumā noskaidrots, ka visbiežāk tiek veikti tādi datu drošības pasākumi kā: regulāra programmatūras atjauninājumu uzstādīšana (62 %), datu dublēšana un glabāšana mākonī (57 %), bezmaksas antivīrusu izmantošana uzņēmuma ierīcēs (45 %), mākoņpakalpojumu ieviešana, aizstājot fiziskos serverus (32 %).
Pastāv uzskats, ka hakeri apdraud tikai lielos uzņēmumus, taču patiesība ir tāda, ka kiberriskiem ir pakļauts jebkurš – gan liels, gan mazs. “Mēs dzīvojam pilnīgi citā realitātē nekā pirms 5 vai 10 gadiem. Te vairs nav stāsts par to, vai kāds tavu uzņēmumu mēģinās uzlauzt, bet, kad tas notiks,” uzsver V. Kibermanis. Viņaprāt, kiberuzbrukumi ir kļuvuši par veselu nozari. Tumšajā tīmeklī par smieklīgi mazām naudām iespējams iegādāties rīkus piekļuvei uzņēmuma IT infrastruktūrai. Ja tev vēl ir kompetence un zināšanas, veikt kiberuzbrukumu mūsdienās ir gana viegli.
Kas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, “Bite Latvija” piedāvā vadošo drošības pakalpojumu sniedzēju – “Microsoft” un “Fortinet” rīkus. Atkarībā no tā, kas konkrētajam klientam ir piemērotāks, par saprātīgām izmaksām iespējams sagatavot gan drošu darba vidi, gan nodrošināt stabilu tīkla infrastruktūru, kas ļauj uzņēmumam novērot tīklā notiekošo un pasargāt datus. Tāpat visiem attālinātajiem pieslēgumiem un VPN tiek ieviesta divfaktoru autentifikācija, kas ir viena no svarīgākajām lietām, lai uzņēmums varētu droši strādāt un aizsargāt savus datus.
Pētījumā arī atklājās, ka būtisks kiberdrošības vājais punkts uzņēmumos ir pašu darbinieku zināšanu trūkums. Daudzi joprojām nezina, kā rīkoties kiberuzbrukuma gadījumā, nemaz nerunājot par drošām parolēm un autentifikācijas risinājumiem. Neskatoties uz šiem zināšanu un prasmju robiem, vien 13 % aptaujāto uzņēmumu rīko kiberdrošības apmācības darbiniekiem. Arī šajā ziņā “Bite Latvija” var palīdzēt – gan apmācot darbiniekus, gan izglītojot par jaunākajiem drošības risinājumiem savos un partneru pasākumos.
Kiberrisinājumu eksperts Kibermanis