“Dacia Jogger” apskats – kartupeļu diēta

Kad es mācījos vidusskolā, dzīvoju kopmītnēs un tur mēs katru dienu ēdām ceptus kartupeļus. Dienu no dienas, mēnesi no mēneša. Kad beidzās eļļa, cepām kartupeļus ar ūdeni un turpinājām ēst. Klāt piekodām marinētus dārzeņus un salātus, ko bijām paņēmuši līdzi no mājām. Un neko, izdzīvojām. Šī pieredze deva mācību, ka, lai arī gribas visādus gardumus, absolūti mierīgi var idzīvot arī ar kartupeļu diētu. Tieši par kopmītnes laikiem es aizdomājos, kad iepriekšējās brīvdienās ar laipnu Norde gādību biju ticis pie testa Dacia Jogger.

Šovasar es izdomāju notestēt vislētāko Latvijā nopērkamo auto – Dacia Sandero un šis tests uzskatāmi parādīja divas lietas. Pirmkārt, par Dacia automobiļiem vīpsnā ļoti daudzi cilvēki (gandrīz visi no viņiem gan nav braukuši ar aktuālu Dacia mašīnu), un, otrkārt, man iepatikās Dacia vienkāršība. Tās mašīnas ne tuvu nav tik sliktas, kā mālē interneta komentētāji (kas ar tām pat nav braukuši) un prieks, ka šovasar man bija izdevība izbraukt arī ar jauno Dacia Bigster (tas jau ir krietni modernāks un glaunāks auto), gan tagad arī ar praktisko Jogger.

Dacia Jogger teorijā ir ārkārtīgi praktisks auto. Tas nav nekāds džips, tāpēc to varam apaut ar lētām 16 collu riepām, ar šo auto varam braukt kā ar vieglo auto un tam nebūs augstas ekspluatācijas izmaksas. Bet reizē šis ir auto ar pagarinātu virsbūvi, tātad universālis, kurā varam līdzi paķert gan darba instrumentus, gan dažus kartupeļu maisus no laukiem. Ar to stāsts nebeidzas, jo Jogger varam aprīkot ar trešo sēdekļu rindu un iegūt iespēju pārvadāt septiņus cilvēkus. Šis ir arī viens no nedaudzajiem jaunajiem auto, kuram jau rūpnīcā ir iebūvēta LPG gāzes iekārta un tas ļauj pārvietoties lētāk. Un visbeidzot, Dacia Jogger maksā sākot no nepilniem 17 tūkstošiem eiro, kas, manuprāt, ir ļoti laba cena par šādu praktisku auto. Teorija teorijai, bet kā šis auto izskatās un brauc praksē? Esmu ar Jogger dažas dienas pamīcījies pilsētā un aizbraucis tālāku gabalu uz Latgali, tāpēc ir sakrājies sakāmais.

Specifisks dizains

Principā Jogger izskatās pēc Sandero, kas pārzāģēts uz pusēm un kam piemetināta garā aizmugure. B statnes vietā pat vizuāli varam redzēt, ka šajā vietā apvienoti divi auto. Jogger ir par 45 cm garāks par Sandero un uz aizmugures rēķina arī par 14 cm augstāks.

Nevarētu teikt, ka Jogger ir sanācis skaists auto. No sāna tas, manuprāt, ir… ļoti specifisks un neorganisks. No priekšas un aizmugures gan viss ir labi. Es pat teiktu, ka priekšpuse šim auto ir glīta. Bet tā es varu teikt par visiem pēdējo dažu gadu Dacia modeļiem. Dacia dizaineri ir atraduši unikālu valodu un Dacia vaibsti ir pozitīvi vērtējami. Aizmugure gan ir acīmredzami iedvesmojusies no Volvo universāļiem.

Plastmasīgs, bet praktisks interjers

Auto salonā viss ir tā pagalam vienkārši, bet es nevaru teikt, ka slikti. Vienkārši ir jāsaprot, ka šis ir lēts auto un te nevajag meklēt nekādus fensī materiālus vai dizaina elementus. Te ir ļoti daudz cietas plastmasas, kas pat jaunam auto jau vietām čīkst un grab un dizains ir tāds ļoti utilitārs. Bet reizē arī šāds auto ir viegli kopjams – pat sēdekļu ielaiduma materiāls (Extreme aprīkojuma versijā) ir mazgājams.

Internetā manīju, ka cilvēkiem nepatīk Dacia mērinstrumentu panelis. Jā, tas ir ārkārtīgi vienkāršs, taču, manuprāt, te ir viss braukšanai nepieciešamais. Tahometrs un spidometrs ir, un mazajā displejā pa vidu varam ieraudzīt papildus noderīgu informāciju. Tur arī varam ieslēgt digitālo spidometru, ja tā patīk labāk. Starp citu, Jogger hibrīda versijā ir krietni modernāks mērinstrumentu panelis, kādu redzējām Bigsterī.

Arī ar stūri viss ir kārtībā – vienkārša, bet funkcionāla. Kreisajā pusē varam kontrolēt kruīzkontroli (šim auto ir pieejama tikai “parastā” kruīzkontrole), bet ar pogām labajā pusē pārslēgties starp mērinstrumentu paneļa informācijas skatiem.

Mūzikas skaļumu un avotus varam regulēt ar Renault mašīnās jau gadiem ierasto vadības bloku, kas atrodams aiz stūres labajā pusē. Nevaru teikt, ka man šāda pieeja patīk, bet nav arī tā, ka tas ir nelietojami. Kaut kā vairāk pierasts, ka audio skaļumu regulējam ar pogām uz stūres.

Konkrētajā demo mašīnā ir piekomplektēts klāt arī multimediju displejs un mašīnai ir arī vada Android Auto un Apple CarPlay sistēmu atbalsts. Ar nedārga adaptera palīdzību varam arī šādā mašīnā tikt pie bezvadu savienojuma ar telefonu. Hei, te pat ir ļurīgs telefona turētājs, ja kādam tas varētu noderēt.

Multimediju displejam ir ārkārtīgi zema izšķirtspēja un “bilde” tajā ir ļoti graudaina. Ikdienas lietošanā pat ar Android Auto/Apple CarPlay to īsti nesauktu par problēmu, taču atpakaļgaitas kameras skatā gan var būt problēmas saskatīt šķēršļus. Dienas laikā vēl varbūt kaut cik varam saprast par notiekošo aiz auto, bet naktī būs kā būs. Bet, hei, te vismaz ir atpakaļskata kamera un parkošanās sensori.

Arī zem displeja viss ir kārtībā. Mums ir normālas fiziskas un saprotamas pogas vairākām noderīgām funkcijām un arī klimatkontroles sistēma (tā ir ekstra) kontrolējama ar tik glītiem un ērtiem grozāmbamšļiem, ko šādā auto nesagaidi. Atsit tādu Jaguar vaibiņu, vai ne?

Turpat arī gana liela mantu kastīte visādiem vadiem un sīkumiem. Glāžu turētājs ir iebūvēts starp sēdekļiem un tik ļoti nobīdīts uz aizmuguri, ka braucot nebūs īpaši ērti izķeksēt dzeramā glāzes. Elkoņu atbalsts neregulējas, bet tas ir un zem tā pat ir vēl viena maza un plastmasīga mantu kastīte.

Cimdu nodalījums it kā nav pārlieku liels, bet ar vairākiem nodalījumiem, lai varam kaut kā sadalīt savus papīrus un cimdus. Kāds vispār cimdu nodalījumā mūsdienās glabā savus cimdus?

Pie kreisās kājas ir divas pogas. Ar LPG pogu mēs varam pārslēgties starp benzīna un gāzes padevi, bet ikdienā biežāk izmantosim otru pogu. Tagad visas jaunās mašīnas ir vairāk vai mazāk kaitinošas, jo drošības regulu dēļ tām ir jābrīdina braucēji par ātruma pārsniegšanu un uzmanības noturību. Renault/Dacia pieeja ir piedāvāt personalizētu profilu, kurā varam šīs, nenoliedzami, noderīgās, bet reizē arī kaitinošās funkcijas atslēgt. Kad uzsāksim braukt, atliks divreiz piespiest šo pogu un aktivizēsim pīkstuļu izslēgšanu. Nav ideāli, bet ticiet man, citās mašīnās tos pīkstuļus izslēgt ir lielāks čakars.

Šī mašīna nav pārlieku plaša un tādam palielam vīram kā man, abas kājas atdūrās pret mašīnas plastmasām. Kreisā kāja bija durvīs, bet labā pret viduskonsoli. Arī plašuma sajūtas pa sāniem šajā mašīnā nav. Durvis ir ļoti vieglas un auto ekspluatācijas pirmajās dienās noteikti piedzīvosi situācijas, kad tās nesanāks aizcirst ar pirmo reizi :) Bet, hei, vai tā ir lieta par ko gribi piemaksāt papildus?

Lai arī auto ir diezgan garš, ar spoguļiem un parkošanās sensoriem to varam stūrēt diezgan saprotami un droši. Man nav būtisku aizrādījumu nedz par sānu, nedz aizmugures spoguli. Vienīgi, aklo zonu sensori gan te ir draņķīgi un mirgos vienā mirgošanā arī tad, kad citu mašīnu uz ceļa nemaz nav. Īpaši kaitinoši tas ir tad, kad braucam tumsā, jo tas oranžais punktiņš ir pietiekami spilgts.

Litra motors ar gāzi un mehāniku

Dacia Jogger ir tikai priekšpiedziņas versijas auto un to nevaram aprīkot ar dīzeļdzinēju. Nav, aizmirstam. Bet varam šo auto nopirkt vai nu ar viena litra benzīna (110 Zs), benzīna un LPG gāzes (100 Zs) vai 140 Zs hibrīda automātisko piedziņu. Tomēr es gribēju izbraukt tieši ar gāzes modeli un sešu pārnesumu mehānisko ātrumkārbu, jo uzskatu, ka Sandero, Duster un Jogger burvība ir tieši iespējā šos auto nopirkt pēc iespējas lētāk. Bigster gadījumā tas ir glaunāks auto un tur hibrīda un automāta versija kaut kā organiskāk iederas.

Motors ar atvērtu pārsegu ir paskaļš – tarkšķ. Salonā gan stāvot uz vietas, gan braucot to tik ļoti nedzird. Tieši pretēji – motoram ir tāda forša dobji burbuļojoša skaņa. Vismaz man patika. Zvērīgu jaudu no šāda auto gaidīt būtu naivi, bet es nevaru teikt, ka šāds gāzēts Jogger brauc pavisam slikti. Es pabraucu viens un divatā gan pa pilsētu, gan šoseju un nebija slikti. Jā, uz šosejas būs jāpārmetas uz pārnesumu vai diviem zemāk, lai saprātīgā laika un attāluma nogrieznī tiekam garām fūrei. Arī ar pilnu mašīnu (septiņi braucēji) var pabraukt un nevienā brīdī negribējās kāpt laukā pastumt šo auto. Es gan arī pieņemu, ka uz ātrgaitas šosejām un kalnos ar šo motoru būs krietni par īsu. Bet mums Latvijā nav ne viens, ne otrs. Starp citu, Bigster ar mazo motoru man šķita krietni kuslāks. Pārnesumkārba man patika Sandero un patika arī šajā auto. Maksimāli vienkārša, bet reizē saprotama un pārnesumu attiecība krietni veiksmīgāka nekā Duster/Bigster, kur pirmais robs ir neērti īss. Sēdies un brauc!

Kas attiecas uz auto gaitas īpašībām, tad var just, ka Dacia šo auto ir pielāgojusi komfortablākai braukšanai. Cik nu tas šajā budžetā ir bijis iespējams. Ko es ar to domāju? Lēnākos ātrumos šis auto diezgan labi tiek galā ar ceļa nelīdzenumiem un ir spēj sniegt samērā komfortablu un mīkstu braukšanu. Arī stūrējas un bremzējas šis auto saprotami un paredzami. Tiesa, šosejas režīmā ātrumos jau ap 100 km/h šī mašīna diezgan jūtami peld pa ceļu un principā visu laiku ir jāpiestūrē.

Auto ar 20 cm klīrensu ir visnotaļ augsts, taču tā kā pilnpiedziņas versijas nav, es ar to nekur tālu no ceļa nost nebrauktu. Tas ir garš auto un liela iespējamība kaut kur nejēdzīgi uzsēsties un netikt tālāk. Salonā atradīsim arī “eglītes” pogu, kas ļauj pielāgot pretbuksēšanas sistēmu un tas noderēs sniegotos vai dubļainos apstākļos, lai auto varētu labāk izkasties laukā no kaut kādām nejēdzībām. Proti, es to saprotu tā, ka šī funkcija ļaus auto riteņiem vairāk izspolēt.

Ja Sandero testā es tā arī nepaspēju izbraukt tukšu gāzes balonu, tad ar Jogger man šāda iespēja bija un pirmo reizi mūžā veicu gāzes uzpildi. Kā izrādās, nekas baigi sarežģīts tas nav un šī procesa sarežģītākā daļa ir atrast, kur to gāzi varam nopirkt pēc iespējas lētāku. Skatos, ka populārajos benzīntankos gāze maksā pie 90 centiem, bet LPG stacijās tā ir krietni lētāka. Internetos ļaudis teica, ka Lietuvā un Polijā gāzes cena vispār tiecas uz 60 centiem par litru, bet arī tad tās lētās uzpildes būs jāpameklē. Nav tā, ka (Lietuvā) gar lielceļa malām mētājas lēta gāze. Vismaz es tādu pagājušajās brīvdienās neredzēju.

Ar to gāzi gan ir tāda nianse, ka to vajag vairāk. Pa šoseju braucot +/- atļautajā ātrumā dienas beigās gāzes vidējais patēriņš man noslīdēja līdz 8.4l/100 km. Izmaksu ziņā tās ir tādas normāla dīzeļa braukšanas izmaksas. Ar benzīnu būs krietni dārgāk. Ar elektrību uz krietni lētāk. Katra pašam jāparēķina savi nobraukumi un potenciālās auto ekspluatācijas izmaksas, bet uzskatu, ka, ja vēl neesam gatavi elektrifikācijai, gāze ir ekonomiski pamatota izvēle. Galvenais, atrast vietas, kur to varam uzpildīt līdz/ap 80 centiem par litru.

Protams, pēc mana tostera, kas pat ideālos vasaras apstākļos uzlādēts var nobraukt nepilnus 200km, iespēja nobraukt ap 600 km un tad pārslēgties uz benzīna tvertni, lai nobrauktu vēl kādus 400-500 km, šķiet pasaka. Absolūta un nereāli neticama pasaka! :)

Var braukt septiņi cilvēki, bet ne visiem būs ērti

Tagad parunāsim par braukšanas komfortu. Ja neskaita to, ka auto ir pašaurs un kājas duras plastmasas paneļos, kopumā pirmajā rindā sēdēt būs okei. Auto ir augsts un griestos nedursies pat ziemas cepure ar bumbulīti. Šoferis var mehāniski, bet visos virzienos pieregulēt sēdekli un arī stūrei ir maināms augstums un attālums līdz šoferim. Blakus pasažierim gan sēdeklis neregulējas augstumā un visu testa laiku man nācās uzklausīt pārmetumus par šo. Sēdekļu apsilde ir, bet stūre gan ziemas spelgonī būs auksta.

Mana vislielākā vilšanās šajā auto ir par otro sēdekļu rindu. It kā praktisks auto, taču otrajā rindā sēdošajiem ir ļoti maz vietas kājām. Brutāli maz. Es pats aiz sevis (man ir 1.86 m garums) īsti nebija ērti sēdēt un traucēja arī papildus aprīkojuma galdiņš. Un es tā saprotu, ka vairāk vietas kājām nekļūs arī tad, ja Jogger izvēlēsimies kā piecvietīgu auto. Tādējādi sanāk, ka aizmugurē pieaugušiem braucējiem ērti būs tikai Bigster vai Logan, kuru pie mums vispār netirgo.

Otrs pārsteigums bija par trešo sēdekļu rindu. Jā, tur ir vieta tikai diviem indivīdiem, bet šajā vietā es jutos ērtāk nekā auto viducītī. Joprojām ir vieta galvai un arī kājas ir kur nolikt. Iekāpšana un izkāpšana arī samērā ērta, jo otrās rindas sēdekļi ir nolokāmi.

Lai pašā aizmugurē sēdošajiem būtu gaiss, varam mehāniski atvērt vēdlodziņus abos auto sānos. Sīkums, bet noderīgi. Tāpat noderīgi būs jumta reliņi, jo braucot ar pilnu auto pasažieriem mantas būs jāved līdzi jumta kastē.

Bagāžnieks ir un reizē nav

Ar bagāžnieku ir tā interesanti. Tas vai nu ir normāls, vai tā nav vispār. Proti, ja izmantosim visas trīs sēdekļu rindas, tad aiz tām varēsim iebērt tikai kaut kādus sīkumus vai iespiest mantas, kuras drīkst saburzīt. Ja trešo sēdekļu rindu nolocīsim, tad sāksim iegūt kaut kādu nebūt kravas telpu, taču grīda ne tuvu nebūs plakana. Varam sēdekļus arī nolocīt vēl tālāk un tad tiksim pie plakanas grīdas. Vai arī nākamais solis – trešo sēdekļu rindu varam izņemt laukā un atstāt mājās. Tad beidzot mums būs pavisam normāla kravas kaste un daļa pie mums pārdoto Jogger vispār ir piecvietīgi. Jo kā redzējāt iepriekš, tā trešā sēdekļu rinda ir tāda specifiska vajadzība. Darbības ar sēdekļiem ir saprotamas, piespied sarkanu sviriņu te vai parauj sarkanu cilpiņu tur. Īzī pīzī, kā saka bērni.

Forši, ja aizmugurējo sēdekli ir viegli izņemt laukā un tādējādi varēsim braukt ar palielu kravas telpu, ja vien ikdienā visu laiku nav jāpārvadā septiņi cilvēki.

Ar šādu praktisku auto var arī doties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Dacia pat piedāvā dažus interesantus papildus aksesuārus. Ja ceļojam divatā, tad var noderēt mašīnā iebūvējamā gulta (ap 2000 eiro) ar matraci (ap 400 eiro). Ja ceļojam lielākā barā, tad varam nopirkt arī pie mašīnas piestiprināmu telti (ap 400 eiro).

Starp citu, pavisam nesen Dacia ir izziņojis Sandero, Logan un Jogger feisliftotās versijas. Mazliet modernizēts auto ārējais dizains un uzlabojumi skāruši arī auto interjeru. Tāpat jāpiezīmē, ka jaunais Jogger tagad būs nopērkams arī ar jaudīgāku 155 Zs hibrīda sistēmu (1.8l benzīna dzinējs + 1.4kWh akumulators). Varbūt ir vērts pagaidīt, ja skaties uz dārgā gala Jogger.

Secinājumi: vienkāršs un lādzīgs septiņvietīgs auto

Atgriežamies pie kartupeļiem. Ja mums ir ierobežots budžets vai ļoti piezemētas prasības pret auto, tad, manuprāt, Dacia Jogger ir absolūti adekvāts auto. Tajā ražotājs nav tērējies uz visādām ekstrām un auto apmierina pārvietošanās pamatvajadzības. Grozi kā gribi, šis ir vienkāršs un praktisks auto ar paredzamām un ne tām augstākajām ekspluatācijas izmaksām. Pērkot Jogger, noteikti apsver LPG versiju, jo kāpēc par pārvietošanos maksāt vairāk, ja var nemaksāt vairāk? Ja ikdienā ir jāpārvadā kaudze pasažieru, tad es iesaku aizbraukt pie dīlera un iesēsties visās trijās Jogger sēdekļu rindās. Personīgi man nepietika vietas otrajā rindā, bet varbūt smalkākiem cilvēkiem vai bērniem tur būs pietiekami daudz vietas.

Dzīve ar to arī forša, ka tā ir laikā mainīga. Ar laiku apnīk ēst tikai kartupeļus un gribas nobaudīt arī citus ēdienus. Un tas ir absolūti okei, dārgāku un sarežģītāku auto vienmēr var nopirkt. Patiesībā, mūsdienās šādi Dacia auto kļūst par lielu retumu, jo tā nav standarta prakse piedāvāt vienkāršus auto par pieejamu cenu. Un jo lētāku Jogger versiju mēs nopirksim, jo vairāk iegūsim. Neklausies interneta gudriniekos, bet izbrauc ar to auto pats. Galu galā, pašam vien tas auto būs pēc tam jāuztur un jāapmaksā. Es pats personīgi šādu auto pirktu un brauktu vispār bez nekādām problēmām.