Nacionālo elektroniskās identifikācijas un elektroniskās parakstīšanas rīku izmantošana pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi vairāk nekā divas ar pusi reizes, kas apliecina, ka gan pavisam ikdienišķas darbības, gan juridiski sensitīvus un komerciālus darījumus iedzīvotāji izvēlas veikt attālināti – ar drošiem rīkiem, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC). Šobrīd eParakstu identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai izmanto katrs trešais valsts iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem un visbiežāk iedzīvotāji izvēlas eParaksts mobile.
Šogad strauji pieaugusi e-Identitātes apliecināšana ar nacionālajiem elektroniskās identifikācijas rīkiem – eID karti un lietotni eParaksts mobile. Gada pirmajos astoņos mēnešos eParaksta rīki identitātes apliecināšanai lietoti teju divreiz biežāk nekā pērn šajā paša laika posmā, bet četru gadu laikā to izmantošana ir četrkāršojusies. “Būtiski, ka drošu digitālu risinājumu izmantošana ir turpinājusi strauji pieaugt arī pēc pandēmijas beigām. Redzam, ka šo kāpumu galvenokārt veicina eParaksts mobile, kura lietojums identitātes apliecināšanai kopš 2022. gada pieaudzis par 421%, gada pirmajos astoņos mēnešos pārsniedzot vairāk nekā 19,5 miljonus reižu. Šogad eParaksts mobile identitātes apliecināšanai tiek izmantots 2,5 miljonus reižu mēnesī, kas ir par miljons reizēm vairāk nekā pērn,” skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Arī eID karšu un viedkaršu lietojums identitātes apliecināšanai turpina augt – šogad tas pārsniedzis 2,7 miljonus reižu, kas ir par 78% vairāk nekā 2022.gadā.
Pieaug arī dokumentu parakstīšanas reižu skaits. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos eParaksta rīki dokumentu parakstīšanai izmantoti 11,9 miljonus reižu, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš un par 38% vairāk nekā 2022. gadā. Straujākais pieaugums vērojams eParaksts mobile. Šogad lietotne dokumentu parakstīšanai izmantota vidēji miljons reižu mēnesī, bet pērn – vidēji 700 tūkstošus reižu mēnesī.
eID karte dokumentu parakstīšanai šogad izmantota vidēji pusmiljons reizes mēnesī, kas ir par 150 tūkstošiem reižu vairāk nekā gadu iepriekš.
Kopumā sabiedrība digitālos risinājumus izmanto arvien plašāk un biežāk – eParaksts kļuvis par ikdienas rīku gan valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanā, gan arī privātajā sektorā. eParaksta rīki aizvien ir visplašāk integrētie elektroniskās identitātes apliecināšanai visdažādākajos portālos.
„Nenoliedzami eParaksts ir kļuvis par vienu no galvenajiem instrumentiem digitālajā ikdienā. Pēdējo gadu dati apliecina, ka iedzīvotāji īpaši novērtē eParaksts mobile ērtumu – tas ļauj jebkurā brīdī un vietā droši parakstīt dokumentus un apliecināt e-Identitāti. Redzam, ka arī pērn ieviestā lietotne eID Scan, kas nodrošina eID kartes lietošanu bez karšu lasītāja, iekaro popularitāti, jo ik mēnesi to izmanto 10 000 reizes. Sabiedrība ir pieradusi pie mobiliem risinājumiem un sagaida tos kā pašsaprotamus,” uzsver Ģ.Ozols.
Šobrīd vairāk nekā 1,33 miljoni Latvijas iedzīvotāju ir eID karte ar eParakstu, bet teju 500 tūkstoši iedzīvotāju ir noslēguši līgumu par eParaksts mobile izmantošanu.



protams márketings, bet vislabāk tomēr eid karte. gandrīz visos aspektos. un ar eid scan … arī šis aspekts beidzot izkustējies.
Vispār, jā, es pēdējā laikā arī vairāk izmantoju eID Scan lietotni nevis eParaksts Mobile. Forši, ka ir iespēja izmantot vairākus veidus.
“kas apliecina, ka gan pavisam ikdienišķas darbības, gan juridiski sensitīvus un komerciālus darījumus iedzīvotāji izvēlas veikt attālināti”
Kāpēc izplatām melus? Pieaudzis jo lielākoties tiek noņemta iespēja autorizēties ar internetbankas starpniecību. Piemēram es šos sūdus neizmantoja, bet būšu spiests kādu ieviest jo valsts neļauj ielogoties kur vajag. Visticamāk izvēlēšos SMART-ID lai ieriebtu tiem lohiem, kas šo ieviesa.
Ierieb vēl vairāk – atslēdz sev internetu.
Varu jūs atslēgt lai nav jāmokās…
Tiem “lohiem” ir pilnigi pie dibuā tava infantīlā ņemšanās.
Kā tu domā, banka ir priecīga, ka viņu resursi tiek slogoti, lai kaut kas varētu pieslēgties kaut kur citur, ne viņu pašu internetbankā?
cik atceros, tad tieši bankas izveidoja smart-id
Nē, Smart-ID izveidoja igauņu uzņēmums SK ID Solutions un bankas pat nebija pirmie šī pakalpojuma klienti.
bankas bija tas kas uzsspieda smID, sabiedribai loti nedraudziga veida un pazinoja ka tas esot drosakais autorizacijas veids.
Kamer bija kodu kartes dubulta SMS vai cita veida autorizacija nebija dzirdets par miljonos meramiem nozagtiem miljoniem ik gadu. Vislabak maziem burtiem smID rakstitais “katrs lieto smartID uz savu risku un atbildibu, ja tomer grib smartID juridiski piesiet bumbas tad jabrauc uz igauniju un ari bankas visu laiku uzsver ka smartID bugs vini neatbild un tas nekas ka si sistema ir totali integreta internetbanka. ar visiem no ta izrietosiem bug”
Un ko tieši tu gribēji ar šo komentāru pateikt?
Man jau ar šķiet, ka ar smartID aptīrīt pensionārus krāpniekiem ir kļuvis vieglāk nekā ar kodu karti/ kodu kalkulatoru. Lai gan noteikti arī kodu kartes gadījumos būtu indivīdi, kas sarunas laikā nosauktu nepieciešamo kodu.
Kodu kartes laikos krāpniekiem sūtīja karšu fotogrāfijas.
Jā, visticamāk, runa ir par to, ka elementārām lietām viens otrs lietotājs vairs nevar izmantot pieteikšanos caur banku, bet pasniegts tas tiek ierasti, ar izpušķojumiem un noklusēšanu. Nabagmājai var ieviest da kaut čočiņas skenēšanu late kafijas pirkšanai, bet dažus faktus par valsti tas nemaina.
Kad būs digitāla ID karte, kuru var glabāt telefonā? Ir jau apnicis staipīt apkārt maku, tikai tāpēc, ka nezini, kad vajadzēs ID karti vai vadītāja apliecību.
Eiropas digitālās identitātes makam būtu jāsāk darboties no 2027. gada: https://kursors.lv/2025/06/27/eiropas-digitalas-identitates-maka-lietotnes-izmeginajums/
Vispār jau feina lieta. Uzreiz EU skanētie wacap čati tiks aizsūtīti uz mākoni nevis ar kaut kādu bubuli – android marketing id vai kaut ko tādu abstraktu, bet ar personas kodu, kas piesaistīts dzelzim. Ērti un moderni.
nafig tas vajadzīgs?
protams, būs kas izmantos, būs kam patiks … bet priekškam?
Tu laikam es viens no tiem kas staipa apkārt visas fizikās kartes(lojalitātes, bankas, ceļu kartes utt.), pat daļai pensionāru ir viss ir digitāli.
Es vēroju nelielu tendenci iet prom no digitālajiem rīkiem, varbūt tā pieaugs. Digitālās ID kartes man nebūs principā.
Kāpēc? Patīk lieki sarežģīt dzīvi?
Ja esi braucis pa pasauli, tad zināsi, ka daudz kur cilvēki lieliski iztiek bez šādām digitālām pārgudrībām. Sākumā viss izskatās labi, kā tam, kas brauc uz Bolt, ar vienu roku turot stūri, bet ar otru jau 25. stundu šajā diennaktī blenžot ekrānā. Bet kaut kad nāk atsitiens, un skaidras naudas aprites ierobežojumi bez loģikas un pamatojuma ir viens šāds piemērs, kad cilvēki sev paši rada digitālo cietumu vai mūri. Domājams, ka šo tu līdz galam nesapratīsi tāpat, taču to, ka es pats lemšu, kā un ko lietot, tev tomēr būs jāsaprot. Es pat nemudinu citus uz to, pašiem ar laiku pieleks.
Jā, mēs katrs kaut ko pavisam noteikti nesaprotam :)
Jā, piemēram, tie, kas paceļojuši par āfriku ārpus tūrisma vietām, atzīs, ka viņi vispār ir super progresīvi – viņiem identifikācijas dokumentus arī šobrīd raksta vietējais skrīveris ar roku uz A4 formāta belnbaltām blankām – mūsu izpratnē ID lapa. Ņemot vērā, ka tur viens kišlaks ir vidzemes izmērā pēc tautas apjoma, kaut kas tur ir.
Problēma, ka nezkāpēc visādi konspirologi un tradicionālisti tur nevēlas uzturēties.
Tieši uzturēties jau tur sanāk. Kādu laiku, kā tūrists vai ceļotājs.
Tu pat vārdu izvēlē pinies kā vista, un neatšķir uzturēšanos no pastāvīgas dzīvošanas; ko tad teikt par kazas loģiku. Daudz kur pasaulē digitālie risinājumi netiek uzskatīti par labākiem par pārbaudītām metodēm, un iemeslu ir padaudz. Bērniem ir jābūt skolā, nevis Kursorā.lv
https://radioswh.lv/sabiedriba/patik-vai-nepatik-darisim-socialantropologs-poksans-uzskata-ka-ieviesam-digitalizaciju-agresiva-veida/
Izlasīju to īso rakstiņu un varu tikai pasmaidīt par Pokšāna kunga pausto.
Var jau smaidīt, bet, ņemot vērā, ka mūsu sabiedrība arvien vairāk ir dažādas pakāpes pensionāru un senioru sabiedrība, man nekas te apsmaidāms neliekas. Par tiem viņa tekstiem var indijā smaidīt vai āfrikā, bet ne šeit, kur, drīzum visāda atpalicība tiks pasniegta kā fīča. Nekā jau slikta vai laba nav, demogrāfiskās struktūras rezultāts.
Absolūts pretargumentu trūkums Skuteļa kungam. Fakts.
Tu pārvietojies ar zirgu pajūgu un vakarā gaismai dedz skalus? eID karte un eParaksts kā tāds daudziem cilvēkiem atvieglo ikdienas dzīvi un tāpēc es brīnos par cilvēkiem, kas labprātīgi vēlas dzīvot neērtā pagātnē. Ne viss, protams, no jaunajām lietām ir ērts un vajadzīgs, bet šo es ieskaitu noderīgajā kategorijā.
Esam jau sasnieguši 10 veidus kā elektroniski identificēties?