1000km brauciens ar “Volvo EX90” elektroauto (video)

Jau sesto gadu pēc kārtas mēs veicam mūsu 1000km elektroauto testus un šī vasara ir karsta. Esam mūsu testētāju komandu papildinājuši ar jaunu testētāju un katru nedēļu notestējam vienu vai vairākus interesantus elektroauto. Starp tām ir mazas pilsētas mašīnas, stilīgas mašīnas un ik pa laikam gadās arī ļoti dārgi un komfortabli milži, kā jaunais Volvo EX90.

Visi mēs zinām leģendāro Volvo XC90, kas ir ārkārtīgi populārs auto visās tā paaudzēs un Volvo nemaz nevar pārtraukt ražot vai būtiski mainīt šo savu ikonisko modeli. Pavisam nesen Volvo XC90 piedzīvoja modernizāciju un tas joprojām ir liels un ērts auto, kas tagad ir pieejams arī kā plug-in hibrīds un piedāvā septiņas sēdvietas. Bet, paga, aiz loga taču šalko zaļais kurss un klimata jūsmiņi pieprasa elektriskos auto. Taisnība! Tāpēc Volvo ir radījis Volvo EX90, ko var uztvert kā XC90 pilnībā elektrisko versiju. Tas ir aptuveni tik pat liels un dārgs auto, arī piedāvā septiņas sēdvietas, bet tikai pilnībā elektrisks.

Neitrāls dizains

Mēs testējam daudz un dažādus auto, un bieži vien tie ir patiešām dīvaini pēc skata. Un tad mūsu lasītāji un sociālo tīklu sekotāji vairāk vai mazāk daiļos epitetos to pasaka. Bet šoreiz mani pārsteidza tas, cik daudziem cilvēkiem neglīts šķiet Volvo EX90. Nesaprotu. Man šis auto šķiet tāds ļoti neitrāli neuzkrītošs. Šajā gadījumā pat pelēkā krāsa (tāda tagad ir modē) to vēl vairāk paslēpj satiksmē. Bet cilvēki šo auto pamana, atskatās. Es gan pieņemu, ka tas ir Volvo EX90 iespaidīgo izmēru dēļ – šis ir nepilnus 5 metrus garš milzis. To nevar nepamanīt uz ceļa.

Varbūt cilvēkiem nepatīk auto priekšpuse, kuru nerotā ierastā radiatora reste? Bet tāda ir šo jauno elektroauto dizaina iezīme – radiatora restes nav. Jā, tas atgādina Voldemorta sejas vaibstus, bet kopumā es nekādīgi nevaru šo auto nosaukt par neglītu. Un tās sarežģītās LED gaismas vispār ir kaut kāds kosmoss. Noskaties video, cik interesanti darbojas auto priekšējie lukturi – tajos mehāniski atbīdās LED gaismu bloki un atsedz tālās gaismas. Nevienam citam auto nebiju redzējis šādus pigorus. Iespaidīgi.

Arī no aizmugures šis auto izskatās glauni. Tās gaismas gan atgādina Volvo, taču abpus aizmugurējam stiklam ir vēl LED gaismu joslas, kuras pa dienu vispār gaišā laikā varam arī nepamanīt. Nu, kas te neglīts?

Mazliet mazāk man patīk auto korpusā pazūdošie druvju rokturi. Stilīgi, protams, bet diezgan nepraktiski. Bet mazā plānā atslēga gan patīk. Interesanti, ka to varam uzlādēt mašīnā noliekot īpašā pozīcijā uz telefona bezvadu uzlādes paliktņa. Stilīgi.

Kamēr Tesla domā, ka pašbraukšanu var realizēt tikai ar kamerām, Volvo izmanto krietni dārgākus un sarežģītākus risinājumus. Gan šis Volvo EX90, gan gaidāmais ES90 sedans ir aprīkoti ar šādu taksometra zīmes paskata bloku uz jumta. Tur iekšā ir LiDAR un gūzma citu sensoru, kas ļauj droši noteikt priekšā notiekošo. Tātad, šīs mašīnas tehniski ir gatavas braukt pašas, taču praktiski tas vēl tā nedarbojas, jo ne juridiski, ne programmatūriski to nevar darīt. Rezultātā iegūstam tādas pašas adaptīvās kruīzkontroles spējas, kā visiem citiem tirgū pieejamajiem auto. Ne sliktākas, ne labākas.

Konkrētais demo auto bija aprīkots ar milzonīgiem 22 collu riteņiem ar vēl milzonīgi platām aizmugures riepām. Par laimi, šim auto var uzlikt mazākus riteņus.

Saki ko gribi, man šis auto šķiet glīts. Un nevis tāds pārmērīgi pižonīgi glīts kā, piemēram, BMW iX, bet tāds neitrāli, kā “Ha, man vairs nevienam nekas nav jāpierāda!” glīts.

Gaumīgs interjers

Uh, cik patīkami ir atrasties šajā auto! Nopietni. Te ir pieejami vilnas materiāla krēsli, salona apdarē izmantots koks, audums un ādas alternatīva. Tas viss kopā salikts kvalitatīvi, izskatās skandināviski neitrāli gaumīgi un ir ļoti patīkams uz tausti. Nu, OK, gandrīz viss, jo tie melnie plastmasas elementi uz stūres gan atsit lētuma piegaršu. Absolūti lieki.

Tikai pavisam nejauši pēc brauciena pamanīju, ka visapkārt salonam naktī koka elementi tiek maigi izgaismoti. Pa dienu vispār pat nepateiksi, ka tur apakšā ir apgaismojums. Gaumīgi, neuzkrītoši, lieliski.

Stūre ir gaumīga un ērta, ja neskaita tās plastmasas. Ar tām gan ir interesanti. Tehniski tās ir fiziski spiežamas pogas, taču to virspuse ir skārienjūtīga. Un pieskaroties mēs uz mērinstrumentu paneļa redzēsim pogas funkciju, taču nevaram aktivizēt pogu. Tā būs jāpiespiež. Manuprāt, lieks solis. Ja būtu ieliktas augstvērtīgas metāla pogas, būtu pavisam labāk.

Labi, ka šis auto nemāžojas ar P režīma aizvākšanu, kā to dara citi elektroauto. Svira saprotama un tā kā labajā pusē vienīgā, nebūs problēmu ar sajaukšanu. Ja braucot to pavirzīsim uz leju, ieslēgsim adaptīvās kruīzkontroles režīmu. Kā Teslai.

Parunāsim par displejiem, jo šajā auto gandrīz viss apskatāms un vadāms tikai caur tiem. Mērinstrumentu displejs ir novietots uz stūres statnes, fiksēts un man reāli patika. Tas ir gana liels, augstas izšķirtspējas un ļoti informatīvs. Tur pat karti varam dabūt iekšā.

Pretenzijas man sākas pie lielā multimediju displeja. Tas ir milzīgs, novietots vertikāli un tajā darbojas Android Automotive. Tam ir gan plusi, gan trūkumi. Sāksim ar labo. Displejs ir augstas izšķirtspējas un pietiekami atsaucīgs. Android Automotive mums piedāvā tik ļoti ierasto Google Maps navigāciju, ko līdz šim esam izbaudījuši citos Volvo un Renault elektroauto. Tāpat noteikti būs braucēji, kas novērtēs iespēju mašīnā uzstādīt savas ierastās lietotnes, kā Spotify, Waze u.c. Beeeeet… jau tagad, jaunam auto tās lietotnes vai iestatījumu sadaļas ne vienmēr ieslēdzas ātri. Piemēram, šad un tad brauciena datu sadaļa slēdzās iekšā 3-4 sekundes. Tālāk – šim auto ir Apple Carplay atbalsts, bet Android Auto te (vēl) nedarbojas. Tāpat bija problēmas ar sakariem – mašīnā nedarbojās datu pieslēgums un braucot man neizdevās mašīnu pieslēgt pie telefona hostpota. Savukārt, lai palaistu mūziku no telefona, vajag vēl nospiest speciālu programmu (Bluetooth atskaņotājs). Neintuitīvi un neērti. Es saprotu, ka auto ražotāji grib vienkāršot sev dzīvi un auto ražošanu padarīt lētāku, tāpēc uzstāda šādus displejus. Bet tīri no lietošanas viedokļa raugoties, tie ir neērti un svarīgākajām funkcijām, manuprāt, būtu jābūt iznestām uz fiziskām pogām. Lai arī displejs ir liels, informācija tajā ir sabāzta ārkārtīgi daudz un braucot to nav iespējams vienmēr precīzi izlasīt un noreaģēt. Manuprāt, šādi Volvo neciena savus klientus.

Mantām mums ir atvēlēta zona zem viduskonsoles, tur ir arī divi USB-C porti. Ērti priekšā ir liels bezvadu lādētājs telefonam (tiesa, vienam nevis diviem kā to varam atrast citos lielos auto). Tur pa vidu arī varam auto atslēgu uzlādēt. Glāžu turētāju varam noslēgt. Grozāmā poga regulē audio sistēmas skaļumu un ļauj pārslēgt dziesmas vai radio stacijas.

Konkrētais demo auto bija aprīkots ar iespaidīgu 20+ skaļruņu Bowers&Wilkins skaņu sistēmu, kas skan absolūti debešķīgi. Tā ir skaļa, bet reizē arī ārkārtīgi detalizēta. Raudāju klausoties jauniešu Dziesmu un Deju svētku deju koncerta fināldziesmu, pilnīgi apstājos, lai izbaudītu Tool meistardarbu Pneuma un pēc tam bļāvu līdzi Ozijam viņa dziesmā War Pigs. RIP!

Sānu spoguļi tādi interesanti bez apmalēm, bet pietiekami lieli un labi ļauj saprast, kas notiek pa sāniem. Aklo zonu sensori ir un darbojas godam. Man vispār patika arī auto kameru sistēmas, kas šo milzīgo auto ļauj ērti un droši vadīt arī šaurās stāvvietās. To es negaidīju.

Ārkārtīgi viegla un komfortabla braukšana

Pat neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem un gandrīz trīs tonnu svaru, ar šo auto braukt ir ārkārtīgi viegli gan pa pilsētu, gan šosejas režīmā. Auto ir laba, bet ne pārāk traki laba skaņas izolācija. Auto ir komfortabla, bet ne pārāk mīksta piekare un tam ir liela, bet ne pārāk liela jauda. Tieši tas samērīgums it visā, man šķiet ļoti labi realizēts. Šo auto varam nopirkt tikai ar vienu 111 kWh akumulatora versiju, bet divās jaudas versijās – Twin Motor un Twin Motor Performance. Testa auto bija jaudīgā versija ar 517 Zs un ārprātīgu 910 Nm griezi. Bāzes versijai ir “tikai” 408 Zs un 770 Nm grieze. Ar šādiem parametriem pietiek, lai absolūti bez piepūles apdzītu visu un visus… bet reizē auto nemotivē pārlieku trakot. Tas nav ne BMW, ne Maserati.

Sēdekļi ir ne tikai glīti, bet arī ļoti komfortabli. Elektriski regulējami, apsildāmi, ar masāžas funkciju un priekšā pagalvojos pat iebūvēti skaļruņi telpiskākam skanējumam. Hei, pat kājām apakšā ir atbalsts. Stabili dodu 9/10 ballēm par krēsliem.

Otrajā rindā ir ļoti daudz vietas diviem pieaugušajiem + vienam bērnam. Starp citu, Volvo vēl piedāvā sēdeklī iebūvētu bērnu padupšnieku. Ērti abās pusēs ir pogas ar kurām varam pacelt vai nolaist trešās rindas sēdekļus un piekļuve pie tiem ir ērta. Principā turot vienā rokā mazu bērnu, varam bez piepūles pastumt nost krēslu, lai citu lielāku bērnu ielaistu trešajā sēdekļu rindā.

Tajā gan pieaugušajiem vietas nebūs. Divi tīņi gan varēs sēdēt komfortabli.

Kā jau minēju iepriekš, šajā auto ir patīkami atrasties teju visās rindās un pavisam droši varu apliecināt, ka ar šādu auto varam doties ērtos un tālos ceļojumos.

Bagāžnieks

Pat ar paceltu trešo sēdekļu rindu mums ir vieta bagāžai. Protams, krietni vairāk šajā auto mantas varēsim salikt tad, kad šo trešo sēdekļu rindu nolocīsim. To varam ērti izdarīt ar pogām vai nu no bagāžnieka aizmugures, vai salona. Varam ar pogu palīdzību nolaist vai pacelt pneimopiekari, lai auto ir zemāks. Būs ērtāk iekrāmēt kādas lielākas vai smagākas mantas.

Grīdā ir liela bedre kabeļu un citu štruntu uzglabāšanai. Tāpat bagāžniekā ir nolokāmi āķīši maisiem un tīkliņš mazāku mantu uzglabāšanai. Diezgan praktiski.

Mazs 46 litru bagāžnieks ir arī priekšā. Taču tas ir ļoti plāns un es pat īsti nevaru iedomāties, kādas mantas mēs tur reāli varam salikt. Pat uzlādes kabelis tur normāli nelien. Un arī pašu motora pārsegu ne vienmēr varēsim normāli pacelt. Vismaz man kaut kādā brīdī tā ieklemmēja un nevarēju dabūt vaļā.

Neesmu pats braucis ar šī auto tiešajiem septiņvietīgajiem elektriskajiem konkurentiem un nevaru pateikt, vai šajā auto ir mazāk/vairāk bagāžas vietas. Iesaku šo jautājumu izpētīt, ja plānots daudz mantu apkārt vadāt. Parasti, kad līdzi brauc visi mājsaimniecības bērni, tad to mantu ir nerēāli daudz.

Uzlāde līdz 250 kW

Auto CCS uzlādes ports novietots aizmugurē pa kreisi un mašīna spēj uzlādēties ar diezgan lielu jaudu. Lieljaudas līdzstrāvas (DC) stacijās līdz 250 kW, bet maiņstrāvas (AC) stacijās līdz 11 kW, kā vairums citu elektroauto.

Latvijā nav nemaz tik daudz lādētāju, kas spēj veikt uzlādi ar jaudu virs 200 kW un mūsu maršrutā jaudīgākie lādētāji ir 200 kW Ignitis stacijas. Pie vienas no tādām Olainē mēs arī veicām uzlādi un kopumā man šķita, ka auto tajā 30-75% uzlādes diapazonā vairāk tiecās uz 100 nevis 150 kW uzlādes jaudu. Citiem vārdiem sakot, es no šī auto gaidīju ātrāku uzlādi. Lai gan kopumā, protams, slikti nav – 45 minūtēs es varēju no 200 kW stacijas mašīnā dabūt iekšā ap 400 nobraukuma kilometrus.

Līdz brīdim, kad aizbraucu uz Silavas Ignitis lādētāju. Tur uzlāde man aptrūkās pie nepilnu divu minūšu atzīmes un lādētājs klikšķēja, bet vairs nespēja atsākt darbību. Ar šo konkrēto lādētāju nestabilitātes problēmas biju novērojis arī Renault 5 testā. Pēc tam Eleport stacijā uzlāde bija stabila.

Galvenās atziņas 1000km braucienā ar Volvo EX90

• 1000km brauciena laikā es auto lādēju trīs reizes (reāli pietiktu ar vienu), tam veltot 55 minūtes. Brauciena gaitā veiktās uzlādes man izmaksāja 40,19 eiro. Uzlādes process stabils Ignitis uzlādes stacijās (atskaitot problēmu Silvas stacijā) un 45 minūtēs auto varam ielādēt aptuveni 400 km nobraukumu. Brauciena gaitā auto tika ielādētas 98,03 kWh enerģijas.
• Auto šo braucienu noslēdza ar vidējo enerģijas patēriņu 19 kWh uz 100km, kas ir ļoti labs sniegums tik lielam un smagam auto. Tas arī ir zemāks patēriņš nekā oficiāli norādīts auto specifikācijā.
• Auto ir liels un komfortabls. Ar to varēsim ērti vadāt palielu ģimeni un doties ceļojumos gan pa Latviju, gan Eiropu vai Skandināviju.
• Auto brauc un stūrējas paredzami un viegli pat neskatoties uz savu lielo izmēru. Pa grants vai sliktākas kvalitātes ceļiem auto brauc stabili, komfortabli un droši.
• Volvo EX90 mūsu testa distanci veica 14 stundās.

Secinājumi: Ar šo auto braukt ir ārkārtīgi patīkami!

Volvo EX90 ir tehniski iespaidīgs auto, kas man patika ar savu salīdzinoši neitrālo dizainu un komfortablo braukšanas manieri. Ar šo auto braukt ir ļoti, ļoti viegli un patīkami. Šajā auto atrasties ir patīkami. Dārgā audio sistēma ir iespaidīga, kad iemācies to ieslēgt. Tomēr ne viss ir perfekti. Šim auto man nepatika lielais multimediju displejs kā galvenais kontroles elements. Google Maps ir forši, taču cik lietojams tas Android būs pēc trīs vai pieciem gadiem? Ekrānā ir par daudz informācijas un to ir grūti izlasīt un saspaidīt braukšanas laikā. Es nebeigšu pīkstēt, ka cilvēkiem vajag fiziskas pogas vismaz svarīgajam ikdienā lietotajām funkcijām. Un tad vēl tie gļuki – skaņa, klimatkontrole, kas ne vienmēr darbojas saprotami, sakaru neesamība. Citiem problēmas ir tādas, ka ar šo auto vispār pabraukt nevar. Labā ziņa ir tāda, ka programmatūra ir uzlabojama un noteikti šis auto laika gaitā kļūs stabilāks, bet tas tāpat ir lieks čakars, jo visdrīzāk būs biežāk jābrauc uz servisu un jātērē tam savs laiks. Bet braukt ar šo auto ir, oh, cik patīkami. Debešķīgi patīkami!