Kopš 2019. gada Google oglekļa emisijas ir pieaugušas par 51%, jo mākslīgais intelekts kavē tehnoloģiju uzņēmuma centienus kļūt videi draudzīgākiem.
Lai gan uzņēmums ir ieguldījis atjaunojamās enerģijas un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas tehnoloģijās, tam nav izdevies ierobežot tās emisijas, kas rodas piegādes ķēdē. Tās lielā mērā ir saistītas ar datu centru jaudas pieaugumu, kas nepieciešams mākslīgā intelekta darbināšanai.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Google elektroenerģijas patēriņš audzis par 27%. Ir grūtības samazināt oglekļa emisiju daudzumu, jo krietni straujāk pieaug nepieciešamība pēc papildu elektroenerģijas. Tieši datu centri šobrīd patērē ļoti daudz elektrības, jo tie darbina dažādus MI rīkus.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka datu centru kopējais elektroenerģijas patēriņš varētu dubultoties no 2022. gada līmeņa līdz 1000 TWh (teravatstundām) 2026. gadā, kas ir aptuveni Japānas elektroenerģijas pieprasījuma līmenis. Mākslīgā intelekta rezultātā datu centri līdz 2030. gadam izmantos 4.5% no pasaulē saražotās enerģijas.
Kļūšanu “zaļākiem” kavē tas, ka tik ātri neattīstās tādas elektrības ražošanas tehnoloģijas, kas rada ļoti mazu oglekļa piesārņojumu. Ar to tiek domāti maza izmēra modulārie kodolreaktori, uz kuriem lielas cerības liek gan Google, gan citi tehnoloģiju uzņēmumi.
Papildu tam Google uzsver, ka tieši MI sniegtie ieguvumi varētu atsvērt to darbināšanas piesārņojumu. Piemēram, tie būs spējīgi paredzēt, kurā brīdī gala lietotājiem ir nepieciešams vairāk vai mazāk enerģijas, attiecīgi pielāgojot savus parudumus. Tādējādi cilvēki efektīvāk izmantos sev pieejamos resursus.
