Elektroauto uzlādei nepieciešamais laiks ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem konkurencē ar parastajiem auto, kuru uzpildei ar degvielu nepieciešamas pāris minūtes. Uzņēmumi šīs problēmas risināšanai pieiet dažādi – vieni cenšas radīt jaudīgākus lādētājus, citi strādā pie akumulatoriem, kas spējīgi izturēt lielāku jaudu un tādējādi uzlādējas ātrāk, bet vēl citi veido punktus, kur pāris minūtēs iespējams nomainīt akumulatoru. Vieni no pionieriem šādam risinājumam ir NIO, bet nu viņiem pievienojas viens no vadošajiem akumulatoru ražotājiem CATL.
CATL investēs apmēram 346 miljonus ASV dolāru, lai kopā ar NIO attīstītu un izveidotu pasaulē lielāko elektroauto akumulatoru nomaiņas punktu tīklu. CATL jau līdz šim bija galvenais akumulatoru piegādātājs NIO maiņas stacijām, turklāt uzņēmumi strādā, lai šajos maiņas punktos izmantotajiem akumulatoriem varētu dot 15 gadu garantiju ar mērķi panākt, lai pēc 15 gadiem akumulatori joprojām saglabā 85% no sākotnējās kapacitātes.
Abi uzņēmumi arī domā par vienotu standartu ieviešanu, lai akumulatoru maiņu padarītu vienkāršāku.
NIO jau šobrīd ir vairāki tūkstoši akumulatoru maiņas staciju Ķīnā, bet viņi paplašinās arī ārpus savas valsts, šādus punktus atverot arī vairākās Eiropas valstīs. CATL paziņojumā norādīts, ka laika gaitā tiek plānots izveidot ap 30 tūkstošiem šādu akumulatoru maiņas staciju visā pasaulē.
Bezjēdzīgi izgrūsta nauda un resursi. Akumulatoru nomaiņas stacijas var būt šķita kā neslikta ideja, kad mašīnas varēja lādēties ar maksimums 22kW jaudu, bet tie laiki ir tik senā pagātnē.
1. Tajās stacijās baterijas var lādēt visu laiku optimālos apstākļos, pagarinot to mūžu. Ja neesi izlasijis rakstu pirms komentēt tad lūk: “akumulatoriem varētu dot 15 gadu garantiju ar mērķi panākt, lai pēc 15 gadiem akumulatori joprojām saglabā 85% no sākotnējās kapacitātes.”
2. Tīlka noslodze arī sanāk vienmērīgāka un nevajag rīkot atsevišķu kodolstaciju lai uzlādētu kā reklāmā ar 1MW jaudu vienu automobīli
3. Šādā veidā EV uzpilde kļūst ātrāka kā ICE, pēdējās paaudzes apmaina aķi 144 sekundēs (ok, var vēl kādu minūti piemest uz precīzu piebraukšanu)
4. Klientam atkrīt viena lieta par ko satraukties: akumulātora ilgmūžība
5. Automobīlis kā tāds kļūst pieejamāks (vismaz uz pirmo acu uzmetienu), klients nopērk auto bet akumulātoru abonē. Gadu atpakaļ Zviedrijā 100kWh aķa abonements maksāja ap 200eur mēnesī un cik nu tur par maiņu (atradu ka Ķīnā ap 1.50eur) un tad vēl par elektrību. Nesen nomainija to modeli noņemot abonementu un iekasējot tikai par maiņu un elektrību. Ja kāds zin precīzāk no cilvēkiem kas šo servisu lieto lai padalās ar info
1.punkts izklausās ticams līdz padomājam par faktoriem, kas ietekmē akumulatora nolietojumu un saprotam, ka nekādu 15 gadu un 85% šādā aķu rotācijā nevar būt. Akumulatoru skaits šādā “maiņas” sistēmā ir lielāks nekā automašīnu skaits. Nebūtu grūti izstrādāt matemātisku modeli, kas kalkulē kāds ir optimāls akumulatoru skaits rotācijā balstoties uz to, ka visāsm mašīnās ir pa vienam un visās uzlādes stacijās jābūt pietiekamam pilnu akumulatoru skaitam lai tos varētu mainīt pastāvīgā plūsmā, atliek noteikt cik vidēji maiņas dienā katrā no punktiem. Ja piebraucot stacijai uz ekrāna ir paziņojums, ka šobrīd nav neviens pilns pieejams un jāpagaida 20min. vai jāņem pustukšs, tad kāda vispār jēga par to papildus maksāt? Kāda var būt runa par mūža pagarināšanu, ja tie aķi iet uz nepārtrauktu rotāciju? Jo ātrāk tos var uzlādēt un palaist atpakaļ uz ceļa, jo zemākas stacijas uzturēšanas izmaksas pret katru klientu. Paskaidrošu sīkāk. Lādēt aķīšus lēnītēm un saudzīgi, kad spīd saule vai ir lēta vēja enerģija nav reālistisks scenārijs. Iebrauc tāds Nio, nomet savu tukšo, paņem pilnu, iebrauc nākamais un nākamais. Pēc dažām stundām šādas maiņas, stacijā jau ir sakrājušies desmiti tukšu aķu un pret vakaru stacijā var nebūt rezerve ar pilniem. Tas nozīmē, ka lādēšana notiek nevis dienā, kad lēti spīd… Read more »
“Nio jāvienojas ar citiem ķīnas ražotājiem par akumulatoru standartizāciju, lai var mainīt aķus arī BYD un GWM mašīnām”
Un tas būtu slikti? Manuprāt tieši otrādi, tas vēl samazinātu akumulātoru ražošanas izmaksas un atvieglotu to pārstrādi, jo gan formāti un sastāvs būtu vienādi. Bet nu tagad jau katram ir jāispaužās kā māk, lai taurētu uz katra stūra ka lūk, “mūsu auto ir visakumulātorīgāks akumulātors”, bet pircējam mēģinot izvērtēt un salīdzināt prāts uzkaras.
Šitie ir pat aktuālāki mūsdienās. Regulāra akumulatoru testēšana, saudzīgāka uzlāde, nolietoto akumulatoru savākšana, bojāto akumulatoru ātra nomaiņa (kolosāls laika ietaupījums, servisam mazāk ko darīt), akumulatoru kapacitātes palielināšana nākotnē, var labāk izmantot atjaunojamos resursus uzlādei.
Nepiekritīšu. Ja iedziļinamies ko nozīmētu šāds tīkls praktiski, paliek skaidrāks. Vienkārši iztēlojaties kā tas darbojas kā process. Lai no šī būtu kaut kāda praktiska jēga, šādu akumulatoru maiņas staciju skaitam jābūt samērīgam ar uzlādes staciju skaitu. Akumulatori nebūs visi vienādi, jo ir dažādas klases automašīnas un diezgan drīz viens un tas pats formfaktors akumulatoram kļūs ierobežojošs, ja ir vairāki dažādu izmēru modeļi. Cik ekstra papildus akumulatori tiem, kas atrodas katrā automašīnā ir jāuzražo, lai uzturētu šādu akumulatoru maiņas punktu tīklu? Absolutais minimums, ja iedomājamies, ka katrā uzlādes stacijā vienmēr ir vismaz viens pilns akumulators, kas mūs tur gaida, ir 2-3 akumulatori uz katru automašīnu. Tātad akumulatoru skaits ir 4x lielāks nekā automašīnu skaits. Kurš sedz šo papildus 3 akumulatoru izmaksas? Jātur arī diezgan liela rezerve, ja nu akumulatoru mainīt sastājas rindā vairākas mašīnas pēc kārtas. Tas viss ir materiāli, resursi un nemitīga apkalpošana, kas vienkārši nav nepieciešami parastai uzlādes stacijai. Ja parastu ceļmalas uzlādes staciju uzbūvēt maksā nu jau zem 100K, tad šāda, kurā ir iebraucami boksi, automātisks akumulatoru karuselis un robots bedrē, kas akumulatoru nodemontē un nomaina + kādi 10-20 akumulatori pastāvīgā rotācijā, kuriem nepieciešami lādētāji (tātad visas šīs izmaksas ir pa virsu tam ko maksā uzlādes stacija pati… Read more »
Ja tas nebūtu izdevīgi NIO, tad viņi nepalielinātu staciju skaitu 10x. Tur grozās liela nauda, nevar arī aizmirst, ka NIO uzliek ķepu savu akumulatoru otrreizējai izmantošanai. Lietotājs ar ikmēneša maksu pēc 5 gadiem būs samaksājis par akumulatoru un beigās tas nonāk NIO īpašumā.
Pieslēdz to 1MW auto lādēties kaut kur šosejas malā netālu no Mazpisāniem, bez atsevišķi uzbūvētas infrastruktūras. Reklāmas cipari no Ķīnas, kur ir topā šāda maldināšana.
Un iebrauc kādā vidēji lielā benzīntankā – tur tev būs E98, E95, D, Gāze, Štekers un vēl H2 varbūt . Ar ko tas dikti atšķirsies no 3-5 veidu akumulātoriem. Un NIO ir vairāku veidu auto, kaut kā tiek viņi galā ar tiem formfaktoriem.
Pēc tavas loģikas tie kas šo izdomāja ir muļķi un nespēj kalkulēt? Tas pats stāsts kā ICE vs EV – kādam vairāk patiks šāds modelis, kāds izvēlēsies uzreiz nopirkt aķi īpašumā un lādēs mājās (kas droši vien ilgtermiņā izdevīgāk ir). Un kurš traucē šādām stacijām kalpot kā savā ziņā krātuve tai liekai enerģijai ko saražo saulainā un vējainā dienā? Klientu plūsmu un ieradumus var arī mazliet piekoriģēt ar cenu starpībām no rīta un vakarpusē, gan jau NIO māk labāk par mums abiem to apkalkulēt.
Kopumā piekrītu @Bats, mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli. Attīstoties akumulatoru tehnoloģijām tie paliek gan ilgmūžīgāki gan ātrāk uzlādējami, lai neķēpātos ar šādām stacijām.
Standartizēti akumulatori ar vienkāršotu nomaiņu gan būtu labs risinājums, jo padarītu vienkāršāku un lētāku akumulatoru maiņu, kas savukārt uzlabotu lietoto elektroauto tirgus situāciju, tādējādi uzlabojot pārejas gaitu uz EV autoparku. Jo šobrīd tieši akumulatora mūžs ievērojami ietekmē EV atlikušās vērtības kritumu, un daudzus atbaida no EV iegādes.
“Standartizēti akumulatori ar vienkāršotu nomaiņu gan būtu labs risinājums, jo padarītu vienkāršāku un lētāku akumulatoru maiņu, kas savukārt uzlabotu lietoto elektroauto tirgus situāciju”
Un krietni atvieglotu to pārstrādi.
Akumulatoru maiņas ideja ir no ļoti lielām Āzijas pilsētām, kur nav vietas auto lādēšanai.
Šis risinājums arī ir ļoti ērts nomas elektroauto.
Mani no EV iegādes attur bažas par akumulatora ilgtspēju, bet šāds maiņas variants man rada drošības sajūtu, ka akumulators vairs nav broblēma. Turklāt, šis maiņas modelis paver iespēju akumulatoru nomāt, nevis pirkt, tādēļ sākotnējā EV iegāde bez akumulatora būs lētāka, kā ar akumulatoru. Bet ir viens bet, akumulatoru standarti diezgan strauji mainās un tas akumulators kas būs uz maiņu pēc 5 gadiem, diez vai būs tāds pats kā šodien. Diez vai pēc 10 gadiem kāds lietos tik vecu tehnoloģiju. Drīzāk vajag kā senos laikos, kad bija pasta zirgu maiņas punkti! Atstāj nodzīto zirgu, paņem jaunu un mauc tālāk!
Domāju, ka paies vēl 10 gadi, kad kaut kas tāds būs pieejams Latvijā.
Tik drīz nebūs pasta zirgi. Varbūt Igaunijā, bet ne šeit.
Ja ārējo korpusu un kontaktus atstāj nemainīgus bet maina tikai iekšas (uzlabojoties ķīmijai) tad kāreiz var būt vēl labāk – var 5 gadu vecā auto bez bēdas ielikt par 50% (vai 20 vai arī 75) labāku akumulātoru. Kā katram kokam te arī ir divi gali, ja kādam šķiet šis variantsa zemē metams tad man nē, lai attīsta un tad redzēs, ar pēdējā laika tendencī “rent – don’t own” šis arī saskan.
Nesatraucies. Ar lietotiem EV viss ir. Labi. Pat mazās baterijas tur gana labi. Ar lielākām baterijām degradācija ir vēl stipri lēnāka. Domāju, 300-400k km ar baču ir easy.
Interesanti kā ar lādēšanu un mainīšanu būs kara gadījumā? Griezīs ģeneratoru paši?
Elektrība mēdz pazust, reizēm pat uz vairākām dienām, bet degviela kļūst pilnīgi nepieejama. Tas mazums kas ir – viss nepieciešams ugunsdzēsējiem, ātrajiem un armijai.
Varbūt te palīgā var nākt ūdeņradis un ūdeņraža auto :)
Ūdeņradi var glabāt gadiem, un glabāt milzu apjomos pazemes krātuvēs kā gāzi. Pirmie pilotprojekti jau tiek ītenoti.
Vasarā no saules paneļiem saražo, noglabā pazemē, ziemā lieto.
Skumji viss ar ūdeņradi. Procesā no saules elektrības uz ūdeņradi un tad atpakaļ uz elektrību zudumi ir tik lieli, ka to nav vērts darīt pat salīdzinot ar litija akumulatoriem. Ūdeņraža infrastruktūra ir labs mērķis pat nelielam šahīdu dronam – ar to pietiktu lai uziet gaisā visa virszemes sūkņstacija. No uzglabāšanas viedokļa ir arī citi mīnusi. Dabasgāzes molekulas ir krietni lielākas nekā H2. Ūdeņraža molekula spēj izspiesties cauri pat metālam, procesā padarot to trauslu. Uzglabāt to lielā spiedienā būtu krietni grūtāk. Vienreiz jau šo rēķinājām. Ūdeņradis labi der naudas izklakarēšanai no zaļiem investīciju fondiem, bet citādi ir strupceļš.
Bet litijs nedeg :)
https://m.youtube.com/watch?v=T71cVhxG_v4
https://x.com/alojoh/status/1903058575368323368
Tā kā NIO dara visu nepareizi.