Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādāta ūdeņraža uzpildes staciju (UUS) telpiskās attīstības koncepcija. Pētījuma ietvaros secināts, ka Salaspils ir piemērotākā vieta pirmajai AFIR (Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūru) prasībām atbilstošajai ūdeņraža uzpildes stacijai Latvijā. Šī vieta izvēlēta, balstoties uz tādiem kritērijiem kā kravas automobiļu satiksmes intensitāte un tuvums lielākajiem transporta mezgliem, tostarp TEN-T tīklam.
Sagatavotais dokuments var kalpot par atbalstu publiskajām iestādēm, palīdzot risināt telpiskos, vides un ekonomiskos aspektus, kā arī izmantot to attīstības plānošanas dokumentos un finansējuma programmās.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Salaspils intermodālā kravu termināļa atrašanās vieta, kas atrodas 10 kilometru attālumā no TEN-T pamattīkla, nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un var veicināt Baltijas reģiona ūdeņraža infrastruktūras attīstību. Koncepcijā ieteikts sākotnēji izveidot mazas jaudas (0,5 t/dienā) ūdeņraža uzpildes staciju, kas ļautu samazināt sākotnējos ieguldījumus, mazinātu finanšu riskus un ļautu iegūt praktisku pieredzi infrastruktūras darbībā. Pieprasījumam pēc ūdeņraža transporta nozarē pieaugot, stacijas jaudu varētu palielināt, uzstādot papildu uzglabāšanas vienības.
Lai nodrošinātu ūdeņraža tīkla attīstību Baltijas reģionā, pētījumā tika analizētas arī potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas Igaunijā, kur par piemērotāko vietu noteikta Pērnava. Šis novērtējums balstīts uz TEN-T maršruta E67 (Via Baltica) stratēģisko nozīmi un ņemot vērā ES AFIR prasību nodrošināt pārrobežu infrastruktūras pārklājumu.
Koncepcijā norādīts, ka attīstības sākuma posmā varētu būt nepieciešams valsts sektora atbalsts tirgus attīstībai. Ievērojot ES AFIR regulējumu, nākotnē būtu jāveido staciju tīkls, kas nodrošinātu TEN-T tīkla pārklājumu ar stacijām ik pēc 200 kilometriem. Šo posmu veiksmīga realizācija būs atkarīga no pieejamā finansējuma un pieprasījuma pieauguma pēc ūdeņraža transporta nozarē.
Uzsākot koncepcijas izstrādi, par to tika informēti arī virkne nozares pārstāvju gan publiskajā sektorā, gan arī privātajā, lai diskutētu gan par ūdeņraža tehnoloģijām, gan pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm, gan arī analizētu atbilstošākās vietas pirmajām ūdeņraža uzpildes stacijām Latvijā un Igaunijā, atbilstoši AFIR prasībām. Latvijā uz diskusijām tika aicināta Satiksmes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Ūdeņraža asociācija, AS Latvenergo, Latvijas Valsts ceļi un reģionālais kravas automašīnu piegādes uzņēmums – SIA SAHO.
Savstarpējās diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība izveidot ūdeņraža uzpildes staciju tīklu, lai veicinātu ar ūdeņradi darbināmu kravas automašīnu izmantošanu, īpaši nodrošinot, ka ūdeņradis ir finansiāli salīdzināms ar esošajām degvielām. Valsts sektora iesaistīšanās, piemēram, ar subsīdiju ieviešanu un nodokļu atvieglojumiem, tika atzīta par kritiski svarīgu ūdeņraža transporta ekosistēmas attīstībai. Baltijas ūdeņraža koridors un iespējamais cauruļvadu savienojums ar Eiropas Savienību tika minēts kā būtisks nākotnes infrastruktūras elements, uzsverot nepieciešamību atrast rentablus piegādes risinājumus. Tāpat tika norādīts, ka vietējā kravas automašīnu tirgus attīstība un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu pieprasījuma stimulēšana ir svarīgs priekšnoteikums ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, kamēr dīzeļdzinēju pārveide ūdeņraža degvielai tika uzskatīta par maz ticamu risinājumu tehnisko un likumdošanas šķēršļu dēļ. Diskusijās izskanēja priekšlikums apsvērt mazāka mēroga kravas automašīnu un ūdeņraža autobusu izmantošanu, kas varētu veicināt vietējo ūdeņraža pieprasījumu.
Jāpiebilst, ka telpiskās attīstības koncepcijas izstrādē tika izmantota HyTruck telpiskās plānošanas rīkkopa, kas ļāva analizēt ūdeņraža uzpildes staciju piemērotību, balstoties uz 13 kritērijiem, piemēram, tuvumu TEN-T koridoram, gāzes un ūdeņraža cauruļvadiem, saules un vēju parkiem, attālumu no dzīvojamiem rajoniem, ūdenstilpnēm u.c. Rīks palīdzēja kartēt stratēģiski piemērotākās vietas, nodrošinot datos balstītu un efektīvu lēmumu pieņemšanu. Rīkkopu HyTruck projekta ietvaros izstrādāja konsorcija dalībnieks – Tartu universitāte, un tas drīzumā būs brīvi pieejams interesentiem. Sagaidāms, ka tas būs īpaši noderīgs teritoriju plānotājiem, jo tajā apkopoti analizējami dati un tos iespējams skatīt dažādos slāņos.
Koncepciju izstrādāja SIA “Ernst & Young Baltic” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “HyTruck” ietvaros. Līdzīga tipa koncepcijas tiek izstrādātas vēl četriem reģioniem Vācijā, Polijā, Lietuvā un Somijā.
Kārtējā ES korupcijas shēma. Visur Eiropā tiek slēgtas ūdeņraža stacijas. Alternatīva ,kas nav alternatīva baterijām.
https://h2.live/en/
Nu te ir online karte kur parādītas visas publiski pieejamās h2 stacija. Ir jau vel privātas, kaut kādos pilsētas autobusu uzņēmumos.
Vācijā būvē 25 jaunas stacijas,
Polijā būvē 9 jaunas stacijas,
Zviedrijā būvē 5 jaunais stacijas,
Nīderlande būvē 7 jaunas stacijas.
Tās valstis laikam, ka nav Eiropa :)
Redz problēma ir tāda, ka Eiropa ir ļoti blīvi apdzīvota ~500milj iedzīvotāju, kas neļauj panākt ka visa elektrība ir atjaunojama. Plus EU ir ļoti liela rūpniecība, līdz ar to vajag daudz enerģijas un to enerģiju kaut kādā veidā ir jādabū. Kā? To var importēt H2 veidā. Un H2 var uzglabāt ilgu laiku, tādad kaut kāda drošība, ka uznākot krusai kas saplēš visus saules paneļus, H2 tomēr varēs nodrošināt elektrības ražošanu, vai siltumietipīgajos uzņēmumos varēs nodrošināt ar siltumu.
Un ja jau reiz tiks izveidota tāda veida H2 infrastruktūra, tad kāpēc gan H2 nepildīt pa taisno mašīnās, nevis importēt H2, lai to pārvērstu elektrībā un tad to elektrību iepildītu elektroauto baterijā.
:)….Visur eiropā tiek slēgtas…ar slēdzeni miskastes, lai kaimiņi nemet savus atkritumus citu miakastēs. Tā gan ir taisnība! :)
Cerēsim, ka šo rudimento augoni būvēs par vācu nodokļu maksātāju naudu.
Vienīgais žēl, ka pēc tam būs atkal kaut kāds bezjēdzīgs grausts Latvijā.
Kārtējais farss… cik var kāpt uz tiem pašiem grābekļiem… kā veicas RS H2 stacijai?
H2 gaišā nākotne ir līdzīga komunismam – visu laiku uz to ejam, bet nekad nav sasniedzama :D
Ūdeņradis ir nākotnes degviela atšķirībā no elektroauto kam nav nākotnes. Tas gan ir farss, ka bīda to afēru.
Kāpēc tā domā?
Bateriju auto ir uz palikšanu, diemžēl vai par laimi. Jo šobrīd jau ir sasniegts tas baterijas līmenis (sākot no 60kw), pie kura elektroauto ir palicis par īstu automobīli, nevis golfa laukuma ķerru.
Tagad jautājums tikai par cenu kā to nolaist līdz benzīna auto cenai.
Ķīnā, piemēram, jau BYD Seagull tas ir izdevies.
> Bateriju auto ir uz palikšanu,
Ūdeņraža šunas auto ir tie paši “bateriju auto”, šeit tak neviens, manuprāt, neplāno uzpildīt ūdeņraža iekšdedzes (kravas) auto ..
Ta kā tie argumenti par kaut kādu “farsu” vai no otras puses, ka “Ūdeņradis ir nākotnes degviela atšķirībā no elektroauto kam nav nākotnes” ir jocīgi, jo ūdeņradis burtiski domāts elektroauto darbināšanai ..
*Vai tavas mīļās baterijas tur aukstumu? Ātri izlādējas Ziemā? :D * Vai tavas mīļās baterijas kalpo ilgus gadus (10+)? Ko tālāk? Nomainīt bateriju vai uz metāllūžņiem? Nekas neliecina, ka bateriju cenas kritīsies tik ievērojami, ka varēs katrs auto īpašnieks to izdarīt. * Neesmu spečuks, bet lai uzražotu baterijas tiek tak izmantoti fosilie izrakteņi? Tie ir atjaunojamie? Ja nav, tad tas pats, kas ar naftu! * Bateriju izlāde. Auto baterijas neizlādējas, ja ilgstoši nav auto lietots? Nevar sanākt tā kā tev ir uzlādēts uz 100%, bet kādu mēnesi nekur nebrauc. Un tad kad jābrauc ir piemēram 70% vairs atlikuši. Un tu netiec līdz galam bez lādēšanas ( īpaši ziemā). Tas mans minējums. * Uzlādes stacijas. Jūs tiešām nopietni domājat, ka viņas būs pieejamas tik plaši, kā šobrīd degvielas uzpildes stacijas? Apšaubu. * Un no kurienes tiks ņemta elektrība? Būs elektroenerģijas iztrūkums. Cenas debesīs. Man nav auto. Cietēji būs tādi kā es! Varu rakstīt vēl un vēl. Elektroauto der bagātniekiem, kas dzīvo pilsētās/piepilsētās. Vēlams privātmājā. Brauc ikdienā mazus gabaliņus ar savu auto. Elektroauto nekad nekļūs draudzīgi parastai tautas daļai. Cita lieta ir ūdeņraža auto. Protams ne šī brīža izpildījumā, bet nākotnē gan. Krietni mazāk problēmu kā ar bateriju darbinājamiem elektroauto. Faktiski galvenā… Read more »
Tu tik ļoti praksē nesaproti elektroauto tēmu, ka šis komentārs izskatās smieklīgs :)
Vislabākais piemērs bija ar vācieti, kuram pēc garantijas beigām Hyundai paprasīja jauna auto cenu par H2 šūnu nomaiņu. Kā izrādās, šīs šūnas (iekārta, kas ražo elektrību no H2), ražo ar apzinātiem zaudējumiem, un to neražo no saplākšņa vai salmiem :)
Resurss šim šūnām izrādās ir mazāks kā akumulatoriem.
Ar H2 iekšdedzes dzinējiem arī nav nekāds “rožu dārzs” – veidojas slāpekļa oksīdi, jo H2 sadegot, rodas augstāka temperatūra kā sadegot benzīnam.
Vienīgais jēdzīgais H2 pielietojums ir apkurei, ja H2 iegūst no elektrības pārpalikuma.
Nezinu kā citiem, bet mums ķīmijas stundā skolotāja ar līdzstrāvu ieguva O2 un H2 no ūdens, iepildot to mēģenēs. Lielākais šovs bija aizdedzināt H2. Arī tas mazais daudzums aizdegās (sprāga) diezgan efektīvi.
> *Vai tavas mīļās baterijas
Nu pag, es neko nerakstu par to, ka es esmu kaut kādā sajusmā .. ja “būtu mana teikšana”, tad es auto liktu urāna stieni, lai 100 gadus nekur nav nekas ne jālādē, ne jālej .. labi, varbūt izaugs trešā roka, bet nu par to var domāt arī vēlāk.
Viss ko es gribēju norādīt ir, ka apgalvojums “ūdeņradis ir nākotne”, bet “elektroauto nākotnes nav” šī raksta/būtības kontekstā ir savdabīgs, jo runa ir par kravas elektroauto (FCEV) ūdeņraža uzpildies stacijas plānu / potenciālu atrašanās vietu ..
Teorija ir jauka lieta, “haips” to pastiprina. Kad iedziļinies tehniskajās niansēs, tad nav tik jauki. Vai uzglabāšana 700 Bar spiedienā ir vienkārša? Vai sprādziena bīstamība ir ignorējama lieta? Kā jau noskaidrojām te, Kursorā, kādu laiku atpakaļ, H2 ir tā nelāgā īpašība uzsprāgt gandrīz jebkurā proporcijā ar skābekli. Un vēl: vismaz Rīgas uzpildes stacijā to ražo no dabas gāzes.
Visur ražo no dabasgāzes. No Ūdens ir ļoti dārgi.
Tikai tamdēļ šo H2 ideju bīda, jo ogļūdeņražu bizness cer palikt pie ratiem – ar saviem benzīntaniekiem, cisternām, pārvadāšanām, caurulēm, rūpnīcām.
H2 tā arī paliks nāktnes deviela, kura nekad nepienāks :D
Galvenā problēma ir zemais lietderības koeficients un tehniskās problēmas.
H2 nekad nebūs ērtāk vai lētāk kā pie mājas auto piespraust vadu.
Latvijā, pēc statistikas datiem, apm. 70% cilvēku dzīvo dzīvokļos, kuri nevarēs “pie mājas piespraust vadu”. Attiecīgi H2 viņiem vienmēr būs ērtāk nekā dirnēt pie kabeļa kaut kādos stāvlaukumos.
Neesi iedomājies, ka būs vairāk publiskās uzlādes stāvvietās un iekšpagalmos? Daļa noteikti varēs lādēties pie darba.
Vairāk varbūt arī šur tur būs, bet ne iekšpagalmos. Tam ir daudz un dažādi, Latvijas birokrātiskajā vidē nepārvarami iemesli. Un tieši tādēļ nekāds elektrisko automobīļu bums pie mums nav un arī nekad nebūs.
Latvijā statistiski videjā auto vērtība ir ~6000eur.
Varbūt beigsim sapņot, ka visi brauc pa ~50k eur elektro vai ~60k eur.
Tas kas tagad ir populārs vācijā, francijā, beļgijā, tas pie mums sāks parādīties pēc 7-12 gadiem.
Ar to arī brauksim.
Ja tas būs Nissan Leaf ar 100km noskrējienu vasarā, ziemā attiecīgi mazāk, tad nevienam ~6000eur pircējam to nevarēs iesmērēt :)
Mums valsts iestādes iepirkumos vēl ar lielāko prieku pērk dīzeļus :)
Papildus visi zaļo auto aizstāvji, neatkarīgi no tehnoloģijas atceraties, ka dabasgāzes pietiek pasaulē kādiem 300gadiem, naftas 100gadiem, ogles utt.
Šie ir tie uzņēmumi, kas kontrolē šo jomu, un kā viņi izlems tā arī būs.
Viņi būs tie kas tiegos enerģiju mums, lai vai kāda tā būs.
Jā, šobrīd ar visām lielajām atlaidēm jau par aptuveni 10k var nopirkt visādas Kia/Hyundai ar 64 kWh akumulatoriem vai pat Teslas. Līdz tevis pieminētajiem 6k vēl kādi daži gadi ir jāpagaida, tur es tev piekrītu.
Nebūs iekšpagalmos? Lūk, daži piemēri no Mežciema:
1) https://maps.app.goo.gl/rFA2mYFC8jYRoEw89
2) https://maps.app.goo.gl/oCB6sMhvLrsokr926
Šis ir labs piemērs, kā var izmantot apakšstaciju iespējas. Protams, ka būs ļaudis, kas teiks, ka ar šīm divām vai četrām stacijām nepietiks visiem simtiem un tūkstošiem guļamrajonu braucēju, bet es teikšu, ka labāk, lai ir šādas uzlādes iespējas nekā nav nekādu. Tāpat elektroauto skaita pieaugums nebūs eksplozīvi straujš un uzlādes infrastruktūra paspēs pievilkties. Vismaz tā tas ir darbojies līdz šim un šobrīd pret samērā nelielo elektroauto skaitu Latvijā uzlādes iespēju ir vairāk kā vajag.
> kā veicas RS H2 stacijai?
Dokumentā var palasīt:
“Stacija sākotnēji tika izveidota kā daļa no H2Nodes un SIA “Rīgas satiksme”
sadarbības projekta. Ievērojams šīs iniciatīvas aspekts bija 10 uzlabotu FCEV trolejbusu
ieviešana, kas aizstāja to rezerves dīzeļdzinējus ar degvielas elementu diapazona
pagarinātājiem. Kopējās projekta izmaksas bija 16,1 miljons eiro, no kuriem 50% finansēja
Eiropas Savienība. Projekts bija veiksmīgs, un “HyTrolley” trolejbusi tiek regulāri izmantoti
kopš 2020. gada. Lai gan nav konkrētu datu par šo trolejbusu ūdeņraža patēriņu, tiek lēsts,
ka pirmajā darbības gadā tika saražotas vairāk nekā 11 tonnas ūdeņraža, kas kalpo kā
saprātīgs lietošanas novērtējums, jo no 2024. gada Latvijā nav citu reģistrētu FCEV. 2024.
gada vasarā Latvijā nav citu operējošu UUS”
“SIA “Rīgas Satiksme” UUS neatbilst AFIR noteikumiem. Stacija zaļā ūdeņraža vietā piedāvā
pelēko ūdeņradi, un tā atrodas vairāk nekā 10 kilometru attālumā no TEN-T pamattīkla
autoceļa E67.”
Vai tas (11 tonnas) ir daudz vai maz un vai attaisno 16.1m investīcijas, nezinu ..
> Kā jau noskaidrojām te, Kursorā, kādu laiku atpakaļ
Kursorā vispār ir tādi speciālisti, ka reizēm jābrīnās, kur viņi ir dzīvē, ar ko nodarbojas, ja mēs praktiski pat vilcienu, kas it kā ir simtiem gadu veca tehnoloģija īsti uzbūvēt nespējam t.i. kaut kā neiet sliede kopā ar staciju, lokomotīvi un pasažieriem :)
Man ir reti laba pārliecība, ka, ja Kursors speciālisti tiktu apvienoti kaut kādā reālā darba grupā, tad rezultātā sanāktu pat labāk nekā esošā situācijā. Šobrīd RB projektā ir reāls ķīselis! Ir balsts tiltam, kas vairs nevienam nav vajadzīgs; Rīgas stacijā un Lidostā ātrvilcienu neredzēt; ir gandrīz gatavs Lidostas termināļa apjoms un Centrālās stacijas konstrukcijas, kas būvētas šaurākam dzelzsceļam, attiecīgi, to peroni nav derīgi platākām sliedēm; nav naudas abiem Rīgas posmiem; nav 2/3 naudas pamata trasei, jo finansējums iepriekš netika rezervēts un drīzā nākotnē, ja notiks šāda muļļāšanās, tāds vairs nebūs pieejams. Karoče projekts šķībs un naudas tā realizācijai kaut minimālā ajomā – nav.. Apsveicu! Gaisā izmesti reāli LV nodokļu maksātāju vismaz 2.3+ Miljardi eiro, bet nevienu atbildīgo atrast un nosodīt nevar, jopcik! No Lidostas līdz EE vai LT ar ātrvilcienu varēs tikt labi ja ap 2040. gadu..
Es pats būvzinātnieks, šis tas ir redzēts un šur tur ir pabūts ar.
krievijā jau 80 gados patentēja pulveri kuru sajaucot ar ūdeni caur iekārtu līdzīgi, kā šobrīd gāzes iekārta varēja darbināt mašīnu un to pulveri ražoja bez maz vai garāžā interesanti kāpēc tā sarežģīt tik ekoloģisku tehnologģiju? milzīgas iekārtas ar milzīgu elektrības patēriņu dara to pašu, ko vaņka sajaucot pulverīti ar ūdeni….
No kādas pasaku valstības šāds pulveris radies? :)
Sausais šņabis, ja?
Bija arī skābeklis, tas, kurš nevis O2, bet O3 – ozons. Izrādās ir dzīvībai nāvējošs. Lietot mazās devās un eksperimentos