Nav nekāds noslēpums, ka gan pasaulē, gan Latvijā diezgan plaši izmanto vietnes, kuras izplata ar autortiesībām aizsargātu saturu. Pakalpojuma nepieejamības dēļ vai nevēloties maksāt par abonementu, cilvēki bieži vien izvēlas torentu vietnes, lai interesējošo saturu skatītos bez maksas, šādā veidā pārkāpjot autortiesības. Šī problēma ir aktuāla arī Latvijā, tāpēc nolemts ierobežot piekļuvi tām mājaslapām, kurās izplata ar autortiesībām aizsargātu saturu.
Ziņots, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) paplašinātas pilnvaras un papildus elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzībai tā monitorēs arī autortiesību un blakustiesību satura izmantošanu internetā un vajadzības gadījumā varēs ierobežot konkrēto vietņu darbību.
Lai īstenotu šīs izmaiņas, tiks veikti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru ietvaros NEPLP tiks dota atļauja ierobežot piekļuvi tām mājaslapām, kuras nelikumīgi izplata ar autortiesībām aizsargātu saturu, piemēram, filmas, seriālus, e-grāmatas, mūziku u.c. Šādā veidā plānots būtiski mazināt autortiesību pārkāpumus internetā, kas gadā rada zaudējumus ekonomikai 30 miljonu eiro apmērā.
To, cik nopietna šī problēma ir Latvijā, ilustrē divi pirms dažiem gadiem veikti pētījumi. 2021. gada veiktajā pētījumā “Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē Eiropas Savienībā” noskaidrots, ka tieši Latvijā dzīvo aktīvākie autortiesību pārkāpēji (izmanto torentu saturu vidēji 14 reizes mēnesī). Savukārt 2020. gadā pētījumā “Latvijas populārāko torrentu lejuplādes vietņu audits un auditorijas izpēte” noskaidrots, ka torentu lietotāji visbiežāk lejuplādējuši filmas (67,7%) un seriālus (43%).
Nu neko, būs jāpērk VPN. Saturs ir pārāk dārgs.
viena lieta ir dārgs saturs. Kas cits ir problērma, ka stulbu iemeslu dēļ daļa satura nav pieejama reģionos. Nu nav neviena loģiska un racionāla iemesla, kāpēc kaut kāds video saturs nedrīkst būt pieejams Latvijā, bet drīkst būt pieejams Lietuvā. Es nerunāju par porno, bet parastiem seriāliem/filmām. Kādam slinkums kaut ko verificēt pie iestādēm un tāpēc mēs nevaram maksāt un skatīties to ko citi var.
Varētu sākumā kaut kā minimums sakārtot šos jautājumus, lai visi pasaulē pieejamie servisi būtu pieejami Latvijā.
Loģiski, ka VPN izmantosim.
P.S. VPN jau arī ir nepieciešams tikai torrentu lapai. Kačāšanai neko nevajag. Labi, ka populārākajām vietnēm ir daudz spoguļvietnes. Veiksmī NEPL
Kāda verifikācija?!? Atbilde sena kā pasaule – nauda. Gribi rādīt filmu noteiktā reģionā? Ir metode, pēc kuras aplēš potenciālo skatījumu skaitu un attiecīgi, piestāda rēķinu par iespēju rādīt filmu. Uzņēmējs(-i) parēķina, ka tas vienkārši nav izdevīgi un tajā reģionā rāda citu saturu, par kuru jāmaksā zemāka maksa.
Vienīgā izeja ir pay-per-view servisi – tur nav iespējama situācija, ka operators samaksā fiksētu summu par tiesībām rādīt filmu, bet faktiski noskatās daudz lielāks cilvēku skaits. Nu, ja mēs izslēdzam kolektīvos kino vakarus ar radiem, draugiem vai kaimiņiem)
Precīzi. Netflix neatrast katru otro filmu/seriālu, kuru vēlme skatīties. VPN nav jāpērk – Opera brovzerī tas pieejams bez maksas. LV pagaidām oāze. Francijā un Spānijā prob atvērt dažus torrent saitus, piem 1337x.to, pat ar Operas VPN – nezinu kā viņi to panāk.
bet caur TOR piekļuva taču paliks.
dīvaini, ka zagt digitālajā vidē vēl uzskata par normu. Kautkā veikalā neviens no jums nezog preces, jo uzskata, ka tās maksā vairāk kā gribētos. Pieļauju ka vēl “padomju” mantojums.
Zini, kas ir zagšana? Ko nozīmē nozagt?
Šeit neviens neko nezog. Šeit pārkāpj autortiesības un ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas noteikumus. Šeit ir nulle sakara ar zagšanu.
Ja kāds torrentos nozog filmu – cik lieli zaudējumi ir filmas īpašniekam? Nulle
Vienīgais negatīvais no tā ir tas, ka ir mazāki teorētiskie ieņēmumi, jo cilvēks nav samaksājis par savas kopijas iegūšanu.
Ja man konkrētais saturs nav pieejams reģionā, tad es. nevaru samaksāt un attiecīgi satura īpašniekam nav iespējams no manis nopelnīt.
Ja es šī iemesla dēļ saturu paņemu internetā un noskatos, tad satura īpašniekam zaudējumi ir nulle, jo viņam jau startā nebija iespēju no manis paņemt naudu.
Kaut vai par to pašu ierobežoto reģionu saturu.
Maksāju Netflix padsmit euro mēnesī. Man nez kāpēc vienu filmu nerāda. Noskatos to filmu caur torrentiem. Par ko asaras Netflix? Naudu tak esmu samaksājis. TIk cik nenoskatījos viņu platformā un viņiem statistikā nepielikās +1 skatījums.
Ne visi ir Rīgā. Man nav kino pie mājas. Ja redzēšu torrentos labu filmu, iespējams aizvilkšu kādu uz kino noskatīties – ieņēmumi autoriem būs. Ja neredzēšu filmu, tad, iespējams, ne es, ne otrs cilvēks neaizies uz kino, un ieņēmumi no mums būs nulle. Šo skaitīt kā kaut kādu negūto peļņu ir pilnīgs absurds.
absurds ir tas, ka to uzskata nevis par negūto peļņu, bet zaudējumiem :D
Lai labāk būtu saprotama negūtā peļņa: Bez maksas dalīt neorģinālās D&G modelim līdzīgas somiņas, turklāt vēl tādas, kur to oriģināls konkrētajā valstī nav licenzētas tirgošanai jebkad, nav nekāda zagšana. It sevišķi, ja saņēmēji oriģinālu varbūt pat nekad dzīvē nespētu nopirkt.
Cita lieta, ja dārgo somiņu pircēji pēkšņi pārtrauktu tās pirkt un pāsviestos uz ĶTR garažā līmētajām somiņām.
Ja nebūtu pirātisma, daudzi mūsdienu programmētāji no trūcīgām ģimenēm nekad nebūtu spējuši apgūt maksas progrogrammas, un M$ nekad nekļūtu par gigantu OS pārklājuma ziņā.
Atlikt diršanu!
Kā nosaukt to, ka datorklasē Meža ielā 2004.gadā varēja dabūt pirātiskās Delphi7 kopijas? Vai tad pats neatceries? :)
Neatceros, ja godīgi. Manuprāt, tur Pascal kaut kāds bija. Bet tas bija tik sen, ka varbūt arī jaucu. Kas attiecas uz pirātismu, tad tas ir un paliek pirātisms arī tad, ja to dara izglītības iestādes. Nosodāma lieta.
Jau padomāju, ka YT bloķē (tajā ir arī ar autortiesību likumu aizsargāts saturs).
Youtube ravē laukā ar autortiesībām aizsargātu materiālu tiklīdz kāds no tiesību turētājiem ziņo par šādu pārkāpumu. Lai gan līdz galam tolerance nav saprotama, piemēram, gadījumā:
http://www.youtube.com/@mf-movies
Attiecīgi NEPLP var iet un ieskrieties.
Latvānijas stilā – kādai tupai un triviālai iestādei paplašināt pilnvaras. Nesen paņēmu uz testu Go3 un teikšu kā ir – man nav ne jausmas par ko tur tie 12€/mēn. Ja Piratebay maksātu 12€/m tas būtu saprātīgāks lēmums kā Go3..
Go3 ir tik neinteresantas filmas. 1/2gadu maksāju un atcēlu, kad sapratu, ka pa visu laiku 2,5 filmas esmu noskatījies.
Ja parādītos straumēšanas serviss, kas apkopotu vispusīgu video saturu no dažādiem izdevējiem par saprātīgu cenu arī filmu ziņā torrentu lapas vairs nebūtu aktuālas. Tāpat kā vairs neviens mūziku ‘nekačā’ MP3 formātā, bet gan klausās straumēšanas servisos.
ja tu straumējies un tiec straumēts dažādās tur ekosistēmās, tas nenozīmē ka VISI tā dara.. nekad neabonēšu radio vai kaut kādu tur spotifak.. tas tāpat kā račš ar savu flešš nodokli.. kaut kā te vairs tas nevienam nešķiet aktuāli.. enīvej cilvēks(vairums) ir palicis slinks un nespēj vairs bez piķa kaut ko savai(ne pārāk atīstītai) gaumei atrast pa velti.. žēl.. lai vai kā ir arī kvalitatīvs(ne tikai mp3) muzons.. kaut vai https://freemusicarchive.org/home
tas pats ar kustīgām bildītēm.. račš, milgrāvene un pārējie šķiet lielo vairumu ir aptinuši ap pirkstu.. fakin flaš nodokli joprojām maksājam.. vai kāds atcerās par ko? ehh.. katram savas spējas un problēmas atbilstoši tām
Ja man ir serviss, kur es augstā kvalitātē varu noklausīties gandrīz jebkuru dziesmu, ko vēlos un varu visu personalizēt, kāpēc man būtu jāmeklē kaut kādas kreisās ar reklāmu baneriem pārbāztas lapas, kur kaut ko par brīvu kačāt/straumēt? Man nav tos nepilnus 10EUR mēnesī žēl samaksāt, nabagāks no tā nekļūšu. Līdzīgs serviss ir vajadzīgs arī filmām. Diemžēl, lielie straumēšanas servisi pārsvarā liek savu saturu. Arī vietējie, piemēram, Tet filmas, nav diez ko bagāts ar filmām.
Tam servisam vajag internetu, kas braucot raustās un pazūd.
Arī radās jautājums vai visi to saprot😁
Ne obligāti. Visi lielākie mūzikas straumēšanas servisi piedāvā izveidot offline dziesmu listi. Šis vairs nav baigais arguments.
Ar video itkā var līdzigi, bet piem ar Netflix novilku filmas offline skatīšanai,
Turp lidojumā paskatijos,
lidojot atpakaļ lidojot vairs neļāva skatīties.
Tāpat, novilku uz tel, bet tad padomāju, ka varētu dot priekšroku uz laptopa, ļauj veikt tikai 1 reizi offline lejuplādi.
Tā vietā, lai veidotu ērtu vido straumešanu, tiek dlsināti cilvēki, kas par to maksā,
tas nav loģiski.
Back to the high seas!
Nevajag. Iespēja novilkt offline ir visiem albumiem. Ja zini, ka sanāks braukt pa sūdainu pārklājumu, tad sakačā kaut vai visai nedēļai ķešā.
Oficiālais saturs pie mums stipri apgraizīts bet cenas kā Skandināvijā!
Kaut gan pēdējā laikā šķiet, ka Skandināvijā pat lētāk, nu vismaz pārtika! :D
Nez kā viņi aprēķina tos zaudējumus. Ja ir pa brīvu – skatos, ja nav neskatos, tāpēc nesākšu pirkt. Ja gribu redzēt kino/atbalstīt autorus, pērku arī ja ir pa brīvu.
Diez Starlink pakļaujas NEPLAM?
Nekādai advancētais bloķēšanai nevajadzētu būt. Nu tāpat kā tie aizliegtie Krievijas propagandas saiti. Mājās neiet, darbā iet.
Tāpat neko nemainīs. Un no kuras pakaļas viņi izvilkuši 30milj. zaudējumus?
Kāpēc mēs maksājam kādu tur nodokli par datu nesējiem?
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir piekļuve internetam, izmanto nelegālās torrentu un straumēšanas vietnes, padarot Latviju par pasaules līderi tiešsaistes pirātisma jomā.
Bet tad arī esmu starp pirātiem, jo filmas skatos par brīvu on-line. Vienlaikus nejūtos kaut ko pārkāpis vai lietojis kaut ko aizliegtu..
Kāpēc nejūties? Veikalā pienu arī čiep un nejūties kaut ko pārkāpis?
Parādi, kur varu legāli paņemt vecos seriālus – Stargate, Agents of SHIELD un veselu virkni līdzīgos. Un pasaki, cik lielus zaudējumus es nodaru, reizi 3-4 gados noskatoties kaut vai to pašu Stargate.
Tas, ka tu kaut ko nevari dabūt legāli nekādā mērā nenozīmē, ka tev pienākas šis saturs bez maksas to nozogot. No kurienes vispār rodas tāds uzskats?
Nekas netiek zagts, ipašniekam nekas nav atņemts.
No kurienes vispār rodas tāds uzskats?
Te saturs youtube. Kas man aizliedz to lietot? Kam man par šo samaksāt, lūdzu?
https://www.youtube.com/@mf-movies
Tak nav vērts ar tiem aptrakušašajiem autortiesību aizstāvjiem un burta kalpiem diskutēt. :D Kā jau rakstīju iepriekš, viss ļoti vienkārši atrisinātos, ja parādītos servisi, kur vispusīgu, dažādu izdevēju video saturu varētu dabūt vienkopus par saprātīgu cenu, tāpat kā mūzikas servisos. Kamēr tas tā nebūs, pirātisms turpināsies.
Veselais saprāts?
Zagšana ir tad, kad Tu aizej uz veikalu un nočiep DVD no plaukta
Slikts salīdzinājums.
Cilvēks nopērk oficiāli saturu un padalās tālāk ar citiem. Nav gluži zagšana.
Personīgi, man interesē filmas un bieži eju uz kino. Lai kautkad to filmu atkārtoti noskatītos mājās, es netaisos pirkt disku par 20 Eiro. Vai nu noskatītos kādā no streaming servisiem, vai meklētu torentu. Un ja tie nebūtu pieejami, tad vispār neskatītos. Tā kā tā zaudējumu rēķināšana ir aplama
Ir zagšana.
Kā jau teicu, nekāda diskusija nav iespējama. :D
Pasaki, ka vienkārši par šo tēmu nedrīksti diskutēt un viss
Ja es nozagu filmu, tad īpašniekam viņa vairāk nav? Man viņa tā filma būtu jāatdod, ja mani pieķer? Kā var nozagt to ko nevar nozagt? Vai tad īpašnieks turēja kādā torrentu serverī 1000 kopijas filmai un es nozagu vienu? Palika 999 kopijas? :D
Lielāku zādzību veic Račs ar savu nodokli. Man par to, ka glabāju savas bildes cietajā diskā, jāmaksā nauda mūziķiem. Vot tā ir zagšana, jo man tiek atņemta reāla nauda.
Ko es atņemu filmas īpašniekam?
Kur es varu nopirkt disku ar Dvēseļu puteni? Linku iedosi?
Kā gan es to varu zināt? Meklē pie Dvēseļu puteņa autoriem.
Neatradīsi. Jo tāds nepastāv. Latvijas kino distribūcija, saproties.
Nu, ja nepastāv, tad nav filmas skatīšanās. Kur problēma?
Muļķi tēlo, jeb vienkārši neķer telpu?
“dabūt” šo filmu var.
Bet ne legāli, kas netraucē filmas producentei kaukt un draudēt visiem, kuri viņai uz šo faktu norāda.
Žēlosimies, ka filmu piratē, bet legāli iespēja nopirkt nedosim.
Ēķis ar Rīgas Sargiem, kuras DVD iznāca 2 gadus pēc pirmizrādes tā arī kauca.
Ja nav legāli, tātad nevar dabūt. Simple as that.
Ja tā būtu, tad nevajadzētu taisīt kkādus interneta bloķēšanu.
Bet šis reāli būs tikai vel viens instruments inteneta cenzūrai,
neesmu dzirdējis, par to kā kompensēs un kā atturēt no nepamatotas lapu bloķēšanas.
Vienīgais risinājums ir cilvēkiem apgūt tehnoloģijas kā brīvi piekļūt interneta resursiem un šis virzīs cilvēkus tajā virzienā -> VPN -> TOR
Intenetam jābūt vel vairāk brīvības kā neitrālajiem ūdeņiem, tam nepiederēt nevienai valstij un ļaut brīvu cilvēku kominikāciju.
Filma uz fiziskā nesēja vienmēr ir izlaista pēc tam, kad kinoteātri ir nosmēluši peļņu no 90% redzēt gribošo. Būtībā, kasete/disks vienmēr bijuši kā veids lai uzturētu interesi par filmu, kā suvenīrs – nevis kā primārais skatīšanās veids.
https://www.amazon.de/-/en/dp/B08KH3T488
Beigsies ar to ka šīs vietnes pieprasīs pirkt/lietot VPN pirms lejupielādes vai reģistrēšanās vai citādi un šīs vietnes darbosies tālāk un tas arī viss un iepūt. Un tie ir konkrēti izzīsti cipari “30 miljoni un 14 reizes mēnesī” . Jēziņ. Vnk ierēdņi atstrādā savus 1300 bruto bomžeiro, lai miljonāri, tie kuri vispār naudu neskaita, paliktu vēl bagātāki, Reāli viņiem pokuj uz to, ir vai nav kaut kādā Latvānijā tur kaut kādas paplašinātas pilnvaras, jo mierīgi var nopirkt privāto jetu vai dzīvot pilīs ar 100 istabām un nopirkt jaunāko šķugatti. Tā tik bomžierēdnītis tik padomās – ak tu tētīt tur tak multimiljonāriņi zaudē izzīstos 30 miljonus. 😂😂😂
Kādreiz arī bija jāmeklē spēļu instalācijas, kodi, triperaini (vīrusaini) torrenti.. Kopš Steam laikiem nevienu spēli neesmu vairs citur meklējis. Starpcitu, tikko bija labas atlaides, NFS Heat EUR 69.99 vietā paņēmu pa EUR 6.99 (90% atlaide līdz augustam). Spēle ne visai saistoša, bet citādi pie tādas (sver 51 GB) netiktu.
Steam nepārdod spēles, bet right to use nevis ownership right.
Programmas un spēļu instalācijas torentos sanāk meklēt pat ja esi legāls lietotājs ar oficiāli pirktu licenci. Jo softa radītāji nereti ir kretīniski bimbāļi, kuri savu produktu jaunās versijas sabojā un pieeju ielādēt vecākas versijas nedod. Ir gadījies tā caur torentiem atrullēt pāris buildus atpakaļ, kur strādāja tas, kas “jaunajā un svaigākajā” ir bezcerīgi salauzts. Un cerību uz to ka salabos, neredz.
Man tas atgādina “sliktos” laikus, kad nopirkt nevarēja, bet visiem bija.
Tāpat, kā savas ausis, mums nekad neredzēt LTV, nu jau digitalizētos, arhīvus. IemĒsls – latviešu skopums.
Savā laikā bija tāds tantuks – Dace Kotzeva. Visus četrus vaigus piepūtusi, stāstija, ka nu tagad tik cīnīsies ar tiem zagļiem,… jo Eiropas fondi ir jāapgūst. Taču pēc pāris mēnešiem viņu sasniedza karma…
Nekaitiniet tautu.
Nu par to zagšanu , ja man nepatīk preces kvalitātāte es to atgriežu vekalā bet par sliktu filmu un seriālu naudu neatgriež.
Kāpēc tērē savu dārgo laiku, lai skatītos sliktas filmas un seriālus?
Tāds baigais gaumes jautājums. Pirms pāris gadiem bija HBO Rivjēra, kas vairāk patika dāmām (arī pāris sērijas noskatījos, bij Ok), un tad bija HBO Černobiļa, kas gāja pie sirds večiem. Bet labu filmu vai seriālu iepriekš prognozēt ir baigi grūti. Piemēram: pēdējais Avatars un Terminators baigie mēsli. Šoreiz pat nebija vēlme uz kino aiziet. Apskatījos recenziju un atmetu ar roku. Esmu kādam parādā par to?
Ierēdņiem baudu sagādā, jau pats aizliegšanas un sodīšanas process!
Protams žurnālists nespēj atšķirt zaudējumus no negūtās peļņas kura arī netiktu iegūta, bet tur jau bija jāiet skolā.
Kāpēc Latvijā nav pieejamas filmas uz bluray diskiem? Es tās labprāt iegādātos!
Nez, vai LV pērkot filmu BR diskā, ir papildus jāsamaksā t.s. datu nesēja nodoklis? Nebrīnītos, ka račmūļi arī šo aplamību ir izlobējuši.
Tev pieeja pie Amazon un citiem interneta veikaliem nogriezta?
Pērc tajos. Ja nu tikai latviešu filmas vajag, ar to gan ir vāks
Pārāk maz maksā par skatīšanos “Karsti”Krēta””! 😮 😞 😉
Man kā TV3 “Sapņu sala” atlases dalībniekam bija vienalga, kas uz mani skatās. Mammai gan jau būtu kauns :) 🤩
Sony piemēram tāpat kā mūsu apdrošinātāji ir vārdiem piešķīruši jaunu jēgu. Plūdi vairs nav plūdi un pirkšana vairs nav pirkšana. Ja nevari nopirkt tad nevari arī nozagt.
CONTENT LICENSE AND RESTRICTIONS
10.1. All intellectual property rights subsisting in PSN Content, including all software, data, services, and other content subsisting in or used in connection with PSN, the Online ID and access to content and hardware used in connection with PSN belong to SIE, its affiliates, and its licensors. Use of the terms “own,” “ownership”, “purchase,” “sale,” “sold,” “sell,” “rent” or “buy” in this Agreement or in connection with PSN Content does not mean or imply any transfer of ownership of any content, data or software or any intellectual property rights from SIE, its affiliates or its licensors to any user or third party.
Faktiski produkcijas lietotājs neiegūst neko, jo izklaide kā tāda vai kāds labums no tās, arī nav definēti. Fiziska diska vietā piekrītu, mums vismaz ir DVD/BR.
Savulaik pus pa jokam, pus nopietni uzrakstīju vairākas tēzes (“Deviņas izvērstas tēzes pret kopirastiem”) par autortiesībām. Interesanti, ka tām ir piekritusi vesela virkne cilvēku, kuriem ir tiesības saukties par autoriem attiecīgā likuma izpratnē. Te pievienoju daļu no tām, citādi būtu pārāk gari. Saprotu, ka ir diskutabli. === Tā saucamās autortiesības ir sen zaudējušas savu principiālo jēgu: autora reālās tiesības saņemt taisnīgu atalgojumu par savu radošo darbu. Tiesa, palasot šo, to no vēstures, rodas šaubas, vai šāda jēga tām jebkad ir bijusi. Visbiežāk vairumu maksātā saņem starpnieki, kuri paši neko nerada. Ir izjaukts veselīgais līdzsvars starp vajadzību maksāt un sabiedrības tiesībām saņemt. Radošās prasmes bieži tiek deģenerētas līdz instrumentam naudas taisīšanai, lai varētu „uzvārīties” pirmām kārtām tie darbu izplatītāji, kuri ir pamanījušies piesavināties šīs „autortiesības” ar dažādu, tai skaitā gan juridiski, gan ētiski apšaubāmu mehānismu palīdzību. Piemēri beigās (ne šeit – N.) 1. Pastāvošā autortiesību likumdošana pārkāpj samērīguma principu starp autora vai izdevēja (producenta) tiesībām iegūt augļus no sava darba un sabiedrības tiesībām lietot šos augļus; jāievēro, ka tieši sabiedrībai šie darbi ir domāti un bez sabiedrības (un tās atzinības; nav svarīgi, tūlītējas vai vēlākas) autora darbam vispār nebūtu jēgas. 1.1. Pieci gadi vairumā gadījumu ir pilnīgi saprātīgs laiks, lai autors,… Read more »
Turpini gan!
Kur var redzēt pilno versiju?
Turpini
5 gadi ir par īsu. Tad tiks spiests uz kvantitāti nevis kvalitāti, pašreizējie termiņi ir nepamatoti gari.
Protams, šis skaitlis ir diskutējams. Bet skaidrs arī, ka 75 gadi kopš autora =nāves= ir vnk sviests. Bija 20, bet, kad šis cipars tuvojās vienlaikus vairākām roka ikonām, pieņēma jaunu likumu… Zemāk turpinu.
Te būs: === 2. Pastāvošie autortiesību principi diskriminē virknes radošu profesiju pārstāvjus, tai skaitā arī cita veida garīgā darba produkcijas autorus, jo daļa autortiesību subjektu var ļoti ilgu laiku iegūt augļus no vienreiz padarīta darba, bet citi – tikai vienreiz vai pat vispār nemaz. Tie radošie autori, kuru darbi top tikai vienā eksemplārā (piem. arhitekti, gleznotāji) ir īpaši smagi diskriminēti, jo viņus faktiski soda par viņu darba unikalitāti. Pēdējā laika mēģinājumi pakļaut autortiesībām publicētas fotogrāfijas, kurās redzams it kā autortiesību objekts, uzskatāmi par pilnīgi nejēdzīgiem, jo lielākoties šāds objekts nemaz nav galvenais elements konkrētajā fotogrāfijā, kalpo tai tikai par fonu vai vispār nokļūst tajā nejauši. Jautājums par šādu objektu apzinātu fotofiksāciju komerciālām vajadzībām paliek atklāts; maksājums par to būtu visnotaļ taisnīgs, ievērojot autortiesību saprātīga ilguma principu. Ievērojot arhitektūras objektu tapšanas un funkcionālās īpatnības, autortiesību darbības ilgums šādiem objektiem varētu būt arī vairāk nekā 5 gadi (piemēram, 20 gadi). 3. Pastāvošā autoratlīdzību ievākšanas prakse pieļauj dubultu un pat vairākkārtīgu samaksas ņemšanu par vienu un to pašu darbību. Piemēram, atskaņojot pa radio raidītu mūziku publiskā telpā, tiek iekasēta samaksa, kaut gan radio par to jau ir samaksājis. Dubultā aplikšana ar nodokļiem jau sen ir pasaulē izskaužama prakse; kāpēc lai šeit būtu citādi?… Read more »
Un nobeigums: === 5. Autortiesības nav atsavināmas, tās nevar iegūt cita persona: ne fiziska, ne juridiska. Citai personai var būt vienīgi noteikts periods (tie paši 5 gadi) ekskluzīvi gūt no tām ienākumus, bet ir jābūt regulējumam, kāda ir mazākā daļa no šiem ieņēmumiem, ko jāsaņem autoram vai viņa mantiniekiem, ja autors ir miris konkrētā darba autortiesību darbības termiņā (atgādinu, ka mantotas tiek tiesības ekskluzīvi gūt ieņēmumus, nevis pašas autortiesības!). 6. Juridiska persona var būt autortiesību īpašnieks vienīgi gadījumā, ja radītais produkts principiāli ir apmaksātas komandas darbs (piem., programmatūra, datorspēles, kino) un nav iespējams autortiesības kaut kādā veidā „sadalīt” konkrētām fiziskām personām. Taču arī šajā gadījumā autortiesības uz noteiktiem elementiem (piemēram, kino mūzika, scenārijs) ir konkrētu to radītāju personu īpašums, bet juridiskā persona, ar kuras resursiem šis darbs ir radīts, var būt vienīgi labuma guvējs (tātad, 5 gadu periodā – ekskluzīvs). Jāievēro, ka šajās jomās izlaistais produkts, kas patlaban ir autortiesību objekts faktiski neierobežotā ilgumā, vairumā gadījumu 90% un pat lielāku daļu savu ieņēmumu gūst pirmo 2 – 3 gadu laikā pēc izlaišanas. Programmatūra, kas joprojām ir aizsargāta ar autortiesībām, pēc 5 gadiem var būt morāli novecojusi un pat tehniski neizmantojama uz jaunākām ierīcēm. Tāpēc ilgstoša autortiesību izmantošanas ekskluzivitāte faktiski (ar… Read more »
Es jau visu novilku. Varat slēgt ārā internetu.
Sen nebiju Kristapam tik daudz mīnusu redzējis. Man liekas lielākā daļa kursora lasītāju ir tie sliktie pirāti. vispār bīstami likt šādas tēmas kur viens no autoriem nespēj noturēties maukt officiālo propagandu :D
Kas ir “oficiālā propaganda”?
Tas tāpat kā interneta aptaujā. Pirmais jautājums: vai jūs lietojat internetu?