Igaunijas Transporta departaments (Transpordiamet) ir oficiāli apstiprinājis un atzinis Nīderlandes ceļu satiksmes drošības dienesta (RDW) izsniegto tipa apstiprinājumu Tesla FSD (Full Self-Driving) sistēmai. Tas nozīmē, ka šī augsti automatizētā vadītāja palīgsistēma turpmāk būs legāli izmantojama arī uz Igaunijas ceļiem.
Tesla FSD ir klasificēta kā SAE otrā līmeņa vadītāja palīgsistēma. Tas nozīmē, ka automašīna spēj patstāvīgi tikt galā ar lielāko daļu ceļu satiksmes situāciju, tomēr transportlīdzekļa vadītājs joprojām ir pilnībā atbildīgs par drošu braukšanu un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Vadītājam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī nekavējoties pārņemt transportlīdzekļa vadību.
Pirms sistēmas apstiprināšanas Nīderlandē, Tesla pusotru gadu veica testa braucienus uz Eiropas ceļiem, apkopojot datus no visas Eiropas. Ar šo soli Igaunijas Transporta departaments vēlas atbalstīt inovatīvus risinājumus, kas uzlabo satiksmes drošību. Pašbraucošie un attālināti vadāmie transportlīdzekļi Igaunijā kursē jau kopš 2017. gada, tāpēc Tesla FSD atļaušana ir loģisks nākamais solis.
Jāpiebilst, ka bez Nīderlandes un Igaunijas šo sistēmu ir apstiprinājusi arī Lietuva. Tikmēr Latvijā Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija savos testos konstatējusi būtiskas nepilnības, kas liedz šo sistēmu atļaut izmantot Latvijā. Interesanti, vai CSDD padosies arvien pieaugošajam spiedienam Tesla FSD sistēmu apstiprināt pie mums.
Vai ir publiski pieejami csdd testi, mērījumi vai tā ir kārtējā csdd “es negribu neko jaunu”?
Neesmu manījis publisku informāciju par šo. Bet vai tad ir pamats neticēt CSDD?
Jo savā tvītā jau samelo par Igauniju.
Tad viņu pamatojumi: nepareizas joslas izvēle – puse Latvijas brauc konstanti pa kreiso joslu, jo pēc 10km būs kreisais pagrieziens; nepielāgojas ātruma izmaiņām – varbūt tāpēc, ka nav zīmes, kas atceļ iepriekšējo zīmi, ne visur ir saprotams vai šis skaitās krustojums, vai vienkārši izbrauktuve no palīgteritorijas.
Ja būtu normāli testi, tad nebaidītos publicēt.
Pie tam visa autonomā braukšana notiek ar šofera pieskatīšanu.
Nīderlandē, kur pilns ar velosipēdistiem Tesla prot braukt, bet lūk Latvija ir nezin kāda īpašā vieta kur CSDD gudrinieki neļaus braukt. Pa visu ASV brauc, Kanādu un Austrāliju. Bet Latvija ir īpaša zeme, kur nav vajadzīgi drošāki ceļi. Pēc ASV statistikas Teslas FSD 7 reizes retāk iekļūst smagās avārijās, nekā ja brauc cilvēks.
Meklētājs atgriež rakstus par Tesla FSD trūkumiem Nīderlandē. Tātad, viena lieta ir atļaut un cita – cik labi sistēma darbojas.
ASV statistika liecina tikai par to, ka paši amerikāņi brauc ļoti slikti un bezatbildīgi.
Smieklīgi, rakstīja, b-b-bet Igaunijai arī nav un pēc nedēļas IR.
Autonomā braukšana ar vadītāja pieskatīšanu ir nepareiza koncepcija pašos pamatos. Ja auto spēj kādu laiku “orientēties” pats un braukt bez vadītāja iejaukšanās, ko dara cilvēks pie stūres? Tas sāk novērst uzmanību uz citām lietām. Telefons, nagu vīle, ēdiens, dzēriens, utt. Pat tikai vērojot ainavu, uzmanība novirzīsies uz ainavas detaļām, prom no sekošanas satiksmei. Tas ir dabiski un cilvēcīgi. Un ja cilvēkam negaidīti nākas pārņemt vadību, tam vajag pārslēgties no viena uzdevuma uz citu – atpakaļ uz auto vadīšanu. Video par CSNg tiek skaidrots, ka tas prasa vismaz 1 sekundi, un tālākie notikumi ir atkarīgi no tā, cik metrus pirms sadursmes automāts ir pabrīdinājis cilvēku un cik daudz izvēļu ir vadītājam (piem. apbraukt šķērsli pa vienu, pa otru vai jebkuru no pusēm, ietriekties stāvošā auto/pieturā/tilta balstā vai notriekt gājēju, utt.). Braucot ar 90km/h auto sekundes laikā veic 25m, tātad, milzu loma ir tam, kāda distance ir atlikusi un cik sekundes cilvēks pieņems lēmumu, un atceramies ka manevrs arī nenotiek zibenīgi – rēķinām laiku arī tam. Cilvēks bez īpaša treniņa stresa apstākļos ļoti īsā laikā nevar pieņemt izsvērtu lēmumu, 99.8% rīkosies refleksu vadīti, atlikušie 0.2% ir apmācīti vai ģenētiski spējīgi uz ko tādu. Manuprāt, auto var būtiski atvieglot vadītājam auto vadīšanu, taču… Read more »