Kamēr Nīderlandē, Lietuvā un nu jau arī Igaunijā ir atļauts uz koplietošanas ceļiem izmantot Tesla Full Self Driving braukšanas asistentu, ziņu aģentūras Reuters publicētais pētījums atklājis nopietnas problēmas ar elektroauto ražotāja drošības datiem un tehnoloģijas uzticamību. Kaut arī Īlons Masks un citi uzņēmuma vadītāji regulāri apgalvo, ka FSD ir līdz pat desmit reizēm drošāka par cilvēku vadītiem auto, pētījums atklāj, ka šie statistikas dati ir trīskārši uzpūsti un neatbilst realitātei. Turklāt paša uzņēmuma datu marķētāji jeb darbinieki, kas tieši trenē šo MI sistēmu, atzīst, ka paši nevēlētos braukt ar šādu auto.
Datu neatbilstība rodas no nekorektas metodoloģijas. Tesla savos aprēķinos iekļauj tikai tos negadījumus, kuros nostrādājuši drošības spilveni, un salīdzina šos datus ar ASV federālo statistiku, kas aptver jebkuru avāriju, kuras dēļ bijis nepieciešams evakuators. Tātad, āboli netiek salīdzināti ar āboliem un tādējādi secinājumiem nav nekādas vērtības. Veicot precīzu abu rādītāju salīdzinājumu, FSD pārsvars sarūk līdz aptuveni trīs reizēm, un pat šis skaitlis ir apšaubāms, jo Tesla autoparks ir ievērojami jaunāks par vidējo ASV auto vecumu. Satiksmes drošības pētnieki norāda, ka šī statistika uzskatāma par maldinošu mārketingu, nevis nopietnu pētījumu.
Problēmas apstiprina arī paši MI treneri, kuri ikdienā analizē video materiālus no FSD aprīkotajām automašīnām. Bijušie darbinieki stāsta, ka sistēma regulāri pieļauj fundamentālas kļūdas – nepamanot gājējus, nepalaižot operatīvos transportlīdzekļus un pat pārsniedzot atļauto ātrumu par 30 līdz 50 kilometriem stundā. Tas tieši ietekmē arī solītos robotaksometrus, kuru ieviešana izrādījusies daudz sarežģītāka. Lai gan Masks apgalvo, ka Tesla neizmanto darbietilpīgu karšu sagatavošanu kā konkurenti, Reuters atklājis, ka pirms robotaksometru demonstrācijas un palaišanas Ostinā teritorijas tikušas detalizēti kartētas naktīm ilgi, un šādu drošības pasākumu dēļ pakalpojuma mērogošana ir ārkārtīgi ierobežota.
