Silīcija ielejas jaunuzņēmums Human Archive ir izdomājis neparastu pieeju, kā risināt datu trūkumu robotikas nozarē, piesaistot Indijas digitālo platformu strādniekus reālās pasaules datu vākšanai. Uzņēmums sadarbojas ar mājas uzkopšanas, viesnīcu un restorānu servisiem, kuru darbinieki darba laikā valkā īpašas cepures ar kamerām un sensoriem. Šī procesa mērķis ir fiksēt cilvēku kustības un darbības no pirmās personas skatpunkta, lai vēlāk šos datus izmantotu tā sauktā fiziskā mākslīgā intelekta (MI) apmācībai.
Datu vākšanā tiek izmantots visai sarežģīts tehnoloģiskais aprīkojums – ne tikai kameras, bet arī taktilie cimdi, pilna ķermeņa kustību uztveršanas kostīmi un plaukstas locītavu kameras. Tas ļauj fiksēt ne tikai vizuālo informāciju, bet arī pielikto spēku un precīzu kustību trajektoriju, veicot ikdienišķus uzdevumus. Human Archive jau ir izvietojis vairāk nekā 1000 šādu komplektu, un, lai gan lielākie Indijas servisu uzņēmumi pagaidām ir noraidoši, mazāki spēlētāji labprāt piekrīt sadarbībai, piedāvājot klientiem atlaides apmaiņā pret piekrišanu filmēšanai.
Jaunuzņēmums nesen piesaistījis 8,2 miljonus dolāru no tādiem investoriem kā Wing Venture Capital un Y Combinator, kā arī nozares autoritātēm no OpenAI, Nvidia un Google. Šīs investīcijas tiks novirzītas MI modeļu pilnveidošanai, lai iemācītu robotiem veikt fiziskus darbus reālajā pasaulē ar cilvēka precizitāti. Uzņēmums apgalvo, ka dati tiek anonimizēti un sejas tiek aizklātas, tādējādi ievērojot Indijas datu aizsardzības likumus.
Kamēr mēs uztraucamies par teksta ģenerēšanu, robotikas nākotne tiek burtiski radīta virtuvēs un viesnīcu numuros. Tas arī liek domāt par digitālo platformu darbinieku lomu jaunajā MI ekonomikā, kur viņi kļūst ne tikai par pakalpojuma sniedzējiem, bet arī par dzīviem datu avotiem tehnoloģiju milžu vajadzībām.
Tie gadījumā nav tie paši uzņēmumi kuri ASV konsekventi pieņem darbā tikai Indijas emigrantus? Jo “visi savējie”.
Esam nonākuši. Cilvēks paliek par instrumentu, kuru izmanto MI