Šis ir gads, kas ieies vēsturē ar Si/C akumulatoru uzvaras gājienu. Tomēr, vai esat pamanījuši, ka Ķīnas ražotāji ne tikai sola, bet arī spēj iespiest plānajās stikla sviestmaizēs iespaidīga izmēra akumulatorus? Jā, šoreiz runa būs par Ķīnas ražotājiem (ar dažiem izņēmumiem), kas piedāvā Si/C akumulatorus, jo nedz Apple, Nedz Samsung, nedz Pixel vēl šai tendencei nav pievienojušies. Jautājums, kādēļ pie mums (Eiropā) šie paši viedtālruņi saņem daudz mazākas ietilpības akumulatorus?
Lūk daži piemēri. Honor Magic7 Pro Ķīnā saņēma 5850 mAh akumulatoru, kamēr Eiropā 5270 mAh. Xiaomi 15 Ultra Ķīnā saņēma 6000 mAh akumulatoru, kamēr Eiropā 5410 mAh. Xiaomi 15 Ķīnā – 5400 mAh, bet Eiropā – 5240 mAh. Pat Nothing Phone (3) Indijas modelis izmanto 5500 mAh, bet Eiropas modelis 5150 mAh, lai gan abas versijas izmanto vienādu akumulatoru, kam Eiropā tiek speciāli reducēta ietilpība. Vienīgie izņēmumi ir OnePlus 13, kas visos tirgos piedāvā 6000 mAh un Realme GT 7T, kas visur piedāvā 7000 mAh. Kāpēc tāda atšķirība?
Izrādās, ka iemesls ir transporta noteikumi, lai gan ražotāji, teorētiski, varētu tos apiet. Transporta noteikumi ierobežo akumulatoru elementu skaitu līdz 20 Wh. Iemesls tam ir Eiropas Nolīgums par “Bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, kas nosaka, ka akumulatoru elementi ar ietilpību, kas pārsniedz 20 Wh, ir jādeklarē, kā bīstamas preces. Tas ne tikai sadārdzina pārvadāšanu, bet arī ievērojami apgrūtina to veikšanu, jo tikai daži pārvadātāji vispār pieņem pakas ar bīstamām precēm.
20 Wh atbilst aptuveni 5200 mAh. Teorētiski patērētājiem ir iespēja importēt viedtālruņus ar lielākiem akumulatoriem no tādām valstīm kā Francija vai Ķīna. Tomēr visbiežāk šīs ierīces nav pareizi marķētas, kas nozīmē, ka to pārvadāšana ir principiāli nelikumīga. Te gan jāatgādina OnePlus un Realme izņēmumi, kam izdevies šo apiet.
Tehniski vienkāršākais risinājums šai problēmai būtu uzstādīt akumulatoru, kas sastāv no vairākām šūnām. Ja katra atsevišķā šūna satur mazāk nekā 20 Wh, būtu iespējams izmantot ievērojami ietilpīgākus akumulatorus. Tāpēc klēpjdatorus, spēļu konsoles un planšetdatorus var piegādāt ar lielākiem akumulatoriem bez problēmām.
Piemēram, Vivo jau paudis, ka tas nav risinājums, jo daudzšūnu akumulatoriem nepieciešama lielāka vieta, un tie padarītu viedtālruņus biezākus un smagākus, tādējādi mazāk konkurētspējīgus. ES un ASV tirgi vienkārši ir pārāk mazi, lai attaisnotu papildu ražošanas līnijas izveidi īpašas viedtālruņa versijas ražošanai ar biezāku korpusu un daudzšūnu akumulatoru, norāda Vivo. Tā vietā ražotājs vienkārši piegādā Eiropā tādas pašas baterijas kā Ķīnā, bet ar samazinātu spriegumu, lai ievērotu 20 Wh ierobežojumu.
Piemēram, Vivo X200 Pro akumulatora ietilpība vairumā reģionu ir 6000 mAh, bet Vācijā un Austrijā tikai 5200 mAh. Nozare meklē izmaiņas likumdošanā, taču tas nav paredzams ātrāk par 2027. gadu.
Tas arī skaidro gauso Apple, Samsung un Google tiekšanos pēc Si/C akumulatoriem, bet neizskaidro, kā OnePlus, Redmi un dažiem Honor budžeta klases veikumiem izdevies tikt pie iespaidīga izmēra akumulatoriem. Tas arī nozīmē, ka iespējams pārējie ražotāji pievienosies Si/C akumulatoru bumam pēc 2027. gada, kad paredzētas izmaiņas likumdošanā.
Cik ietilpīgs akumulators būtu vajadzīgs Tev, lai pietiktu?
“20 Wh atbilst aptuveni 5200 mAh.”
Kādai ķīmijai? Litija jonu baterija ar nominālo spriegumu 3.7V būs drīzāk 5400mAh.
“Tā vietā ražotājs vienkārši piegādā Eiropā tādas pašas baterijas kā Ķīnā, bet ar samazinātu spriegumu, lai ievērotu 20 Wh ierobežojumu.”
Kā tas tiek darīts? Šūnas nominālo spriegumu nosaka ķīmija, bet faktisko – uzlādes līmenis.
Paldies par izsmeļošo skaidrojumu! Šajā tematā ir daudz neskaidrību, bet galvenā, ka atkal jau likumdošana kavē mums tikt pie spēcīgākā veikuma. Kāds ir Tavs viedoklis, vai šī ir pareiza pieeja, kas sekmē drošību?
Tas ir tikai normāli, ka likumdošana skrien nopakaļ tehnoloģiju attīstībai. Esošajā ES regulējumā neesmu iedziļinājies, bet tehniski akumulatora šūnas vai baterijas bīstamību potenciāli nosaka ķīmija un faktiski – ražošanas paņēmieni. Citiem vārdiem sakot, 20Wh litija-kobalta būs nesalīdzināmi bīstamākas par dzelzs-fosfāta šūnu tāda pašā enerģijas ietilpībā. Tam, protams, pāri iet jautājums, cik kvalitatīvi ražotas šūnas un vai ievērotas labās prakses salikšanā.
Ja par to, kāpēc lielie dūži nelieto Si/C ķīmiju… Es nedomāju, ka ieguvumi ietilpībā atsver riskus. Neviens negrib būt nākamais Note 8.
Likumdošana nekam neskrien pakaļ. Tas ir likumu izdošanas process un tam nav nekāda sakara ar jūsu pārvadājumiem. Tos ierobežo likumi nevis likumdošana. Tas ir tas pats kas lietot uzturā gaļas izcirtēju nevis gaļu. ;-)
Tāpēc, ka ES ir vienoti standarti (neototalitārajā Ķīnā katrs lielražotājs var darboties savu noteikumu ietvaros) un tāpēc, ka lieli un ātri lādējami akumulatori ir nedroši.
Es ļoti ticu tev – tu noteikti vari nogāzt to amerikāņu mājsaimnieci no troņa.
Es tomēr ieteiktu arī šādos rakstos iepriekš izpētīt kaut vai loģistikas un deklarēšanas principus, kas attiecas uz ražotājiem. Nekādas tādas “pakas” ar dažiem pārvadātājiem lielo ražotāju gadījumā netiek izmantotas. Vēlreiz – Eiropā un ASV spēkā ir vienotas, stingrākas prasības. Daudzām Ķīnā ražotām precēm vienkārši nav ISO sertifikātu. Iemesls, visticamāk, ir to masveida eksports uz trešās pasaules valstīm, nevis uz Eiropu, kur tās nespēj izpildīt prasības. Temu auskari ar kadmiju, tur ir par ko aizdomāties, pat ja tu esi bižutērēta aita.
To mums parasti nestāsta. Tā vietā visādas urbānās leģendas par CE burtiem. Bižutērija aitas gan parasti nesaprot kas ir kadmijs un arsēns – tie vārdi viņām neko neizsaka. Par to zina ka 5G ir slikti.
Cik tad tur tā arsēna – homeopātiskās devās. Organisms pieradīs un nebūs nokaujams ar lielām devām 👍
Ja runa par arsēnu, tad tas tā nestrādā. Sasniedz kritisko masu, un voilā. Ir jāņem nākamais. Šķiet, ka ar dzīvsudrabu arī tas pats.
Eh, es jau cerēju, ka daudz kas mainīsies, kad Eiropa ieviesīs kaut kad solīto regulu par obligātu iespēju lietotājiem pašiem mainīt baterijas, taču izrādās, ka telefoni un planšetdatori esot neglīts izņēmums, kas to regulu padara neefektīvu. Nu redzēsim, kas notiks 2027.gadā. Vai nebūtu forši, ja akumulatorus varētu nopirkt atsevišķi no tiem, kam ir legālas iespējas tirgot jaudīgākus akumulatorus. Protams, telefoni no tā gan varētu kļūt nedaudz biezāki. Taču ir daži labi piemēri, ka var izveidot ūdensdrošu ierīci arī ar izņemamu akumulatoru.
Štrunc, es gribu telefonu ar izņemamu ekrānu un izņemamu skaļruni 🤪
Ja būtu jāmaksā energonesēja nodoklis, ko rēķinātu pēc baterijas ietilpības + PVN — ātri beigtos tā vajadzība pēc 10000mAh.
Atbildot uz raksta pēdējā teikuma jautājumu: 7000 mAh ir minimums. Ja ir mazāk, nemaz citus tehniskos datus neskatos.
Bet vispār, draugi, labs raksts būtu papētīt, cik no mAh vienā baterijā aiziet lietotājam derīgām lietām un cik izsekošanai un mārketinga lietām.
Lūk! Izņemtu to, izņemtu nevienam nevajadzīgu AI un telefonit turētu 3 dienas.
Vai šajos laikos tiešām vajadzīgi tik milzīgu ietilpību akumulatori? Vai tiešām telefoni tagad patērē tikpat daudz enerģijas, cik portatīvie datori?