“Meta” kārtējo reizi nolēmusi nepakļauties Eiropas Savienības (ES) prasībām. Kompānija paziņojusi, ka šajā reģionā no oktobra pārtrauks pārdot un rādīt politiskās reklāmas. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz jauno ES regulu par politiskās reklāmas caurskatāmību un mērķēšanu (Transparency and Targeting of Political Advertising – TTPA), kas drīzumā stāsies spēkā. “Meta” skaidro, ka “šī regula pieprasa pārāk sarežģītas un juridiski neskaidras izmaiņas reklāmas procesos”, ko uzņēmums acīmredzot nevar un negrib īstenot.
Saskaņā ar TTPA, uzņēmumiem, kas pārdod politiskās reklāmas, jānorāda vairākas lietas: reklāmas pasūtītājs; kādas vēlēšanas vai referendums ar šo reklāmu saistīts; cik reklāma maksāja un kādi mērķēšanas mehānismi tika izmantoti. Turklāt šādai reklāmai drīkst izmantot tikai tos personas datus, kuru izmantošanai cilvēks pats devis piekrišanu. Tāpat aizliegts izmantot sensitīvus datus, piemēram, informāciju par personas rasi, politiskajiem uzskatiem vai etnisko piederību.
“Meta” norāda, ka pēc pamatīgām konsultācijām ar ES nonākusi pie secinājuma, ka, lai izpildītu visus šos augstāk minētos nosacījumus, būtu jāizveido reklāmas sistēma, kas galu galā nestrādā ne reklāmdevējiem, ne lietotājiem. Līdz ar to uzņēmums labāk izvēlas politiskās reklāmas vispār nepiedāvāt. “Meta” arī uzsver, ka šādi ierobežojumi no ES puses kārtējo reizi mazina izvēli un konkurenci.
Būtiski, ka līdzīgu lēmumu pieņēmusi arī “Google”, atsaucoties uz identiskām grūtībām izpildīt jaunās prasības. Šis ir vēl viens piemērs, kas izceļ nopietno konfliktu starp Eiropas Savienību un lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. ES aktīvi cenšas ierobežot to ietekmi, piemērojot stingrākus noteikumus reklāmām, datu izmantošanai un mākslīgajam intelektam, kamēr tehnoloģiju giganti tam vēl aktīvāk pretojas.
