Somija tikko palaidusi darbībā pasaulē lielāko siltumenerģijas akumulatoru, kas izmanto smiltis jeb akmeņlauztu iezi kā siltuma uzkrājēju. Šī tehnoloģija sola lētu, efektīvu un videi draudzīgu risinājumu, kā uzkrāt enerģiju no atjaunojamiem resursiem.
Šīs tehnoloģijas būtība ir vienkārša – elektrība no atjaunojamiem energoresursiem tiek izmantota, lai uzkarsētu smiltis vai akmeņlauztus iežus, kas pēc tam uzglabā siltumu vairāku nedēļu garumā. Šo siltumu var izmantot ēku apsildei vai pat elektroenerģijas ražošanai.
Projekts realizēts nelielā Somijas pilsētiņā Pornainene, kur izolētā silosā ir ievietoti 2000 tonnu sapresētu ziepjakmens atkritumu. Tas ir materiāls, kas palicis pāri no kamīnu ražošanas. Būtībā – atkritumi pārvērsti par vērtīgu enerģijas uzkrājēju.
Kaut arī šī smilšu baterija neizskatās tik “futūristiski” kā litija jonu akumulatoru bloki, tā spēj uzglabāt 1000 MWh siltuma, kas ir pietiekami, lai nedēļu apsildītu visu pilsētu ziemas aukstumā. Sistēma zaudē vien 10–15% no siltuma, un izvadā temperatūra var sasniegt līdz pat 400°C.
Pornainenes centrālā apkures sistēma iepriekš izmantoja naftu un koksnes šķeldu – smilšu baterija ļaus samazināt koksnes patēriņu par aptuveni 60%, kā arī pilnībā atteikties no dārgās naftas, samazinot oglekļa emisijas.
Somu uzņēmums Polar Night Energy nav vienīgais, kas attīsta šāda veida risinājumus. Pieprasījums pēc siltuma baterijām aug visā pasaulē, jo atjaunojamās enerģijas cenas krītas, bet nepieciešamība uzkrāt enerģiju pieaug.
Pornainenes baterija tiek uzlādēta ar elektroenerģiju no tīkla – tas ļauj uzkrāt siltumu tad, kad elektrība ir lētāka. Un Somijas elektroenerģija patiešām ir izdevīga – aptuveni €0.08 par kWh, kas ir mazāk nekā puse no ES vidējās cenas. Turklāt Somijas tīkls ir zaļš – 43% atjaunojamie resursi un 26% kodolenerģija.
Polar Night nav publiskojis jaunā projekta izmaksas, bet iepriekšējais prototips izmaksāja ap 25 USD par uzkrātās enerģijas kilovatstundu – vairāk nekā četras reizes lētāk nekā litija jonu baterijas, kuru izmaksas ir aptuveni 115 USD/kWh.
Ja līdzīgas tehnoloģijas nonāktu arī pie mums – piemēram, Latvijas nelielajās pilsētās ar centralizētu siltumapgādi – tās varētu kļūt par lēnu, bet stabilu soli prom no fosilajiem resursiem, bez nepieciešamības ieguldīt miljonos sarežģītās infrastruktūrās.
Izklausās ļoti labi, tikai tad šāds ar akmeņiem piekrauts šķūnītis jābūvē blakus katram vēja ģenerātoram, lai būtu kur uzkrāt kad labi pūš.
Labāk būtu likt maksimāli tuvu pie patērētāja.
Nē. Smiltis karsē ar elektrību. Var likt kur nepieciešams. Protams, liekot tuvu elektro ražotājam ir izdevīgi no pārvades līniju izbūves viedokļa. Bet reāli uz vienu vēja parku var šādu akumulatoru nolikt starp apakštaciju un pieslēgumu augstsprieguma tīklam. Ja vēlme ir atgūt kā elektrību, tad būs jābūvē stilizēts TEC, kur enerģiju nedos fosilie kurināmie, bet smilts karstums. Un pats labākais, nav mokas ar utilizāciju, ir lielāka noturība pret izlādes/uzlādes cikliem. Lielāki riski ir tieši siltumizolācijas materiāliem. Izmērs, kas nebūtu problēma, piemēram LV. Ja izmanto apkurei, tad šo liek stratēģiski tuvu apdzīvotām vietām, var izmantot esošo centrālās apkures tīklu un vienkārši izveidot pieslēgumu. Bet šis nav tikrevolucionāri, jo to neizdaīja Elons Masks….
Šis galīgi nav revolucionāri. Siltuma akumulatori, karsējot smiltis un atgūstot siltumu pēc pieprasījuma tika pētīti jau pagājušajā gadsimtā, kādus 50 gadus atpakal, taču bez mūsdienu devēju elektronikas, efektīviem siltumsūkņiem un siltumizolācijas materiāliem, to izmaksas relatīvi pret tajā laikā ļoti zemajām akmensogļu gāzes izmaksām, neattaisnoja ieviešanu. Arī mūsdienās tas ir vairāk kā blakusprodukts pārprodukcijas gadījumos nevis efektīvs risinājums visai ziemai. Bet potenciālu es protams redzu. Varam fiksi sarēķināt: Mūsdienu energoefektīva māja patērē aptuveni 35-40kWh/m2 siltumenerģijas gadā. 200m2 māja tātad ziemas mēnešos apkures vajadzībām patērē ap 6000kWh. Iedomājamies, ka būvējot māju, mēs zem tās izveidojam labi noizolētu bedri, kurā saberam sausas smiltis. Smilšu uzkarsēšana līdz vairākiem simtiem grādu nav triviāla, bet pieņemsim, ka to daram primitīvākajā veidā, ar rezistīvajiem sildelementiem. Jānosaka bedrez tilpums. Smiltis varam sakarsēt līdz kādiem 200C (varam arī vairāk, bet pieņemsim, ka 200), katrs temperatūras grāds uz vienu kubu sausu smilšu mums dod ap 0.38kWh siltumietilpības, tātad visai ziemai apkures vajadzībām mums nepieciešami 80m3 smilšu. Apkures sezona ap 150 dienas gara. Siltuma zudumi augsnei (neierēķinot uz augšu, jo virs bunkura atrodas pati māja, kas zudumus saņem kā apkuri). Pieņemsim ap 30%, ja noizolējam bunkuru ar kādu metru akmensvates). Tātad kopā nepieciešami ap 8000kWh uzglabātas siltumenerģijas. To pavisam mierīgi vasarā… Read more »
👍👍👍
Siltumsūknis jau to tagad dara. Atgūst uzkrāto siltumu no gaisa. Kaut ko tādu būvēt ir ekonomiski nelietderīgi.
Tikai ir viena problēma, mums nav ziepjakmens atkritumu! Tas arī ir ļoti īpašs materiāls.
Ir siltuma akumulatori, kas ir no parafīna un darbojas uz kušanas principa. Lielāka efektivitāte, kā vnk siltumietilpība.
Pie mums jau šo tehnoloģiju ieviest var,bet patēretājs tā vai tā gala rezultātā LV maksās par šo enerģiju simtskārtīgi.Pie mums taču ir muļķu zeme.
Vispār jau elektroenerģija LV ir latviešu tautas īpašums,un šai enerģijai ir jābūt par pašizmaksu
Pašizmaksa ir enerģijas ražošanas izmaksas plus ieguldījumi sadales tīkla uzturēšanā, nepārtrauktajos pēcvētru remontos un enerģijas ražošanas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistei un noturēšanai atbilstošs atalgojums, finanšu rezerves tirgus svārstību kompensācijai un nodokļi. Ieguldīts elektrotīklā tiek nepārtraukti, kāpinot jaudas rezerves un savienojumu noturību. Tiek arī ieguldīts datorsistēmās, kas to nepārtraukti monitorē un modelē prognozēs uz priekšu.
Muļķu mūsu zemē netrūkst, tam piekrītu.. skat cik daudzi uz Šlesera populismu uzķēras.
Aizmirsi pieminet Valdes algas, un aifonus tiem, vel darbja apple komjus, darba auto, lai to turētu pie lidostas stavvietā, jo jādodas pieredzes apmaiņas braucienā un šrilankas pludmali, utt.
Nekur pasaulē valsts uzņēmumus nepārvalda efektīvi, bet ar merķi izvilkt pēc iespējas vairāk sev.
Pašam smieklīgi nepaliek runājot par miljardus apgrozošu kapitālsabiedrību, pieminēt kaut kādus aifonus un makbukus? Valdē bija jūsuprāt jāmaksā minimālā, lai piesaistītu Mego pārdevēju līmeņa speciālistus.
Ja tā vērtē uzņēmumu efektivitāti, tad teju jebkura privātā korporācija, kas maksā izpilddirektoram desmitus miljonu algu gadā tiek pārvaldīta sliktāk nekā mūsu Latvenergo.
Diemžēl Latvijā jau sen pierādījies, ka liela alga nenozīmē augstas klases speciālistu. Bet vienreiz tieko valdē / vadošā amatā – ieraksts cv ir un neviens vairs nevērtē cik labi savu darbu darījis. Kaut kas nepatīk – aizrotē uz nākamo silto pozīciju.
Baigais apgalvojums. Pēc kaut kāda tiktok satura izklausās. Bez konkrētiem piemēriem un faktiem, “sen jau pierādījies” vai “visiem zināms”.
Tagad iedomājaties, ka esat pie varas. Premjers ar labu koalīcijas vairākumu valdībā. Nu? Ko darīsiet? Mēģināsiet piesaistīt profesionāļus, pieredzējušus vadītājus, kas jau pacēluši vairākus top uzņēmumus? Hārvardas biznesa vadības maģistrus? Tikai algu nevar lielu piedāvāt, tauta bļaustīsies, ka liekēži siltā vietā. Tālrunis arī nedrīkst būt labāks par vecu Xiaomi ar saplēstu stiklu, savādāk tauta bļaus, ka valdē visi peldas naudā. Domājiet nāks? Katru dienu kāds populists stāstīs feisītī kā premjers maita visus savējos sabāzis ar milzu algām un jo negatīvāk, jo vairāk sekotāju.
Kopumā man šķiet Latvenergo tiek pārvaldīts labi. Peļņu reinvestē, tīklu attīsta. Jaudas kāpina vidēji par 10-20% gadā, tērejot tam pusmiljardu ik gadu. Izstrādāts plāns līdz 30. gadam dubultot tīkla jaudu lai ne tikai transportu, bet lielu daļu privātās apkures elektrificētu un plāns tiek ievesists sekmīgi. Tatad tie, kas tur “salikti” sajēdz ko dara un uzņēmumu pārvalda pietiekami efektīvi. Tikai to protams tiktokā nekad nedzirdēsiet.
Latvenergo valdē var būt arī Mego pārdevēja. Vai Hārvardas zvaigzne. Nekas nemainīsies. Jo pārdot dārgāk lai gūtu peļņu nedrīkst (arī eksportēt īsti nevar, jo nav īsti ko. 1 mēnesis palu laikā neskaitās), jo valsts uzņēmums un attīstīties arī īsti nevar, jo nav konkurences un..ir valsts uzņēmums, kura “peļņa” aiziet valsts kasē… Apburtais loks, un īsti lielas algas valdēm utt tur nav jēga maksāt.
Tu arī uz citām dzīves jomām skaties tik vienkāršoti un pat apbrobežoti?
Diemžēl, bet kopš internets ir kļuvis par plaša patēriņa preci, šādi mego pārdevēju līmeņa trivializēti spriedelējumi kļūst arvien populārāki :)
Jā. Un ja Tev būtu mana dzīves pieredze (arī valsts liela mēroga organizācijās un gana augstos amatos), iespējams arī Tu vairs nelolotu cerības. Tā ka aprobežots nebūs īsti pareizi…
Kurš teica, ka es loloju kaut kādas cerības?
tik jautājums par šo- “Sistēma zaudē vien 10–15% no siltuma, un izvadā temperatūra var sasniegt līdz pat 400°C.”
Cik ilgā laikā zaudē tos procentus, gada laikā??
Vai dienas laikā? vai sezonas? utt.
Ja gada laikā, tad noteikti laba sistēma.
Šie 10-15%, domāju, ir par pilnu uzlādes/izlādes ciklu bilanci pa gadu. Siltumenerģija kas ielikta iekšā pret enerģiju, kas pēc tam sevākta atpakaļ. Tas ir salīdzināms ar litija jonu akumulatoriem. Nav domāts ka vienā vasaras dienā uzkarsē, tad atstāj līdz ziemai un tad vairākums mēnešus vēlāk, ziemā iztērē, pazaudējot tikai 15% no vasarā ieliktās enerģijas. Šo “lādē” un “izlādē” nepārtraukti.
Kur tad dabūsi ziemā lētu siltumu vai elektrību, lai uzkarsēt?
Ja vasarā uzpildi karstumu ar saules kolektoriem, vai lēto (ja ir pieejama lēta) elektrību, un ziemā to izmanto tad ir efektīvi.
bet ziemā, karstumu izmanto uzreiz pec saražošanas nevis uzkrāj smilšu baterijā, zaudē 15% zudumos un tad izmanto tālāk :) Pat rakstot izklausās apsurdi :)
Jāņem vērā, ka tas akumulators ir prototips koncepta izmēģināšanai (investoru pievilināšanai). Tas nav ierakts zem kādas daudzdzīvokļu mājas un viss siltums caur virsmu izstaro vidē, plus jāiesaista siltumtrases pārvadei pa ciematu, vispirms pazeminot nesēja temperatūru uz kādiem 70C. 1000 MWh izklausās daudz, bet reāli izmantojams kādu 80 privātmāju apkurei. Visam ciematam vajadzētu kādas 15GWh. Tā izmantošana vairāk līdzināsies akumulācijas tvertnei, kurā konstanti liekam siltumu kad ir lieks un pastiprināti ņemam ārā, kad ir lielie mīnusi. Tas ļautu samazināt pašas katlumājas jaudu, liekot tai konstanti strādāt optimālā efektivitātes režīmā, akumulatorā ielikot arī kaut ko no saules un vēja un ņemtot ārā kā būsteri. Tātad skatamies uz to kā litija akumulatora alternatīvu – balansieri, bet uz pusi lētāku (rakstā ir pārspīlētas litija aķu cenas par kWh).
Tā efektivitāte tiek panākta tieši īsākos laika periodos, jo pašas smiltis kalpo kā siltumizolācija augstākai temperatūrai tvertnes centrā, tātad veidosies temperatūras gradients no centra uz āru un siltuma zudumi būs mazāki. Bet uzglabājot to siltumu vairākus mēnešus, temperatūra starp centru un ārmalu izlīdzināsies un siltuma zudumi uz āru pieaugs. Nezinu ar ko tā bundža noizolēta, bet vairāku mēnešu periodā tā var būt izolēta kaut ar aerogelu, zudumi tā pat būs.
Jāņem vērā arī izmaksas un elementārā matēmātika.
Ja to visu izdala uz 80 privātmājām tad izmaksas uz vienu māju pārsniedz 300 k€ un tas nav par bezmaksas apkuri, bet tikai par balansēšanu. Par tādu naudu, pat pie Latvijas elektrības tarifiem, to privātmāju var apkurināt vairāk nekā 100 gadus!
Piekrītu. Tie minētie 25€/kWh gan bija iepriekšējam prototipam, kas bija kādas 10x mazāks. Šis arī joprojām ir pilotprojekts, bez ražošanas mēroga ekonomijas un turpina ietvert izpētes un prototipēšanas izmaksas. Jāņem vērā, ka te kapacitātes dubultošana nedubultos izmaksas, jo smiltis nav tas kas tur maksā visvairāk. Izolācija arī. Pašu toveri arī var mērogot, ja pieaugot izmēram, sāk to cilindru pamazām uz augšu sašaurināt, tuvinot pašu smilšu sasaistes leņķim. Pie 10GWh uzglabāšanas jau katra kWh maksās var būtu pāris eur. Straujš nolietojums vai vērā ņemams kapacitātes zudums arī nav sagaidāms.
Lai to ieviestu ekonomiskos mērogos vēl tāls ceļš. Mazpilsētai vajag kādas 15GWh siltuma uzglabāšanas, kas nozīmētu vismaz 150-160 tūkstošus tonnu šo ziepjakmens smilšu un toveri ar diametru ap 55metri. Tādos mērogos kWh kapacitātes cena jau varētu būt <1€/kWh.
Tesla masterplan
https://drivinghydrogen.com/2025/06/09/tesla-hydrogen-will-prop-up-92-of-the-future-us-energy-grid/
Šis būtu labs un lētāks variants elektrotīklu balansēšanas veids nekā litija baterijas. Šobrīd būvē litija bateriju parkus, kur tiek uzkrāta liekā enerģija, bet litija baterijas ir dārgas un tās ir jāimportē kamēr šādam risinājumam varētu izmantot lētākus materiālus un noteikti tie būtu ilgtspējīgāki.
Pamēģini ar siltumenerģiju iedegt lampiņu, uzlādēt EV, nopļaut mauriņu un rakstīt komentārus.
Kā darbojas TEC?
Neiet runa par TEC, bet par šo projektu, kā tu to siltumu dabūsi uz TEC? Cik būs zudumi?
Tikai daži sīkumi
Tajā pilsētiņā dzīvo 5000 iedzīvotāji, bet projekta izmaksas pēc rakstā minētā ir 25 miljoni €.
Somijas lētā elektrība ir aptuveni līdzīgā cenā, kā mūsu dārgā siltumenerģija.
Tiek uzkrāta tikai siltumenerģija, ko nevar viegli pārvērst elektrībā.
Slilšu baterija nevar vasarā uzkrāt enerģiju ziemai, bet darbojas tikai dažu nedēļu diapazonā, kas nozīmē, ka ziemā kaut kur jābūt lētai elektrībai, lai karsētu smiltis.
Kā jau visos līdzīgos projektos manipulē ar skaitļiem. Kur palikuši visi tie gravitācijas bateriju projekti ? :D:D:D Tikai elektrības baterijās ir enerģijas uzkrāšanas nākotne. Tikai elektrību var vienkārši transportēt , pārveidot un tagad uzglabāt.
> Kur palikuši visi tie gravitācijas bateriju projekti ?
Lielākoties jebkurš HES ir gravitācijas “projekts” ir tikai jautājums vai/kad ir izdevīgi pumpēt ūdeni atpakaļ uz tvertni.
Ķinas projektu racionalitātei var ticēt/neticēt, bet https://www.energyvault.com/projects/cn-rudong (t.i. nav sarezģiti pagooglēt)..