“Tele2” sadarbībā ar Zviedrijas vadošo q-commerce jeb ātrās piegādes uzņēmumu “foodora” sācis ēdienu piegādi ar droniem Stokholmas piepilsētās Vērmdē un Gustavsbergā. Dronu piegādes galvenā zona ir aptuveni 10 km diametrā, un lidojuma ilgums ir aptuveni 10 minūtes, savukārt kopējais piegādes laiks nepārsniedz 30 minūtes.
Dronus izstrādājis Norvēģijas uzņēmums “Aviant”, un tie ir paredzēti mazu un vidēja izmēra kravu piegādēm. Tuvākajā laikā šie droni tiks izmantoti ne tikai ēdiena, bet arī pārtikas preču piegādēm. Lai izmantotu šo pakalpojumu, klientiem ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas ļauj pārbaudīt, vai piegādes adrese atbilst dronu piegādes iespējām konkrētajā teritorijā.
Šī sadarbība, kurā tiek izmantoti elektriskie droni, ir nozīmīgs solis ne tikai ātrākām un efektīvākām preču piegādēm, bet ir arī videi draudzīgs risinājums, jo tā samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Ēdienu piegāde ar droniem ir iespējama, pateicoties 5G mobilo sakaru tīklam, kas nodrošina stabilu un drošu savienojumu dronu vadībai.


Lielākais šķērslis šādiem projektiem ir civilās aviācijas noteikumi un riski, ne tehniskais izpildījums. Cik reāli šādu izbīdīt piem. Rīgā, no Civilās aviācijas aģentūras skatu punkta?
Jāpārsniedz kritiskā masa, lai aviācija paliek mazākumā. Droni būs visur.
It kā jau jā, aviācija taisa lielu piesārņojumu un cilvēku lidināšanās pāri planētai uz weekenda brīvdienām būtu nedaudz jāiegrožo. Droni no ekoloģiskā viedokļa ir mazāk kaitīgi, tad tīri drošības ziņā pat vairāk bīstami. Jo, ja aviāciju tur ļoti stingros rāmjos, un tas ir iespējams, jo tomēr lai palaistu lidmašīnu ir jābūt kaut cik spējīgam domāt, tad dronu var lielveikalā nopirkt katrs deklasētais un kad tie sasniegs to kritisko masu(gan pārnestā, gan tiešā nozīmē) un birs da jebkur, apdraudot cilvēkus un īpašumus, tad diez kas nebūs
Tas atkarīgs no izpildījuma. Pilsētvidē izmantojamiem droniem drošības prasībām jābūt pietuvinātām tām, kas ir aviācijā. Tehniski manuprāt šis jau arī vairs sen nav šķērslis. Jautājums tikai par izmaksām.
Kartupeļus nomizot un uzvārtīt nespējīgajiem liela diena. Rīgā diemžēl ir pazīmes, kas vedina domāt, ka rīsu vārītāji ir izdomājuši sacelt cenas, lai pēc dalīšanās ar bolt babajiem tiem vēl kaut kas paliktu pāri. Ko pie šāda aprēķina palīdzēs ietaupīt piegādes pa gaisu, grūti pateikt. Rakstā par mazsvarīgāko – cik tāda piegāde izmaksā, nekas nav teikts, un pareizi vien ir. Cilvēkam nav nauda jāskaita, tikai jātērē.