Kursors izmēģina elektrisko Mercedes G-klasi

Mercedes pirmie elektriskie modeļi no „EQ” līnijas ir krasi atšķirīgi no pārējiem modeļiem ar iekšdedzes dzinēju, tāpēc, izdzirdot runas par elektrisku G-klasi, daudzi noteikti aizdomājās – ko viņi varētu izdarīt šajā gadījumā. Beigu beigās bosi Štutgartē pieturējušies klasiskajai G-klases formulai, te mēs atrodam visu, kas ir labi zināms un saprotams – lielu jaudu, milzīgu akumulatoru, bezceļu spējas un lielu svaru, bet vai tas viss summējas labā rezultātā? To lūkojām noskaidrot mūsu testā.

G-klase jeb „Geländewagen” ir Mercedes viena no ikonām – leģendārais modelis jau kopš savas debijas pagājušā gadsimta 70-to gadu beigās ir mainījies maz. Tas joprojām saglabā savu tik ļoti atpazīstamo kantaino formu, spēju pārvietoties bezceļos un lielo jaudu. Taču elektriska versija ir jaunums un Mercedes uzdevums bija panākt, lai šī 580e versija būtu G-klase, kas vienkārši darbojas ar elektrību, bet bez kaut kādiem kompromisiem citās mašīnas īpašībās. Tas nav viegls darbiņš.

Uzreiz sākam ar skaitļiem

Elektriskais G580e ir smags auto, tā pašmasa ir nedaudz vairāk kā 3 tonnas (3085kg). Vēl pārsimts kilogramu, un to nemaz nevarētu vadīt ar parasto B kategorijas autovadītāja apliecību, taču tiktāl viss ir labi. Svaru uz ceļa gan jūt. Oj, kā jūt! Bet par to vēlāk. Automašīna aprīkota ar četriem elektromotoriem – katrs griež savu riteni. Pieejama arī pazeminātā pārnesumkārba katram ritenim, lai varētu veikt dažādus bezceļu braukšanas manevrus, bet jaudas skaitļi liek sariesties prieka asarām acīs – 588 zirgspēki un paātrinājums līdz 100km/h prasa vien 4,7 sekundes. Ar trīs tonnu pašmasu tas ir ļoti iespaidīgi.

Interesanti, ka šim G580e modelim ir pat savs atsevišķs rūpnīcas kods „W465”, lai gan idejiski tas ir aktuālās paaudzes feislifts jeb modernizētā versija. Ja runājām par aktuālās paaudzes modeli, tas ir pieejams no 2018. gada. Šajā elektriskajā izpildījumā auto aprīkots ar 124kWh akumulatoru (116kWh neto), kas visos WLTP testa ciklos sola ap 430-470 kilometriem ar vienu uzlādi. Lai gan šis noteikti nav tas auto, kas bieži tiks izmantots gariem pārbraucieniem. Maksimālā uzlādes jauda – 200kW. Tāpat kā parastajai G-klasei, arī elektriskajā versijā izmantots rāmis, tāpēc akumulators ievietots tajā iekšā. Lai auto dārgāko detaļu pasargātu no dažādiem triecieniem un nevēlamām problēmām, akumulatoram ir pamatīga „aizsargpanna”. Tā tiešām ir pamatīga – tā veidota no kompozītmateriāliem un ir vairākus centimetrus bieza, lai apakša izturētu akmeņu vai jebkā cita triecienus, pasargājot akumulatora šūnas.

Kā tad ar vizuālo pusi?

Ja blakus piedzītu elektrisko un parasto G-klasi, vidējais cilvēks bez lielas iedziļināšanās vai padziļinātas intereses diezin vai būtu spējīgs pateikt, kurš brauc ar elektrību, bet kurš dedzina fosilo kurināmo. Mašīnas vizuāli ir gandrīz identiskas. Elektriskajai versijai nav izpūtēja galu un priekšējā radiatora reste ir plastmasas plāksne, bet visādi citādi šie auto izskatās pilnīgi un absolūti vienādi – kantainā virsbūves forma, apaļie LED dienasgaismas lukturi, kaste uz aizmugurējām durvīm, ārpusē redzamas durvju eņģes, visas G-klases īpatnības saglabātas. Pat durvis ir kārtīgi jācērt ar spēku, kā tas vienmēr ir bijis.

Arī salonā neko kardināli daudz Mercedes inženieri nav izmainījuši – jā, grīda ir par vienu centimetru augstāka nekā iekšdedzes versijai, bet, ja vien dikti detalizēti nav pārlasīta tehniskā brošūra, pateikt to nebūs iespējams. Priekšā ir sajūta, ka sēdi ļoti taisni, stalti un augstu, kas gan ir noderīgi, lai redzētu notiekošo mašīnas priekšdaļā, bet arī tas ir normāli šim modelim.

Līdzīgi kā visos modernajos Mercedes, G-klase aprīkota ar diviem ekrāniem, kurus darbina MBUX operētājsistēma. Ar šo sistēmu un pašiem ekrāniem lielās līnijās viss ir kārtībā un varbūt vien atsevišķos brīžos tā šķiet nedaudz mulsinoša vai sarežģīta. Tā kā runājam par mašīnu ar bezceļu spējām, tad te ir pāris izvēlnes logi, kas veltīti tieši tam – varam redzēt sagāzuma leņķus, riepu spiedienu, griezes momentu katram no riteņiem un tamlīdzīgas lietas. Noderīga lieta ir kameru veidotais attēls, kas ļauj redzēt, kas notiek tieši zem mašīnas un motora pārsega priekšā. Kad mīcies pa smiltīm, var pamanīt kādu akmeni vai vēl kaut ko, kas varbūt paskrēja garām pirmajā acu uzmetienā. Motora pārsegs ir svarīgs arī kādā citā aspektā – elektriskā G-klase var pārvarēt dziļākus ūdens šķēršļus nekā parastais auto. Principā, līdz pārsega augšai var braukt diezgan droši, bet nebūtu baigi labi, ja ūdens ļoti sāktu skaloties tam pāri. Dažādas mašīnas daļas ir hermetizētas, lai svarīgākos mezglus, jo īpaši akumulatoru, nesabojā ūdens.

Vietas daudzums aizmugurē ir diezgan relatīvs jēdziens, proti, ja gribēsiet savos piedzīvojumus līdzi ņemt kādus draugus, tad būtu vēlams, lai kompānija nebūtu gara auguma cilvēki. Respektīvi, G-klase nekad nav izcēlusies kā ļoti ietilpīgs auto un arī šis nav tas gadījums – vietas tur ir maz. Mūsu fotogrāfs Mārcis aiz manis tā pa īstam nemaz nespēja iesēsties un arī aiz pasažiera sēdekļa neko ērti nebija.

Uz aizmugurējām durvīm ir plastmasas kaste. Šajā gadījumā nedaudz kvadrātaina, bet Mercedes ir bijuši „simply clever”. Sveiciens Škodai! Respektīvi, šī plastmasas kaste izmantojama uzlādes kabeļu glabāšanai. Tā ir pietiekami liela, lai tur varētu ielikt vēl kaut ko – netīras drēbes, apavus vai ko tamlīdzīgu, ja negribas smērēt mašīnu. Protams, uzlādes kabeļu kastes vietā var dabūt arī veco labo rezerves riteni. Vai arī tur var nelikt vispār neko un atstāt tukšu vietu. Izvēle ir pircēja rokas.

Braukšana pa ceļiem un neceļiem

Uz asfaltētiem ceļiem ir jūtama G580e masa – tas ir smags auto, kas tā kā nedaudz zvalstās no vienas puses uz otru. Paātrinājuma brīžos ļoti jūt un ar acīm redz, kā auto purngals paceļas uz augšu, mašīnai aiztraucoties uz priekšu. Un tas tiešām spēj traukties! Zinot mašīnas tehniskos parametrus un svaru, tas viss šķiet bezdievīgi ātri. Arī pie bremzēšanas mašīnas pieklājīgā masa ir labi jūtama. Par veiklu šo auto nenosaukt.

Taču, ja G-klasi neprovocē, tas absolūti nav biedējošs auto, ar to var braukt ļoti mierīgi, turklāt ir arī garš akseleratora pedāļa gājiens, kas ļauj precīzi pielietot vajadzīgo jaudas daudzumu, izvairoties no pārmērībām. Nelīdzenas, bedrainas ielas nav nekāda problēma, bet šīs mašīnas stihija ir bezceļš. Interesanti, ka te nav „eco” režīma. Mercedes izdomāja, ka tam nav jēgas un es tīri labi saprotu, kāpēc tā.

Protams, te mēs varam pieskārties tam, cik daudzi cilvēki ar šo mašīnu patiesībā iebrauks mežā un nost no cietā seguma, jo tas tomēr ir vismaz 150 tūkstošus eiro vērts auto. Ar opcijām cena saskries vēl par kārtu augstāka. Bail iedomāties rēķinus, ja gribēsies pielabot virsbūves skrāpējumus pēc krūmu zaru uzbrukuma.

Tā kā mēs runājam par elektroauto ar četriem motoriem, tad Mercedes varēja spēlēties ar griezes momenta sadali starp tiem, bet diferenciāļi te nav vajadzīgi. Zinātāji teic, ka inženieri ieguldījuši milzīgu darbu tieši bezceļa spēju attīstībā, turklāt G580e esot pat spējīgāks nekā radinieki ar iekšdedzes motoriem. Lai tā būtu.

Mūsu izvēlētajos ceļos tāda lieta kā spolēšana bija reti sastopama – auto tūlītēji reaģē uz gāzes pedāļa nospiešanu un vienkārši brauc augšā. Brīžiem pat nesaprotami viegli un pārliecinoši. Mašīna bez lielām grūtībām uzbrauks dubļainā, slidenā vai akmeņainā kalnā, tiks galā ar ūdens brasliem un citiem šķēršļiem. Jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos mana dūša bija mazliet papēžos un bija jāsaņem drosme kaut kur uzbraukt vai nobraukt lejā, jo uz aci izskatījās sarežģīti un neizbraucami. Beigu beigās izpildījums bija tik vienkāršs un pārliecinošs kā aizbraukt uz veikalu pēc maizes.

Elektriskā G580e galvenais triks ir G-Turn, kuru var ieslēgt ar vienu no trim pogām viduskonsolē. Dīlera pārstāvji piekodināja to pašiem uz savu galvu kaut kur smiltīs nelietot, bet ideja tam visam ir sekojoša – mašīna spēj apgriezties ap savu asi. Lai to darītu, jāizmanto „rocks” režīms, pazeminātie pārnesumi, aiz stūres jānospiež viena no lāpstiņām, tādējādi izvēloties virzienu un jādod gāze. Stūri grozīt pašam nevajag, bet auto šo darbību rezultātā griezīsies ap savu asi. Maksimāli iespējams veikt 720 grādus jeb divus pilnus apgriezienus ap savu asi, lai izvairītos no nepārtrauktas saulīšu griešanas. Ideja tam ir saprotama – ja kādreiz gadās nonākt strupceļā, tad ar šo funkciju auto var apgriezt, lai brauktu ārā un meklētu citus variantus. Praksē tas ir radījis daudzus Youtube/TikTok/Instagram video, kuros elektriskais „geļiks” griež saulītes. Lai uzgrieztu kādu saulīti, nemaz nevajag lietot šo pogu – atslēdz saķeres kontroli, iespied gāzi grīdā, stūre uz vienu pusi un mašīna to tāpat ļoti labprāt darīs. G-Turn sauksim par automātisko saulīšu griešanu, bet klasisko variantu par manuālo.

Vēl ir arī G-Steer, kas ir mazāk zināma lieta par šo mašīnu. Ideja sekojoša – asos līkumos, kad stūre jau gandrīz pilnīgi izgriezta, iekšējais aizmugurējais ritenis tiek „piebremzēts” un mašīna izgriež līkumu ar mazāku rādiusu. Kaut kas līdzīgs rokasbremzes izmantošanai, tikai tiek nobremzēts viens ritenis.

Mašīnai ir arī G-Roar – sintētiskā skaņa. Parasti neesmu liels fans šiem risinājumiem – vienalga, vai tā ir pastiprināta iekšdedzes motora skaņa, vai tā ir pavisam mākslīga skaņa elektroauto, cenšoties simulēt benzīna motora sajūtas. Pirmkārt, no mārketinga viedokļa G-Roar nosaukums man šķiet diezgan drausmīgs. Praksē skaņa galīgi nav slikta. Nepavisam nē. Patiesībā tieši otrādi. Ja citos auto šāds risinājums izklausās ļoti mākslīgi un uzspēlēti, tad šeit skaņa paliek kaut kur fonā, neuzbāzīgi un arī samērā autentiski, tomēr tā rada kaut kādu papildus emociju un pieslēdz papildus maņu braukšanā. Ja ražotāji vēlas izmantot šādus risinājumus, tad lai tik kopē Mercedes tehnisko izpildījumu, kā to izdarīt. Ja galīgi nepatīk, to visu var izslēgt un izbaudīt tīru, elektrisko braukšanu bez kādām piedevām.

Par patēriņu nav vērts runāt, jo cilvēki, kas šo mašīnu pirks, viņiem tas īsti neinteresēs. Ja tomēr ļoti vēlaties zināt, tad šajos diezgan ne-ziemīgajos laikapstākļos, kad temperatūra ir nedaudz virs nulles, savi 250-300 kilometri ar pilnu akumulatoru sanāks. Tas galīgi nav daudz, bet vai šādam auto vairāk tiešām vajag?

Nobeiguma vārdi

Šis ir viens no savdabīgākajiem un interesantākajiem elektroauto, kāds šobrīd vispār ir. Tam ir 588 zirgspēki, bet gandrīz 3,1 tonnu smagā mašīna līdz 100km/h tiek iekustināta nepilnās piecās sekundēs – ātrāk nekā viena daļa sporta auto. Pilnīgi nekas šajā mašīnā neliecina par resursu taupīšanu vai saudzīgāku izturēšanos pret apkārtējo vidi. Tas ir mazliet traks auto, tam spējot saglabāt G-klases modeļa būtību. Neticami spējīgs bezceļos, tas prot būt ļoti civilizēts arī ikdienas izbraucienos pa pilsētu. Mercedes noteikti ir izdevies izveidot īstu G-klasi, kas gluži vienkārši strādā ar elektrību, inženieriem paveicot tiešām lielisku darbu, lai šo visu saliktu kopā. Vai cilvēkiem patiks ideja par elektrisku G-klasi ar mākslīgu benzīna motora rūkoņu, vai tomēr pircēji gribēs mašīnu ar īstu benzīna motoru un skaņu, to visu varēsim izvērtēt tikai pēc dažiem gadiem, redzot tirdzniecības rezultātus.