Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku. Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). RTU laboratorijās top «receptes» arī citu valstu ceļiem.
Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā. Viļānu novadā sadarbībā ar SIA «Vlakon» aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo «riepu asfalta» ceļu Latvijā.
ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu «Rubbintec» un Lietuvas kompāniju «Polylema». Modifikators tiek pievienots tieši asfaltbetona maisījuma ražošanā, izmantojot tā dēvēto sauso metodi. Jaunā modifikācijas tehnoloģija spēj uzlabot ceļa seguma īpašības ļoti īsā ražošanas laikā – līdz vienai minūtei. «Tehnoloģijas ieviešana ir vienkārša un neprasa būtiskas investīcijas, jo nav nepieciešama atsevišķa modifikācijas mezgla izveide, tādēļ to iespējams īstenot jebkurā asfaltbetona ražotnē. Būvējot iepriekšējos ceļu posmus, izmantojām slapjo metodi, kad atsevišķā mezglā vispirms tika modificēts bitumens, ko pēcāk pievienoja minerālmateriālam, ražojot asfaltbetonu. Bitumena modifikācijai vajadzēja vienu, pat divas stundas. Jauno tehnoloģiju var salīdzināt ar cukura pievienošanu tējai. Iepriekš mums cukurs bija ilgi jāmaisa, līdz tas izšķīda, tagad tas izkūst uzreiz, būtiski samazinot enerģijas patēriņu,» skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.
Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieku komanda turpina izstrādāt «receptes», kas atbilstu arī Izraēlas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Vācijas ceļu būvniecības prasībām.
«Mums ir liela pieredze un metodes modificēta bitumena kompozīciju izgatavošanā un raksturošanā. Mēs izstrādājam un pārbaudām simtiem bitumena recepšu, izvērtējam materiāla īpašības, īpaši reoloģiju – viskozitāti, plasticitāti, elastību utt. Pārbaudām modifikatoru iestrādi, modelējam tā uzvedību izgatavošanas procesā un ekspluatācijā,» stāsta Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Remo Merijs-Meri. RTU zinātniskais aprīkojums ļauj, piemēram, 24 stundu laikā imitēt bitumena nolietošanos uz ceļa septiņu līdz desmit gadu laikā.
RTU zinātnieku veikums veicina aprites ekonomikas un ilgtspējas principu iedzīvināšanu ceļu būves nozarē. «Mums ir būtiski, lai, zaļajai komponentei kļūstot par obligātu prasību ceļu būves iepirkumos, nozares uzņēmumi būtu konkurētspējīgi,» saka V. Haritonovs. Jau šobrīd inovatīvā tehnoloģija konkurē ar fosilās izcelsmes polimēriem, vēl izdevīgāka tā kļūs, kad iepirkumos būs jāapliecina ne vien izmantoto materiālu ekspluatācijas īpašības, bet arī to minimālā ietekme uz vidi.


Interesanti, ka tajās pašās ASV lielajās autostrādēs ar smagsvara transporta slodzi un tiltu posmos, pat visa tilta laiduma garumā, izmanto tieši betonētas virsmas, jo tās vieglāk iztur spēcīgu sakaršanu un sasalšanas-atkušanas ciklus. Asfaltu izmanto mērenākā klimatā un pilsētās, kur megatonnīgs auto ir retāks viesis. Tikai nesen arī pie mums kaut kas uz to pusi ir sācis virzīties – sab. transporta pieturvietās uz brauktuves tiek izbetonēti taisnstūri, lai novērstu iesēšanos, rises utt. Tādu praksi varēja aizsākt daudz senāk.
SIA «Vlakon» nav ļoti laba reputācija, ir ļoti daudzas epizodes saistītas ar korupciju.
Un jebkuram sabiedrības loceklim, kurš uzskata sevi par daudz maz godīgu nevajadzētu sadarboties ar korumpantiem.
Korumpantiem iesaistoties šados “progresīvos” projektos uzlabo viņu reputāciju sabiedrības acīs, lai sabiedrība pievērtu citreiz acis uz viņu ne tik godīgo rīcību.
Arī Kursoram apzināti nevajadzētu iesaistīties korumpantu reklamēšanā, kaut vai nelielā.
Pirmā dzirdēšana par tādu uzņēmumu. Pastāsti par to vairāk. Ko tieši viņi tur šmucīgu dara un ar ko?
Jebkura korupcija atņem sabiedrībai naudu, resursus, ko tā varētu tērēt kur lietderīgāk.
Nereti visi saprot ka lieta nav “tīra”, bet pierādīt to neviens nav spējis
Piemēram, Rēzeknes pašvaldība uzbūvē dārgi viesu namu, pēc tam iznomā par ļoti lētu naudu, bet pēc tam Rezeknes pašvaldība nonāk parādos, bet pēc tam mēs visi maksājam lai glābtu pašvaldību, jebkurš Latvijas iedzīvotājs.
1.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/izmeklejot-iespejamo-balsu-pirksanu-velesanas-pie-zaka-draugiem-notikusi-kratisana.a117493/
2.
https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/rezeknes-novads-par-miljonu-uzbuve-atputas-bazi-un-to-leti-iznoma-politiskos-skandalos-ierautai-firmai/
3.
https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/ietekmigais-latgales-uznemums-vlakon-aizberis-rezeknes-upi-vides-sargi-un-pasvaldiba-firmu-nesoda/
4.
https://www.la.lv/pie-kriminalatbildibas-par-amatpersonas-bezdarbibu-sauc-divus-bijusos-lau-valdes-loceklus
Te jau Rēzeknes pašvaldība pie vainas, ne SIA