Spēkā stājas jaunās dīzeļu atgāzu pārbaudes, kas jāzina autovadītājiem?

Sākot no šī gada Latvijā ievieš jaunu atgāzu mērīšanas procedūru dīzeļauto, taču šī procedūra attieksies tikai uz tiem auto, kuru pirmā reģistrācija veikta no 2013. gada 1. janvāra, proti, uz mašīnām, kuras atbilst Euro5b izmešu prasībām, savukārt vecāki auto atgāzu pārbaudi veiks tāpat kā līdz šim.

Pagājušā gada nogalē Latvijā bija vairāk nekā 520 tūkstoši vieglo automašīnu, kas darbināmas ar dīzeli, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistika. Precīzi divas trešdaļas jeb 66% vieglo automašīnu Latvijā aprikoti ar dīzeļdzinēju, savukārt pārbaudes attiecas uz mašīnām, kas strauji tuvojas Latvijas autoparka vidējam vecumam – 14 gadiem. Kā zināms, Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču nebūt ne pats vecākais.

“Tā galvenā izmaiņa ir, ka mēs to varētu salīdzināt ar benzīnmotoru pārbaudi. Tā ir vislīdzīgākā. Nebūs vairs šī te gāzēšana, kā jau minējāt, bet brīvgaitas apgriezienos tiks veikts mērījums, kas faktiski aizņems līdz vienai minūtei. Šis mērījums tad arī būs draudzīgāks motoram,” sarunā ar Latvijas Radio stāsta CSDD tehniskā departamenta vadītājs Juris Dreimanis.

“Ar šo jauno metodi tiek mērītas cietās daļiņas un to skaits. Robežvērtība ir viens miljons vienības (uz kubikcentimetru). Attiecīgi, ja ir līdz vienam miljonam vienību, pārbaude ir izturēta, bet, ja pārsniedz vienu miljonu, tiek saņemts otrais vērtējums,” pārbaudes rezultātus izskaidro CSDD pārstāvis.

Latvijas Radio vienā no CSDD izmēģinājumiem novēroja, ka pāris gadus vecam dīzeļauto, kas ir tehniskā kārtībā un ar aptuveni 55 tūkstošiem nobrauktu kilometru, mērījuma rezultāts svārstījās ap 900-1000 daļiņām. Tātad, ļoti, ļoti tālu līdz izkrišanas robežvērtībai. Arī tādiem auto, kas tuvojas 10 gadiem un klasiskajiem 200 tūkstošiem kilometru, daļiņu skaits ar korekti strādājošu kvēpu filtru bija daži tūkstoši, pārsvarā zem 5000 daļiņām. Pat 15 gadus vecs, Euro4 prasībām atbilstošs auto, šo pārbaudi iziet ar rezultātu ap 5000 daļiņām vai pat mazāk. Ar piebildi, ka kvēpu filtrs ir vietā un dara to, kam tas paredzēts.

Šis jaunais mērījums arī ļaus noteikt, vai auto nav izgriezts kvēpu filtrs. Līdz šim apskatē to nevarēja noteikt, taču, lai arī šī filtra izgriešana un auto vadības bloku pārprogrammēšana ir aizliegta, tā tik un tā ir ļoti izplatīta mahinācija vecākām dīzeļautomašīnām, jo filtra nomaiņa var izmaksāt vairākus tūkstošus – vecākam auto tā vienkārši neatmaksājas. Dreimanis norāda, ka Latvija ir starp pirmajām valstīm, kas ievieš šo metodi, bet kaimiņi raudzīsies uz mūsu pieredzi.

“Ja skatāmies šīs Eiropas vadlīnijas un pie kā strādā Eiropā, tad mēs esam vieni no pionieriem. Šobrīd šādu pārbaudes metodi uzsākuši Vācijā, Niderlandē un Beļģijā, vēl arī Šveicē. Skaidrs, ka tas ir pats sākums un redzēsim, kā pārējām valstīm būs ar šīs metodes ieviešanu. Kaimiņvalstīs lūkosies, kā mums ies. Esam runājuši ar kolēģiem no kaimiņzemēm un viņi ļoti skatās, kā mums veiksies ar šo ieviešanu,” skaidro CSDD tehniskā departamenta pārstāvis, norādot, ka pagaidām nav plānu kaut kad tālākā nākotnē šo pārbaudi padarīt stingrāku. Tiesa, ar laiku līdzīga pārbaude varētu tikt ieviesta arī mašīnām ar benzīna dzinēju, kā arī citiem transportlīdzekļu veidiem. Izmēģinājumu rezultāti liecina, ka testu neiztur aptuveni 10% pārbaudīto mašīnu.

Domājams, ka ikviens satiksmes dalībnieks ir redzējis ne mazums automašīnu, kas aiz sevis atstāj melnu dūmu mutuļus. Ja veciem dīzeļiem tā vēl bija norma, tad pēdējo 20 gadu laikā ražotām mašīnām gan tādiem vairs nebūtu jābūt un melni dūmi liecina, ka auto nav pilnvērtīgā tehniskajā kārtībā. Šis arī nav brīdis ironizēt par kūstošajiem ledājiem un polārlāču sargāšanu, jo cietās daļiņas no dīzeļauto ir ļoti kaitīgas mūsu pašu plaušām, savukārt kvēpu jeb DPF filtri domāti, lai to skaitu samazinātu. Autožurnālists Pauls Timrots uzskata, ka jaunie mērījumi ir solis pareizajā virzienā.

“Mēs zinām mašinu vidējo vecumu Latvijā. Skaidrs, ka cilvēki kaut kādā brīdī taupot domā par lietām ļoti īstermiņā – šodien ietaupīju naudu, neliekot to filtru, bet tas, ka visi tie tūkstoši mašīnu kopā baigi smird un piesārņo dabu, tas ir diezgan kaitinoši, kad tev pa priekšu brauc tāds smirdīgais aparāts. Gribi viņu apdzīt vai gribi, lai viņš vispār nav uz ceļa. Šī pārbaude uzlabos to situāciju pilnīgi noteikti. Šis pirmais gads arī nav tādā panikā, jo tevi tikai pabrīdinās, ka nav un ir gads laika, lai to auto pārdotu kaut kur tālāk, kur par to nerunā un neprasa vai arī ielikt to filtru. Tagad šīs prasības arvien pieaug, bet pieaug arī tirgus šiem filtru ražotājiem, parādās konkurence, stipri nokritas cenas. Nupat jau šis filtrs ir nopērkams. Nav vairs tik traki. Agrāk tiešām bija tādā cenā, ka tev vecam pasātam filtrs maksā tikpat, cik visa mašīna. Tad tu negribi to maksāt un visādi mānies. Kad filtrs maksā dažus simtus, tad esi ar mieru būt jauks un šo „nodoklīti” nomaksāt,” norāda pieredzējušais žurnālists.

Šīs gads vēl paies pārejas režīmā, proti, ja auto neizturēs jauno dīzeļu pārbaudi, tas tiks sūtīts uz pārbaudi ar veco metodi. Ja tajā un arī pārējās tehniskā stāvokļa pārbaudēs viss būs kārtībā, auto saņems tehniskās apskates uzlīmi un īpašniekam būs gads laika problēmas ar atgāzēm novērst. 2026. gadā gan jārēķinās ar tā saucamo „divnieku” un slimības lapu, proti, būs mēnesis laika, lai problēmas ar kvēpu filtru novērstu.