Neuzmanības kļūdas gadās katram no mums. Taču reizēm tās maksā ļoti, ļoti dārgi, tāpēc vērts pieturēties pie sakāmvārda “Septiņas reizes nomēri, vienreiz nogriez”. To derēja zināt arī kādam kriptovalūtu tirgotājam, kurš jūnijā copy-paste kļūdas dēļ pārsūtīja 26 miljonus dolāru uz nepareizu adresi. Tagad viņš ķēries pie pēdējā salmiņa un vērsies pēc palīdzības pie labajiem hakeriem, lai atgūtu savus līdzekļus, piedāvājot viņiem 2,5 miljonus dolāru.
Šis kriptovalūtu investors, kas sevi identificē ar lietotājvārdu qklpjeth, jūnijā netīšām pārskaitīja 7912 Renzo restaked ETH (ezETH) kriptovalūtu 26,4 miljonu dolāru vērtībā pēc pašreizējā kursa uz citu adresi. Viņš norāda, ka tā bijusi kopēšanas kļūda, kuras dēļ nu viņa līdzekļi atrodas kļūdainajā adresē, bez iespējas tos legālā veidā izņemt.
Teju piecus mēnešus pēc šī incidenta investors platformā “X” vērsies pie labajiem hakeriem, jo tradicionālie mēģinājumi atgūt līdzekļus nebija veiksmīgi. Qklpjeth cer, ka kāds spēs atrast un izmantot kādu viedā līguma kļūdu, kas ļautu atgūt zaudētos līdzekļus. Ja viņam neizdosies tos atgūt, tā vismaz būs ļoti laba mācība vairākas reizes pārbaudīt, kur sūta savus līdzekļus.
Kam negadās. Es arī BTC pirmsākumos zaudēju teju 1000$ jo nepareizi aizsūtīju. 5 BTC laikam bija.
Many such cases
Ak šī burvīgā nākotne, kurā nebūs vieta krāpniekiem, jo diez vai kāds penža spēs ievadīt adresi uz kuru pārskaitīt krāpniekiem līdzekļus..
Protams, šāda nākotne gan nekad nebūs, jo kripto ir, bija un būs tikai narkotirgoņu, korumpantu, noziedznieku un citu nelegāļu maksāsanas veids un vēl dažu spekulantu piepelnīšanās veids, visādi citādi parastajam mirstīgajam lielākais mēsls vēsturē..
Tiem kas nemāk mēsls, šobrīd spēlējoties ar brīvajiem līdzekļiem, man +1480€ …
Vienu dienu +1480, bet citu dienu -2397. Azartspēles ir un paliek azartspēles.
Nu jā, volatilitāte. Liela peļņa bez riska vai volatilitātes nemēdz būt
Tā ir, jā. Man kā vecam cilvēkam riskanti darījumi vairs nav aktuāli.
Kā veca Volstrītas haizivs varu pabrīdināt, kā arī uzņēmumu akciju tirgū, kur it kā nauda tiek ieguldīta uzņēmumos, kas ražo reālas lietas/ pakalpojumus, ir potenciāls sistēmisks risks. Tas tirgus ir deformēts dēļ lielajām pasīvājām plūsmām – ļoti daudzi cilvēki automātiski pērk akcijas no saviem regulārajiem ienākumiem, neskatoties uz to, kas notiek tirgū vai uz uzņēmumu darba rādītājiem – tādā veidā krājot savām vecumdienām. Akciju tirgus īsti nav paredzēts šim mērķim. Pagaidām tas viss kaut kā darbojas, bet…
Hašvald, laika periods kad investoram ieguldījumi akciju tirgū atmaksāsies un būs pa nullēm ir neadekvāti garš. Uzņēmumu akciju cena ir pārcenota, dividendes no kā investors gūst ieņēmumus tādas, kādas nu ir. Pamatā runāju par SPX500 indexā iekļauto uzņēmumu akcijām. Tu to sauc par sistēmisko risku, bet pastāv uzskats, ka mājsēdes laikā “sadrukāja” par daudz dolāru. Arī pirms tam situācija nebija rožaina, bet papildus emisija procesu vēl destabilizēja. No kurienes, kā uz burvja nūjiņas mājiena, radās divciparu inflācija ar kuru “izmisīgi” cīnījās Rietumu valstis? Bet jā… gan investīcijas akcijās, gank riptā, šobrīd ir loterija. Parastajiem Asset Management ir vienalga, jo jāatbild nav, ja kas notiks un Pēcis zaudēs savus mūža iekrājumus un cerību uz pensiju, bet BklackrRock spekulatīvas svāstības tirgū neuztrauc pēc definīcijas. Doma jau Tev ir pareiza, jāmeklē rezerves aktīvs, bet vai tā ir kripta, jo te atrodas tieši tā pati nauda, kas akcijās un citos spekulatīvos instrumentos? Šis ir atvērta tipa jautājums, katrs var atbildēt priekš sevis pats…
Precīzi pierādīji “pointu”, ka kriptovalūtas ir spekulantu sūcs 🤣
aizmirsi vēl pieminēt visu ļaunuma sakni – skaidro naudu.
un arī cirvis – senakais ierocis. visu labako biznesu pamats.
Ko tad viņš īsti pazaudējis – 26milj dolārus vai kaut kādus blokķēdes cipariņus ar iedomātu vērtību?
Ar ko atšķiras cipariņi bankas kontā? 🤔
Cipariņus bankas kontā garantē valsts CB, līdz 50k. Sīkums, protams.
Valsts garantē līdz 100k no bankas kontā esošā.
Licencētās ieguldījumu platformās garantē līdz 20k.
Bet te cilvēks pats kļūfdījās. Tas būtu tāpat kā, ja bankas klients pats pārskaitītu naudu krāpniekiem. Valsts tur neko negarantē
Bankas gadījumā ir iespēja apstrīdēt darījumu!
Jā, uz 26 miljonu fona tiešām sīkums. Un vēl garantē vismaz 2% pirktspējas zudumu gadā tiem cipariņiem… Varbūt tāpēc bitcoin kļūst arvien populārāks…
btc pirktspējas pieaugums ir garantēts?
Nav. Tāpat kā zeltam un citiem aktīviem. Bet vismaz zaudējums nav garantēts.
Citējot klasiķi: big difference, folks, big difference
Kas ir 26 miljoni kriptovalūtu lietotājam? Nesaprotu par ko asaras. Nopērc nākamos bitcoinus un pēc pāris mēnešiem atkal kurss būs debesīs, to the moon. Ātri to visu var atpelnīt.
Steigas kultūras sekas.
Drīzāk jau “Kriptovalūtu tirgotājs ziedojis kriptovalūtu 26 miljonu dolāru apmērā”
Ja uztaisa ” ping” maciņam ip neuzrādīsies?
Pareiz VPN tagad arī ir, nu neko, lai iemācas rakstīt nevis copy paste.