Šī gada jūlijā kopējā AS “Sadales tīkls” pieslēgto saules paneļu ražošanas jauda sasniegusi pirmos 500 megavatus (MW), tostarp gandrīz 190 MW veido ap 22 400 mikroģeneratori, pārējo – jau teju 1000 saules elektrostacijas jeb industriālie saules parki.
Jāuzsver, ka vēl vairāk nekā 750 MW jaudas sadales sistēmā ir rezervēts topošajām, primāri saules, elektrostacijām.
“Jau šogad noteikti sasniegsim arī pirmos 600 MW saules ģenerācijas jaudas sadales sistēmā. Saules ģenerācijas apjoms Latvijā aug ārkārtīgi strauji un ietekmi uzskatāmi varam redzēt saules paneļu saražotās elektroenerģijas īpatsvarā. 2024. gada pirmajā pusgadā sadales sistēmā no saules saražotas (un kopējā tīklā nodotas) kopsummā teju 180 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir trīs reizes vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Prognozējam, ka ar šādu attīstības tempu jau nākamgad saulainas dienas vidū ar saules spēkstacijām vien varēsim pilnībā nodrošināt visu valstī nepieciešamo elektroenerģijas apjomu,” komentē AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Atjaunīgo energoresursu saražotā elektrības apjoma rekordi iepretim joprojām stagnējošam sadalītās elektroenerģijas daudzumam atgādina par nepieciešamību sekmēt elektrības patēriņu, tostarp veicinot elektrifikācijas pasākumus. Jau tuvākajā nākotnē arvien straujāka elektrifikācija sagaidāma transporta sektorā, kā arī liels elektrifikācijas potenciāls ir centralizētajā siltumapgādē – piemēram, potenciāli lētās saules enerģijas izmantošana centralizētā siltā ūdens pakalpojuma nodrošināšanai vasaras periodā. “No savas puses līdzdarbojamies elektroauto uzlādes tīkla paplašināšanā, ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu izbūvējot pieslēgumus uzlādes staciju attīstībai – jūlija vidū Ventspilī jau atklātas pirmās uzlādes vietas. Savukārt kopīgi ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Klimata un enerģētikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju meklējam praktiskas iespējas veicināt centralizētās siltumapgādes jomas elektrifikāciju. Šo sadarbību apliecina šogad maijā parakstītais memorands,” papildina “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs.
Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kilovatam (kW), bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.
Kad sadales tīkls samazinās savus tarifus par sadali un pārvadi? Tarifus cēla, jo bija dārga tehniskā elektrība, bet nu jau vairāk kā pus gadu elektrības cenas ir stabili zemas un sadales tīkla tarifs bieži vien ir 3 reiz dārgāks par elektrību.
Bet jāceļ arī algas valdes un padomju locekļiem, kā arī prēmijas jāizmaksā par pašaizliedzīgu darbu, tā kā nav iespēju samazināt, izdevumu daļa tikai pieauga.
Kaut vienu vārdu par to kā taisās balansēt ģenerāciju un patēriņu saulaina diena/mākoņains vakars. Jeb tas viss maģiskā veidā pats no sevis notiks, elektrībai pa dienu uzkrājoties ST vados?
P.S. Potenciāls mīnusotājs kas neliek petīm pamatotus argumentus tiek uzskatīts par aunu
Tūlīt sabalansēs uz vientiešu rēķina, kas saliks mājās akumulatorus! Un tad ieviesīs akumulatoru pieslēguma abonentmaksas! :D
Nākamais solis būs Rīgas ūdens sadalīšana pēc Latvenergo sadalīšanas parauga! Būs Rīgas ūdens, kam maksās par ūdeni, tad būs Rīgas kanalizācijas serviss, kam maksās par notekūdeņu novadīšanu, tad būs ūdens pārvades un sadales operators, kam būs jāmaksā par ūdens piegādi un visu beidzot kanalizācijas pārvades operators. Tā kā visiem uzņēmumiem jāstrādā ar peļņu, tad tiks noteikts “taisnīgs” tarifs katram pakalpojuma sniedzējam un varēs avīzē rakstīt, ka ūdens bez papildus pakalpojumiem palicis lētāks! :)
Nu nebrīnītos ka pēc tava scenārija arī notiks.
Akumulātora cenu paskatijos (tāda lai no tā būtu jēga) un kopā ar drošības apsvērumiem galīgi neuzrunā. Var protams pa izgāztuvēm vecos krāmus savākt un pašam saskrūvēt, bet jautājumu par drošību tas tikai paceļ jaunās virsotnēs. Izdosies zinātniekiem izstrādāt ko krietni lētāku, drošāku un ilgmūžīgāku tad jau cita lieta.
Bez akumulātora ir vēl arī tāda štelle, ko kaimiņu Ignitis pielieto:
https://en.wikipedia.org/wiki/Kruonis_Pumped_Storage_Plant
vecs elektro auto. noliec pie mājas stūra. būs kur uzkrāt elektrību, gan būs kur komfortā pasēdēt.
Būs kam uziet gaisā dēļ vecas baterijas (dendrītu problēma kas piemīt baterijām) un nodedzināt māju🤔 Un ja tas vecs elektroauto ir tik vecs ka to dod par brīvu tad kāda kapacitāte būs tai baterijai?
Nu pag. Esam optimisti. AAA un lodāmuru vēl neviens nav atcēlis
Pesimists: “Nu viss, sliktāk būt vairs nevar!”
Optimists: “Pag, pag, gan jau būs vēl sliktāk”
😁
Reālists:
– Uzsprāgs?
– it kā nevajadzētu.
– huļi tu stāvi pie sienas aiz manis? 👀😂
Politnekorekts jautājums. Kapēc vientiesīši? Par ko akumulatoru pieslēguma maksa no ST puses? Ja akumulators pilns, tad dienā tērēju saules bateriju saražoto. Vakarā – akumulatoru. Naktī, kad tarifs tuvu nullei var arī pieslēgties sadales tīklam. Atbilstošu automātiku uzlikt nav tak kosmoss. Jeb kļūdos?
nav tik vienkārši. vajag produktu tam. pašlodēts risinājums te nederēs.
Nu kā, ir taču ES kvotas zaļajai enerģijai. Latvenergo no savas peļņas nav ieguldījis ne centa zaļās enerģijas ražošanā, bet mudināja vientiešus likt paneļus un taupīt uz elketrības rēķina. Kad vientieši pavilkās, un sāka masveidā likt paneļus, tika iešķiebts sadales un pārvades tarifs, jaudas maksas utt. Vientieši uzlabo zaļās enerģijas bilanci un valstij nav jāpērk kvotas, vai jāmaksā soda naudas. Tātad Latvenergo vinnē gan uz kvotām, gan vientiešu maksājumiem. Tagad Latvenergo retorika vienkārša, negribi maksāt par sadali, liec akumulatoru. Kad vientieši saliks akumulatorus, Latvenergo ies pie Sabiedrisko pakalpojumu regulatora un prasīs celt tarifus, jo būs samazinājies patēriņš. (šito jau piedzīvojām ar gāzi, kad cena pieauga, visi mainīja apkures sistēmas un atteicās no gāzes, kā rezultātā tika paaugstināts gāzes sadales tarifs, jo kritās apgrozījums un ieņēmumi no gāzes tirdzniecības). Un tagad nedaudz no pamatskoals fizikas – ja 10kw paneļu sistēma vasaras dienās saražo ap 120kwh, cik lielu akumulatoru vajadzēs? Atceramies to, ka vasarā siltumsūknis māju nesildīs, labi ja strādās kāds kondicionieris, boileris, plīts , apgaismojums, vešene, trauku mašīna, bet tur vairāk par 300kwh mēnesī nu nekādi nesaskries. Tātad paneļi saražos mēneša patēriņu 2-3 dienu laikā. Kur paliks pārpalikums? Lādēsim EV? Tika tā neraža, ka EV būs dienas laikā noparkots pie darba.… Read more »
(c) Akumulatoram pat lielāka jēga šobrīd ir bez saules paneļiem, ja to var saprogrammēt, lai tas lādējas no tīkla, kad elektrība ir bez maksas, vai ļoti lēta, tērēt to, kad elektrība ir dārga, vai atdot tīklā, kad elektrības cena sit visus rekordus.
————-
Šī ir laba ideja. Pietiktu ar pīķa stundām ziemā, kad varētu padarbināt akumulatoru.
16kWh akumulātors (+- diennakts patēriņš videjā mājsaimniecībā) ap 10k eur, joprojām jēgu saskatam?
Par 10K nē, nesaskatu. Atmaksāšanās periods garāks nekā akumulatora lietderīgais mūžs.
Ja akumulatoru bloks nemāk lādēties tad, kad elektrība ir lēta, bet lādējas arī tad, kad ir eiro/kwh, tad tāds bloks nav jāpērk, ne? Pārvades tarifs nozīmē, ka katra akumulatorā ielādēto kWh tā pat maksās savus 4.5centus, turpretī no saules ielādētās nemaksā. Ziemas mēnešos ir otrādi, tad lādēt akumulatoru dienas vidū, kad elektrība ir lētāka vai ap četriem naktī var būt gandrīz tik pat izdevīgi kā tērēt neto sistēmā uzkrāto. Tālredzīgākie “vientieši” attiecīgi no tā izmaksu ietaupījuma, ko šobrīd dod mikroģenerators, veido uzkrājumu par kuru 2029.gadā uzstādīt akumulatoru bloku. Es tikai daļēji piekrītu pozīcijai par sadales tīkla uzturēšanas izmaksām. Tie kam allaž viss slikti domā, ka infrastruktūra neko nemaksā un visu to sadales naudu kaut kādi valdes locekļi sev izmaksā miljonu prēmijās. Daļu noteikti izmaksā, ja ne miljonu tad tomēr ievērojamās, taču tīkla infrastruktūras uzturēšana kļūst dārgāka, pieaugot elektrifikācijas pakāpei – kam tā arī būtu jābūt. Lai būtu iespējas piesaistīt un noturēt kvalificētus elektrotīklu inženierus, montierus, pastāvīgi kāpināt tīkla jaudas, vajag lielus līdzekļus. Tālāk par savu maciņu neredzēt te populāri, bet 5, 10, 25 gadu perspektīvā turpināt samazināt dabasgāzes, kuru Latvija neražo bet 100% apmērā importē patēriņu un aizstāt to cik vien iespējams ar elektrību, kuru Latvija ražo arvien lielākā apjomā,… Read more »
https://prof.lv/byd-hvm-16-6-saules-panelu-akumulatora-modulis-16-56kwh
Te cipars akumulātoram (pirmais links no google) no kura vismaz kāda jēga ir. Man mājas patēriņš ir 450-500kWh mēnesī vidēji, ar visām plītīm un zāles pļāvējiem, 450/30=15kWh dienā (ok, var ja vajag saspiesties un izvilkt divas mākoņainas dienas). Atpogāt vēl 10k eur kaut kā neizskatās ekonomiski lietderīgi, turklāt kas no tā paliks pāri pēc 10 gadiem arī jautājums.
ST nav iespēju fiziski redzēt vai lietotāja pusē ir akumulators. To var, protams, mēģināt izsecināt no elektroenerģijas plūsmas tīkla virzienā un atpakaļ, taču šobrīd tādas prakses nav. Kamēr akumulatoru cena nenolaidīsies līdz kādiem 100EUR/kWh, es neredzu ka būtiski pieaugs uzstādīto bloku apjoms. Taču progress ir, cenas pamazām laižas lejā. Ap 2029.gadu, kad iespējams beigsies neto uzskaites sistēma, cenas var būt būs nolaidušās pietiekami zemu, ka izskatītu kādu 50kWh variantu.
Username checks out. Pozitīvu komentāru no Skābenes redzējis neesmu. Pat zem ziņas par to, ka Latvija jau drīzā nākotnē vasaras periodā var kļūt pilnībā energoneatkarīga, nedz importējot elektroenerģiju no citām valstīm, nedz tērējot dabasgāzes krājumus tās ražošanai, Skābene atradīs kaut kādu iemeslu kurnēt un burkšķēt.
Kas attiecas uz sadales tarifu, es piekrītu ka tas varētu būt zemāks, it īpaši ja ST sagaida augstāku komunālo tīklu elektrifikācijas %. Otrs nūjas gals ir kvalificētu elektroinženieru skaits un to pieprasītais atalgojums šāda tīkla uzturēšanai un remontēšanai pēc arvien biežākām un spēcīgākām vētrām.
Manuprāt cenošana risinās balansēšanu. Ticami ka saulainās dienās cena būs negatīva. Tas novedīs pie tā ka ražotāji izslēgs savus saules parkus, ja vien izslēgšanas/ ieslēgšanas izmaksas nepārsniegs to ko nāktos piemaksāt par saražoto elektroenerģiju.
Kā ar cenošanu var fiziski iegūt elektrību mākoņainās un klusās dienās un it īpaši vakaros? Ja tik aktīvi tiek spiests uz sauli un vēju kāds plāns ir ar pārējo ģenerāciju, kura nav atkarīga no laikapstākļiem? Kāpēc ir jāslēdz ārā saules parks (kas būtībā nozīmētu ka līdzekļi kas tika iztērēti tā būvniecībai netiek izmantoti) nevis paralēli jāveido risinājumus kā to free energy iekonservēt uz laiku?
P.S. HES zināmā mērā arī ir no laikapstākļiem atkarīgs – sausāks periods un attiecīgi zemāks ūdens līmenis noved pie ģenerācijas jaudu samazināšanas.
Lielu saules parku būtu jēdzīgi taisīt komplektā ar lielu akumulatoru parku, lai elektrību var uzkrāt, kad tā ir lēta un nodot tīklā par maksimālo cenu.
https://polarnightenergy.fi/sand-battery.
Šis varētu būt interesantas risinājums , un lēts.
Tās smiltis uzsilda ar elektriskajiem teniem? Kā pēc tam dabūn to enerģiju ārā, ja smilšu temperatūra ir 500-500 grādi? Viņiem esot divas rotējošas detaļas – sūknis un gaisa pūtējs. Jābūt kaut kādām divām čaulām ar atšķirīgām vidēm.. Izgudrojums izskatās labs.
To pašu var īstenot mazākā mērogā mājas apstākļos. Apkures akumulatorā ieliec karstā ūdens tenu (nezinu vai ir pieejami jaudīgāki par 20Kw) un sildi ūdeni, kad elektrība ar mīnus zīmi.
Labs risinājums, kad apkures granulām cena uzskrien debesīs. :D
To tvertni vajag gana lielu. Youtube bija redzēts video par Kanādas ecociematu kas praktiski iztiek ar vēju un sauli. Pa vasaru akumulē zemē siltumu un ziemā sūc ar siltumsūkņiem ārā. Pirmreizējā uzsilde ilga 2 gadus. Par izmaksām ko prasija viss tas pasākums video autoram info atrast neizdevās. Linku tagad nemāku atrast, kas grib var noticēt uz vārda.
Ir apmēram zināms darbības princips. Smiltis uzsilda ar elektriskajiem teniem, tajās ir tērauda gaisa caurules. Ap caurulēm pie izejas siltumnesēja cirkulācijas loks, kas noņem siltumu ūdens sistēmai, tālāk gaiss dozēti tiek padots gaiss-gaiss sistēmā. Visu nosaka sūkņa un ventilatora plūsmu ātrumi/ražības
siltuma pārnese vienmēr ir ar zudumiem
Siltuma efektivitāte līdz 95%. Faktiskie zudumi ir smiltīm atdziestot ilgākā periodā un pārvades zudumi līdz tiešajam patērētājam. Ja silda vasarā un tērē ziemas pīķu nosegšanai, tad pieļauju, ka sistēma nostājas uz apmēram n.eff=30%.
Kas ir “elektriskais tens”?
Elektriskā loka sildelements, jeb spirāle. Šis nav no gaisa rauts – “tens” ir šī elementa nosaukums mazumtirdzniecības tīklos (verifikācija googlē)
Nu tak es jau tieši par to pašu arī visu laiku runāju ka pie katra zaļā parka būtu jābut krātuvei, ne fakts ka akumulātori būtu tas efektīvākais risinājums.
Linku par Ignitis risinājumu cik daudzi kaislīgie mīnusotāji atvēra un izlasija, interesanti?
Elektrība pēcpusdienās tik lēta, ka reāli var darbināt kondiķi pie atvērta loga :D :D :D
Es tomēr to daru pie aizvērta, turklāt tā kā man patīk efektīvas sistēmas tad pie aizvērtām ĀRĒJĀM žalūzijām, kuras nodrošina to ka saules siltums paliek ārpus stikla. Ja žalūzijas ir iekšpusē (99.9% gadijumu tā ir) tad saule uzkarsē žalūziju minūtes laikā un žalūzija savukārt kā radiātors silda telpu.
Kam interesanti var paskatīties produkta piemēru, man jau 5+ gadus tāda tipa risinājums strādā, karstuma problēma tika atrisināta pat bez kondiķa (protams ja gaiss kā tāds 35+ ārā neuzkarst):
https://montaza.lv/lv/produkti/rullu-restes-zaluzijas
Tā tu neveicini apgrozījumu. Kā lai elektrības ražotājs rēķinās ar klientu?
Tas gan, piekrītu. Un tas mani noved līdz kognitīvai disonansei: no vienas puses man katrs gludeklis kladzina par energoefektivitāti un zaļo kursu, no otras puses energokompānijām vajag apgrozijumu🤔😁
Pag, tu tak izklausies prātīgs cilvēks. Neba nu uzķēries uz šarādes, kurā burti “mēs nopelnīsim” salikti tā, ka neuzmanīgs lasītājs ierauga “energoefektivitāte”.
cik var spriest, tad 80% patstāvīgo kursora klientu neuzķeras uz tekstiem ,kas rakstīti maziem burtiem tur kautkur pirmspēdējās lapas pašā apakšā.
bet sajūta ir saprotama. kā ietaupīt un vairot peļņu.
Nav tik traki, salikt vārdu “laime” no burtiem “ž” “p” “a” “o” nemēģinu parasti😁 Paneļus arī uzliku nevis lai nopelnītu bet lai slāpētu iespējamos pārsteigumus rēķinos, kad elektrības cena sāka skaisti lēkāt ap 1 eur/kWh un nelaužamā līguma atlikušais termiņš bija 8 mēneši atlicis. Atbalstu arī neņēmu lai nav jāatskaitās katru gadu un, galvenas, lai ir brīvas rokas izmaiņu veikšanai sistēmā bez liekas birokrātijas. Tas ka atpelnīšanās laiks stipri pagarinājies līdz ar zemām elektrības cenām un augstiem ST tarifiem skumdina, protams, bet ne sevišķi.
Piemēram uzliks pēc 2 gadi nodokli 1 eur par uzstādītu kW jaudas (pārspīlēju, bet ko tik no mūsu dižās valdības nesagaidīsi) – var noplēst nost un viss.
Balsot jāiet par tiem, kas skaidri savā programmā ieraksta šādas prakses nepieļaušanu. Manu balsi nākamajās vēlēšanās saņems tie, kas apturēs 2029.gada neto uzskaites sistēmas atcelšanu (izņemot, protams, ja to solīs kāds no populistiem vai putinistiem).
Pie mums LV kā vienmēr! Sākumā ievieš kādas Regulas vai Direktīvas prasības ar ES līdzfinansējumu vai uzkrāto CO2 kvotu naudām, pēc tam precizē šos pašus noteikumus, lai šo Regulu vai Direktīvu nosacījumi atbilstu vadlīnijām. Ieviešanas termiņš ir viens, darbības termiņš/periods ir otrs. Atskaitīšanās pēc darbības termiņa; galvenais ir ieviest, lai neuzliek sodu. Bet EK kontrole tiek veikta visā periodā, tādēļ, lai sasniegtu attiecīgā mērķa atzīmi (finanses/pret saražotajiem MW), ir nepieciešami precizējumi. Ar garantiju – 2029. gadā būs saražotās enerģijas daži centi vasarā un eiro par kW ziemā.. Tikai žēl, ka atbildīgajā ministrijā ir vai nu dumji vai bezatbildīgi, tuvredzīgi (mainīgi) ierēdņi. Tas saucas Zaļais kurss 2030. Var palasīt dokumentā “Energoefektivitātes direktīva” (2023)
Piekrītu Bats, bet ir divas lietas ar tiem politiķiem:
1. “Nu kā var nesolīt!” ©Einārs Repše
2. Kā var 100% zināt kad politiķis melo? Tad kad muti atver
Komunisma ideāli turpina dzīvot. Komunālo tīklu operatora peļņa pati par sevi nav nekas ļauns, ja tā nāk komplektā ar pievienotu vērtību visai sabiedrībai kopumā. Ja Sadales tīklam nebūs peļņas, tad visticamāk tie gaišākie un tehniski apdāvinātākie elektrotīklu inženieri un montieri tur strādāt neies, tīkls tiks uzturēts ar lētākajiem iespējamiem elementiem. Investīcijas tīkla jaudas palielināšanā, noturībā un efektivitātē būs iespējamas tikai no “fondu” projektiem un mērķdotācijām. Ka tikai kāds kaut ko nenopelna!
Kaut kā jau tam ST sevi ir jāuztur, tas ir saprotami. Tik nav īsti skaidrs kā tajos komunisma laikos Latvenergo (ietvēra sevī visu ar elektrību saistīto) iztika bez uzpūstām valdēm un padomēm un viss funkcionēja bez īpašām problēmām, kaut kā nepalika atmiņā no bērnības ka laukos dzīvojot diennaktīm bez elektrības tumsā sēdētu.
Esmu tikai par to lai reāla darba darītājs – inženieris/montieris saņemtu cienīgu algu, kas viņu motivētu strādāt apzinīgi un kvalitatīvi un lai locekļu algas būtu max20% no inženieru algas.
Tik rožaini gan jau, ka nebija. Aluminija vadi, kas plaisāja un oksidējās, liela daļa infrastruktūras uzturēja max 10A strāvu. Montieru un civilo zagšana bija liekāka problēma par dabas postījumiem.
ST jau iestrādāts stratēģiskajā biznesa plānā, ka ir n-abonementi x atļautās slodzes maksājumi, kas nodrošina uzņēmuma pamatdarbību. Plus līdzīgs maksājums par pārvadi. Par uzkrāšanu, sprieguma izlīdzināšanu, apstrādi vai pārvadi pretējā virzienā ir maksājums? Nē? – Tad būs tāds arī.. PSRS laikos liela daļa tīklu bija uz stabiem, ko pēdējos 30 gadus iespēju robežās cenšas rakt zemē. Un strādniekiem sen vairs alga nav 150 rubļu/mēnesī (1988.g.). Tad valdes vietā bija viens direktors ar vietniekiem un rajonu vadītājiem, kuriem arī bija normēta, standarta alga līdz 500 rubļiem. Pavērojiet, par cik % ir palielinājušies vara un alumīnija vadu cenas pēdējos gados (1.5x).
Nav gluži vadi, bet vara cenu var šeit redzēt, ja ņem vērā inflāciju tad zemāka nekā 2006-2008 gadā. Te var arī citas cenas biržā papētīt, tai skaitā pārtikas produktiem, var būt interesanti kādam:
https://tradingeconomics.com/commodity/copper
Copper cena (2000.g.) 0.9 līdz 4.0 (2024.g.) – tas skaitās lētāk? Nu nav šī perioda inflācija 400%, pat Krievijā ne ar viņu vidēji 14% gadā..