Nākamās nedēļas beigās startēs Parīzes vasaras olimpiskās spēles un viens no Starptautiskās Olimpiskās komitejas sadarbības partneriem Toyota nodrošinās 500 Toyota Mirai automašīnas, kas darbināmas ar ūdeņradi. Kamer rīkotāji šīs sauc par zaļām, videi draudzīgām olimpiskajām spēlēm, zinātnieki no vairākām prestižām universitātēm nav mierā ar Mirai lietošanu.
Kopumā 120 zinātnieki un akadēmiskās vides pārstāvji no Lielbritānijas un ASV parakstījuši vēstuli, paužot satraukumu par šo soli. Mirai plānots izmantot sportistu pārvadāšanai uz dažādām sacensībām. “Šo vēstuli rakstām, lai izteiktu mūsu bažas, jo Toyota Mirai reklāma nav zinātniski pamatota un neatbilst klimatneitralitātes mērķiem, atstājot traipu spēļu reputācijai,” rakstīts vēstulē, kuru parakstījuši speciālisti no Oksfordas, Kembridžas, Kolorādo Universitātes un citām augstākās izglītības iestādēm.
“Vēl ir laiks veikt izmaiņas un lūdzam jūs pieprasīt Toyota veikt izmaiņas, kā spēļu oficiālo auto piedāvājot ar akumulatoriem darbināmu elektroauto.”
Zinātnieki savu viedokli pamato ar to, ka ūdeņraža ražošanai pasaulē ļoti plaši tiek lietots fosilais kurināmais. Lai arī tehniski pats auto izmešus neizdala, pašu mašīnu un ūdeņraža ražošana ir piesārņojošāka nekā parastajiem elektroauto un tie esot tikai nedaudz labāki kā mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Pagaidām nav līdz galam skaidrs, kā Toyota ieplānojusi Mirai uzpildi ar ūdeņradi, jo Parīzē esot mazāk nekā 10 šādas uzpildes stacijas un atsevišķas no tām nestrādā.
Jāpiebilst, ka Toyota olimpisko spēļu vajadzībām piešķīrusi 2650 elektrificētas mašīnas – no tām 500 ir Mirai, vēl 1150 ir elektroauto, tāpat sagatavoti 10 ūdeņraža autobusi līdzīgi tiem, kas tika lietoti Tokijas olimpiskajās spēlēs. Sagatavoti vēl citi transportlīdzekļi.
Britu zinātnieki…..
Litija bateriju ražošanas cikls ir zaļāks par ūdeņraža? Es domāju ja būtu ekonomisks pamatojums, to ūdeņradi ražotu izmantojot vēja un saules saražoto enerģiju!
Zinātnieki pūš pīlītes tādā virzienā par ko vairāk maksā!
Nekā ekonomiska tur nav. Vismaz ar pašreizējām tehnoloģijām. Citādi mēs jau dzīvotu ūdeņraža piedziņas pasaulē.
Pseidozinātnieki aicina izmantot elektrību no TEC, kur kurina ogles! :D
Un toksiskus litija akumulātorus, kurus joprojām nav iemācījušies masveidā ekoloģiski pārstrādāt
Manuprāt, ļoti atbilstošs auto….jo visa modernā olimpiskā kustība ar lieliski uzbaroto sporta birokrātijas slāni un vienreizlietojamajām olimpiskajām arēnām ir pārmērību un izšķērdības paraugs, un ūdeņraža auto lieliski ilustrē to visu, slēpjoties aiz skaistiem saukļiem un apelējot pie cēliem mērķiem.
Un uz spēlēm šiem visiem būtu jāierodās izmantojot velo un laivas ar airēm, nevis jālido pāri okeānam ar toksisko fosīlo lidmašīnu vai ar kuģi kurš stundā tonnām mazutu nokurina.
Jā, reāli tās olimpiskās būves pēc tam vienkārši sapūst un sabrūk, bet to jau neviens neies pētīt jo tas kurš pētīs to kur tā lielā nauda nāk var netīšām arī kādā negadijumā ļoti traģiski iet bojā.
Smieklīgi ka kad 120 zinātnieku no dažādām universitātēm viedoklis nesakrīt ar to ko domā (uzsvars uz domā nevis zin) vietējais komentāru Sergejs vai Andrejs, tad tie ir kaut kādi nekompetenti zinātnieki 😂
Par ūdeņraža pseidozaļumu jau tik daudz rakstījis esmu, ka neatkārtošos. Pilnīgi piekrītu sašutumam par tiem Mirai.
Te drizāk ir jautājums par cenu, ja Mirai būs lētāka perkot nekā elektroauto (ko starpcitu 2025.gadā sola Toyota ka maksāšot ap 25000$), pie ānusa visa tā efektivitāte.
Jo LV tauta pērk lielos dīzeļu motorus no Vācijas un pie ānusa visa tā efektivitāte, galvenais ka lēti noperc, un vel var saļarku no mežiniekiem vai traktoristiem ar atlaidi dabūt.
Tas pats ar to cīņu H2 vai baterija.
Tā runājat it kā joprojām pastāv diskusija par ūdeņradis pret akumulatoriem. Diskusija bija, sen beidzās par labu akumualtoriem. Tās nedaudzās ūdeņraža uzpildes stacijas ko uzbūvēja pamazām veras ciet, H2 automašīnas neviens nepērk. Mirai uzskatāmi parādīja visai pasaulei kā dēļ tā bija stulba ideja.
Nekas nav beidzies. Neviens vēl nav uzvarējis.
Mirai tagad maksā 70 000€, jauns salonā. Tapec pa S-clases mersedesa cenu tāds auto nevienam nav vajadzīgs.
H2 stacijas jaunas veras vaļā katru mēnesi gan Eiropā gan Āzijā.
H2 1kg eiropā maksā ap 9€, tikpat maksa braukt 100km ar benzīnu.
Kīnā H2 1kg vispār maksā 4$.
Vienīgais kas nav tad tas ir tas, ka nav pagaidām lētas H2 mašīnas.
Veras , veras un tad aizveras.
https://www.autoweek.com/news/a46791348/shell-closes-hydrogen-stations-california/
Tās, kuras neuzsprāgst :) https://www.hydrogeninsight.com/transport/explosion-and-fire-severely-damages-hydrogen-refuelling-station-in-germany-just-days-after-it-opened-to-the-public/2-1-1667531
Nu par spradzieniem bišku peregnul.
Teslas, BYD arī deg. Arī ir bijuši gadījumi, ka veseli autobusu parki nodeguši ka pa nakti ladejas.
Arī bija brīdis, ka ar samsungiem Note (ja pareizi atceros modeli) nelaida lidmašīnā, jo sprāga baterijas.
Nu par to BEV fani izvēlas aizmirst vai neņemt vērā. Viss deg un sprāgst pie attiecīgiem apstākļiem.
https://finance.yahoo.com/news/nikola-wholesales-72-hydrogen-fuel-111325369.html
9 augustā būs preses konference par 2 ceturkšņa rezultātiem, redzēs kā šiem no finanšu viedokļa tas izskatijās (pieļauju ka vēl ne pārāk spoži) un pastāstīs arī šo to par gaišo nākotni. Pagaidām izskatās ka iet puslīdz pa iezīmētām sliedēm, vismaz auto ir, tiek ražoti, klienti kas nopirka pērk vēl un (pagaidām) neviens FCEV truck nav uzsprādzis, kā arī neviena no viņu uzpildes iekārtām (bet pats dzīvot blakus H2 uzpildes stacijai negribētu, kā arī bateriju uzlādes punktam vai parastajam benzīntankam)
Ja tevi nebaidās dārgs ūdeņradis un viņa pieejamība, apkope ik pēc 6000 km , maz vietas salonā un gandrīz nekāds bagāžnieks , tad iesaku lūkoties mazlietotu H auto virzienā. Tos piedāvā par pusvelti.
Un elektroauto ir ļooti zaļi?
Ja nobraucot 100km pēc iegādes iznīcina pret dižozolu, tad nē, bet ja turpina braukt līdz sasniedz 100K km, tad jā. Lai uzražotu EV, nepieciešams ievērojams daudzums materiālu un enerģijas, tomēr ikdienā tas pamazām iztērēto enerģiju atpelna samazinot izmešus. Pat tādās valstīs, kur neviena kWh netiek iegūta no saules, vēja, hidro vai kodolenerģijas, EV katrā kilometrā saražo mazāk izmešu tērējot elektroenerģiju, kas saražota dedzinot ogles vai dabas gāzi nekā iekšdedzes dzinējs. Realitāte turpretī ir tāda, ka nu jau gandrīz neviena valsts pasaulē vairs neražo elektrību tikai dedzinot fosilos. Saules un vēja enerģiju brīžiem nav kur bāzt, tā dēļ kWh cena nolaižas līdz 0. Ir aizdomas, ka jūs to visu zinat un tikai troļļojat.
Un ko domā 120000 citu reālu zinātnieku?
To pašu. Ja neticat – aicinu sameklēt un publicēt to 120’000 zinātnieku vārdus, kas joprojām uzskata, ka ūdeņradis ir risinājums mūsu enerģijas problēmām.
Nu vieglāk ir atrast un nobublicēt, iesākumam, šo petīciju autoru zinātņu grādus un panākumu vēsturi, 1000 reizes mazāk vietas un laika aizņems, dodu tev priekšroku😉
O, zemāk ir, malacis. Uz pirmo acu uzmetienu ir diezgan daudz inženieru elektromobilitātē, ož pēc tā ka šiem ir sava sautīga interese, kā jau vienmēr un visur.
Toyotas un Nikola inženieriem ir cits viedoklis, kā arī tiem kas izstrādā Fuell Cell tehnoloģijas dažādām jomām, tai skaitā kā liekās zaļās enerģijas akumulēšanai
Sāku rakstīt to sarakstu un apzvanīt zinātniekus lai apjautātos par viņu viedokli, bet sapratu ka varu nepagūt līdz mūža galam, tamdēļ izmantošu vienkārši elementāru loģiku.
Izejot no tā ka pasaulē ir ap 8.8 miljoni zinātnieku (un tie visu laiku par kaut ko strīdās, tātad nav viena un vienīgā viedokļa) tad dažiem simtiem tūkstošu no šiem zinātniekiem būs viedoklis par labu FuelCell (sautīgu, reliģisku vai citu iemeslu dēļ)
Ciparu par zinātnieku skaitu paņēmu šeit, pārskaitīt viņus sļiņkums: https://sciencebusiness.net/news/number-scientists-worldwide-reaches-88m-global-research-spending-grows-faster-economy
https://www.hydrogeninsight.com/production/high-concentrations-of-natural-hydrogen-found-in-finland-by-uk-mining-company/2-1-1677071
Tas tā zināšanai, nevis benzīngalvām, bet saules paneļu galvām :)
Ūdeņraža ekonomika ir tāds kā iekšējs joks. Visi slavē, bet neviens tur savu naudu mest negrib. Raksts protams ignorē faktu, ka pat ja būtu vieta, kur ūdeņradi var droši un lielos daudzumos ekstraktēt no zemes, tas nemaina tā kā vielas īpašības. Proti nepraktisko enerģoietilpību, tā uzglabāšanas un transportēšanas problēmas un bīstamību, ko tas rada saspiests līdz 800 atmosfērām tuvumā cilvilai infrastruktūrai. Visa sapņošana par to, ka var vienkārši piebraukt, iebāzt kā DUS pistoli, iepūst sev tās 800 atmosfēras balonā un braukt tālāk ir atrauta no realitātes. Tā tas nestrādā. Ūdeņradi nevar uz ŪUS piegādāt pa caurulēm, tas ir jānogādā uz turieni ar attiecīgu transportlīdzekli, kura vadīšana ir viens no bīstamākajiem darbiem transporta jomā. Ilgstoši uzglabāt ūdeņradi tādā spiedienā ir nepraktiski, jo tam nepieciešami īpaša sakausējuma pievadi un tilpnes, parastu nerūsējošo tēraudu ūdeņradis saēd un padara trauslu, jo H2 molekulas ir krietni mazākas nekā metālam un tādā spiedienā iespiežas dziļi materiālā, pavājinot to. Tā dēļ to uzglabā krietni zemākā spiedienā un tikai pirms transportēšanas saspiež līdz degvielas šunām nepieciešamajām 800 atmosfērām. Kolosālas jaudas kompresorus, kas to spēj ir jāražo no tiem pašiem īpaši dārgajiem sakausējumiem un nepārtraukti jādzesē gan pats kompresors, gan resīveris. Tie ir milzīgi enerģijas zudumi vēl pirms ūdeņradis… Read more »
Šis labs lobijs. Māšina nav ekoloģiska, ai, pasaulē (nevis Francijā), bet pasaulē ūdeņradi ražo nedraudzīgi. Tad jebkuru elektrību ražo nedraudzīgi, nav ekskluzīvi ūdeņraža ražošanai. Normāls lobijs. 10 uzpildes stacijas, bet cik auto vienlaicīgi var pidlīt? Šie auto uzpildās 2-5 minūtēs. stundas laikā var uzlādēt 10 auto, tātad visas stacijas stundas laiā uzlādē ap 10*10 = 100 auto
Ūdeņradi tak visi naftas pārstrādes uzņēmumi vienkārši gāž atmosfērā, jeb pareizāk sakot sadedzina tajā lāpā, kas pie katra tāda uzņēmuma diennakti deg. Tas ir vienkārši pārpalikums kuru absolūti nav kur likt.
Tā kā no zaļuma viedokļa it kā būtu ok.
Lai pameklē tie “zinātnieki” citu izskaidrojumu sava sponsora vēstījuma stumšanai!
Būtu interesanti sarakstu ar tiem zinātniekiem redzēt, ar darbības jomām, zinātnes grādiem, viņu zinātnes darbu un atklājumu sarakstiem u.t.t. Tā jau mums modernajā pasaulē netrūkst “pļāpu zinātņu doktoru” kuri par $ dajebko sacerēs un šos sacerējumus pūlis bez kritiskas domāšanas ņem pa pilnu rubli.
Lūdzu: Professor David Cebon, ScD, FREng, University of Cambridge Susan Ying, PhD, Executive of Aerospace Company Dr Rachel Lee, BEng CEng MIET FEI Ezequiel Rolón Varela, MEng, Industrial Engineer Mathias Giesbrecht, MSc Mechanical Engineering at ETH Zürich, Researcher at Empa Shashikant Navalgundkar, BEng Mechanical MEng Technical Management, Project Manager James Fleming, MEng and DPhil Engineering Science University of Oxford, Senior Lecturer in Intelligent Control Systems at Loughborough University Antonio José Caetano Baptista, PhD Mechanical Engineering, Senior Researcher Vernon Simmons, AFIEAUST CEngA NER Adv. Dip. Eng David Barton, MEng Aerospace/Mechanical/Energy, Sustainability and the Environment MiMechE, Thermofluids Engineer Edward England, MEng, Vehicle Performance Engineer Iain Flynn, BSc (Hons), CEng, FIMechE, MBA, BA (Hons) Antonio Fruci, MEng, Engineer Sebastian Meyer, Dipl-Ing (FH), MSc Electromobility Ganesan Sondron, IMarEng, MiMarest, Principal Consultant, Marine Engineer Junior Lorenzo Llanes, MSc Process Analysis and Control Ashley Wayne Breed, BSc Eng (Chem) MSc Eng (Chem) PhD Aleksandar Milojkovic, PEng, Electrical Engineer and Inventor Alexander Hess, PhD Chemistry, BA Chemistry, Business Development Executive at Lawrence Livermore National Laboratory Bernard Heike van Dijk, Aircraft Performance Lecturer, Amsterdam University of Applied Sciences Joseph Kottwitz, CEM, Energy Advisor Devashish Paul, BEng, MASc(EE), CEO and Founder of BluWave-ai Thomas Machold, PhD Chemical Engineering Troy… Read more »
Tas ūdeņradis, ko dedzina naftas pārstrādes rūpnīcas neder degvielas šunām, nav pietiekami tīrs. To var attīrīt, taču tas vairs tad nav bezmaksas blakusprodukts. Degvielas šunu membrānas ražo no platīna, pagaidām citādi nemāk un to ilgtspēja ir atkarīga no ūdeņraža tīrības.
Iesaku esošajiem telefonu bakstītājiem papētīt vairāk zinātnisku, nevis populārzinātnisku literatūru par ūdeņraža ražošanas veidiem, apjomiem un efektivitāti, kā arī ūdeņraža šūnām un tā uzglabāšanu. Šobrīd ūdeņradis tiešām nav labāka izvēle par elektroauto. Jā, ir daži tiešām zaļi ūdeņraža ieguves veidi, bet to ražošanas apjomi un energoefektivitāte ir ļoti zemi. Tas ir kā pārraidīt elektroenerģiju spīdinot spuldzīti un ar šo spuldzīti spīdinot saules paneļus. Ar esošajiem zinātniskajiem pētījumiem elektroauto ir acīmredzami labākā opcija.
Negribat aizlaist uz koreju, skolotāj?
Pamācīt tos “pamuļķus”?
https://www.hydrogeninsight.com/transport/hydrogen-fuel-consumption-rises-almost-50-in-south-korea-amid-h2-bus-boom/2-1-1673408
Autobusam, kurā sēž 40-50 cilvēki un kurš vairākas reizes dienā iegriežas savā autobusu parkā – ūdeņraža izmaksas pret pārvietoto pasažieru skaitu noteiktā kilometru attālumā izskatās savādāk nekā Toyota Mirai. Enerģijas izmaksas sabiedriskajā transportā veido mazāku daļu nekā privātajā, paša ūdeņraža autobusa uzturēšana un amortizācija veido lielāku biļetes cenas daļu nekā ūdeņradis. Laiks rādīs vai Koreja šādā ziņā ir unikāla – citas valstis, kas ir izmēģinājušas ūdeņraža autobusus, no tiem pamazām atsakās.
Šis nav tikai tehnoloģiju attīstības jautājums. Dažas no ūdeņraža kā degvielas problēmām nav atrisināmas pēc būtības. Jo paša vielas īpašības nemainās tehnoloģijām līdzi. Es neredzu nekādus iemeslus kā dēļ investīcijas akumulatoru tehnoloģijās pēkšņi apstāsies un investīcijas ūdeņraža tehnoloģijās pieaugs, ekonomiska pamatojuma tādam pavērsienam nav. Bet pat ja tā notiktu – ūdeņraža enerģijas ietilpība joprojām būs tāda kāda tā ir.
Pilnībā piekrītu. Ūdeņraža molekula pēc dabas ir mazāka, kādā dabā eksistē. Noturēt to ir līdzīgi, kā mēģināt sietā noturēt ūdeni. Diemžēl fizikāli ūdeņraža uzglabāšana nekad nebūs 100% droša un efektīva. Tur diži lielas inovācijas nav. Savukārt akumulatoriem katru dienu parādās jauni varianti, un kādu dienu to ražošana varētu pat būt samērā nekaitīga dabai.
Cik tas nebūtu dīvaini bet arī ūdeņraža tēmā pētnieki strādā un meklē risinājumus šai problēmai.
Sirdij tīkami BEV 100 gadus atpakaļ arī zaudēja ICE, tagad nu comeback notiek, bet ja BEV tēmu neviens pa šiem 100 gadiem neaiztiktu, neattīstītu un tajā neieguldītu kas ar to būtu?
Nu, vot te jau arī ir tas āķis ka katrai lietai ir savs pielietojums – lai darbinātu spuldzīti lukturī jēdzīgāk ir izmantot bateriju nevis ūdeņradi, bet lai darbinātu vilcienu vai smago automobīli Fuell Cell jau būs tuvāk lietai. Nevis sākt ar to ka ūdeņradis ir fūu, bet vot mūsu litija baterijas ir cool.
Vilcienus ar elektrību darbina jau sen ūdeņradi un akumulatorus neiesaistot. Efektīvākais transporta veids kādu esam izgudrojuši. savukārt. Smagajiem auto ūdeņradis varētu būt risinājums tikai tad, ja visā tā ciklā netiek saražots līdzvērtīgs daudzums izmešu kā dīzeļdegvielai. Par to arī cepiens tiem zinātniekiem. Tie nav pret ūdeņradi kā vielu 🙂 problēma ir ar ūdeņraža ražošanu, transportēšanu, saspiešanu līdz praktiski lietojamam blīvumam un uzpildi. Visi šie soļi summāri rada vairāk izmešu nekā elektrības ražošana (no jebkāda pat fosilā kurināmā), pārvade pa kabeļiem, uzlāde akumulatorā.