Otrais no četriem Datakom rubrikas raidījumiem radio Star FM. Šoreiz ar Datakom vadītāju Jāni Čupriku runājam par Worry Free IT ārpakalpojumu. Kas ir šis pakalpojums, kuriem uzņēmumiem tas būs aktuāls un cik tas maksā? Nākamo rubrikas raidījumu klausies jau 24. aprīlī plkst. 11:00 vai pēc tam ierakstā Kursors.lv.
Jaunākie raksti
Reklāma
Reklāma
Datakom laba kompānija, bet nu tas poda kāsts gan tāds dīvains – visi, kas ir iesaistīti IT zina, ka IT joma paliek arvien triviālāka – ja pirms padsmit gadiem bija jāveic kaudze admin darbu, tad šodien faktiski viss tas notiek automātiski un Latvijas apstākļos gandrīz visām kompānijām der mākoņa risinājumi – tas pats MS, kur jau automātiski ir domains, failu glabāšana/kopēšana, epasts, darba aplikācijas. “IT” faktiski vienīgais darbs būtu licenču iegāde un lietotāju pievienošana, bet to var darīt arī vadība vai finanses. Drošības aspekts ir cita tēma, bet prakse rāda, ka visvājākā vieta ir tieši cilvēki un tos arī visvieglāk apmuļķot. Ja kāds domā, ka to sistēmas nav ievainojamas vai kompromitējamas, tad ir galīgi naivi – jautājums tik vai kādam vajag to darīt:))))
Tieši kas tev paliek triviālāks IT jomā? Izstrāde kļūst arvien sarežģītāka. Uzturēšana arī. Savukārt, lietotāju pusē arvien mazāk iespēju noteikt, kā šāds vai tāds softs darbojas. Mēs stiegam iekšā arvien dziļākā purvā un mums ir arvien mazākas iespējas noteikt to, kā darbojas tā programmatūra, ko ikdienā izmantojam.
Nu šajā jomā galīgi nav taisnība! Šajās dienas laikam MS prezentēja nākotnes programmēšanas rīkus – faktiski visas nākotnes programmas programmētu “mākslīgais intelekts” un arī testēšanu veiktu “mākslīgais intelekts” un cilvēki tikai uzraudzītu. Pat ja visas tās programmēšanas valodas paliek sarežģītākas, tad lielākai daļai paliek vienkāršāka dzīve. Es piemēram atceros 90 gadu periodu, kad nopērkot perifērija ierīces bija izaicinājums to savietot ar konkrēto datoru, jo bija driveru jautājums, tā savietojamība. Zilie ekrāni un viss cits. Tā paša rezerves kopiju veidošana un RAID masīvi – šodien tas ir triviāli, jo var nopirkt lētu SSD ārējo disku un uztaisīt kaut vai 10TB failu kopijas un tur nevajag zināšanu. Visas prognozes ir, ka IT ir izmirstoša nozare un ja vēl pirms 10 gadiem teica, ka vajag izglīto IT jomā jauniešus, tad šodien to vairs neviens nerunā, jo nākotnē IT jomā nebūs darba vietu…
Tur kur taisnība – tiek piedāvāti risinājumi, kur ir maz iespēju ko modificēt un arī attiecīgi sačakarēt. Ņemot vērā mega lielos apple panākumus, tad acīmredzot tā ir nākotne uz ko virzīsimies. Jā – linux pasaulē vari visu modificēt, bet pēc linux nav pieprasījums biznesa vidē…
Tu jauc pilnīgi visu kopā, kaut kādu lietotāju (“end-user”) pusi …
> kad nopērkot perifērija ierīces bija izaicinājums to savietot ar konkrēto datoru, jo bija driveru jautājums
Un?
Peles DOS draiveris assamblerī bija 10 rindiņas, tagad kaut kādu draiveru izmēri (piem video) ir N-desmit tūkstošos, ja ne miljonos (ņemot klāt OS pusi)
Tas viss kaut kā no zila gaisa? Ar AI? Nesmīdiniet tautu :)
> Tā paša rezerves kopiju veidošana un RAID masīvi – šodien tas ir triviāli, jo var nopirkt lētu SSD ārējo disku un uztaisīt kaut vai 10TB failu
Raid masīvu veidošana nav nekāda “programmēšana” – disku kontrolieru / raid kontrolieru firmwares / failsistēmu kods .. jopt…
> Visas prognozes ir, ka IT ir izmirstoša
IT nozare par šādām prognozēm tikai “starā” tas principā nozīmē, ka klients vēl vairāk neko nesaprot un var skrūvēt cenas kādas ienāk prātā :)
> bet pēc linux nav pieprasījums biznesa vidē…
Ja biznesa vide aprobežotos ar monitoru uz sekretāres galda..
Nu, ko tu mels? Nāds, pie velna, AI. Nu, neprogrammēs nekāds AI nekādas programmas tuvākajā laikā. Beidz ticēt visām mārketinga glupībām, ko tev mēģina iebarot :)
man jau neko nevajag iebarot – es pats esmu jau notestējis sistēmu un tas labi strādā:) Tā kā neesmu programmētājs, tad uzrakstīt kodu nevienmēr ir tik vienkārši – neatceros kuru softu pirms pāris gadiem izmantoju, bet iemetot iekšā laikam ruby dabūju ārā korektu php kodu un viss strādā. Pie tam, tad kad php kods ir uz kādām 50k rindiņām jau šodien nākas paļauties uz visādiem datora brīnumiem, kas atrod kādas kļūmītes. Šodien droši vien tos risinājumus sauc par AI – cik tas ir korekti ir cits stāsts, bet nu IT joma izmirst – pieņemu, ka pats atceries kādi budžeti un tusiņi bija pirms 10 gadiem un cik knapi ir budžeti tādiem pasākumiem šodien.
> bet iemetot iekšā laikam ruby dabūju ārā korektu php kodu
..
> IT joma izmirst – pieņemu, ka pats atceries kādi budžeti un tusiņi bija pirms 10 gadiem un cik knapi ir budžeti tādiem pasākumiem šodien.
Klau nu murgot jau gan nevajag ..
sasodīts, cik labi būtu, ja tas piepildītos.
bet profs, laikam dzīvo citā realitātē
faktiski var teikt, ka koderi ražo brāķi, kuru galalietotājs spiests izjust uz savas ādas.
kad apnīk, tad pasūta jaunu koderi, kas reāli visu uztaisa pa jaunu, un atkal brāķi.
un tā pa riņķi.
lielākoties darba kvalitāte ir kritusies. uzsvars uz kvantitāti un ātrumu
> faktiski var teikt, ka koderi ražo brāķi, kuru galalietotājs spiests izjust uz savas ādas. > kad apnīk, tad pasūta jaunu koderi, kas reāli visu uztaisa pa jaunu, un atkal brāķi. Ja ļoti novienkāršo, tad gala lietotājam tā diemžēl sanāk, bet lācītim vēderā tomēr ir savādāk .. Vismaz IT viss tā kā attīstās un notiek pa divām trajektorijām – ir viena, kas nodarbojas ar zema līmeņa (“low-level”) lietām jebšu ar to kā uz viss tiek bāzēts un inovēts, otra – ar visa “lipināšanu” kopā. Ja piedāvājam analogu no auto industrijas un Kursorā iemīļotu personāžu, tad – Elons savai Tesla ražotnei nopērk un ievieš Giga presi (no Idra group) – jā nu no malas skatoties fabrika patukša, jo nav vairs cilvēku, kuri uz ceļa ar (savu) āmuru un angļu riteni (“english wheel”) izveido auto spārnu, bet patiesībā nekādi arī nav mazinājies iesaistīto cilvēku skaits vai pat otrādi, jo nu nekādi tā ~500 tonnīgā iekārta pati no sevis nav uztapusi (un to nav vienatnē “atlējusies” kāda iepriekšējā iekārta) un arī turpmāk nespēj pati par sevi eksistēt .. Savukārt lai cik prese būtu kvalitatīva / inovatīva / produktīva – ja galā paneļu savienojumiem līme no tūbiņas ir jāiespiež uz pārbaudes laiku pieņemtajam praktikantam,… Read more »