Ar tehnoloģijām un finansiālu atbalstu nepietiek, lai panāktu būtisku dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, secina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalībniekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību. Tādēļ RTU zinātnieki izstrādājuši modelēšanas instrumentus enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku oglekļa neitralitātes plaisu.
«Inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus nav iespējams iedzīvināt, neanalizējot cilvēku uzvedību un iemeslus, kāpēc viņi tās nelieto. Tas pats attiecas uz finansējumu – pieejamība vien negarantē tā izmantošanu. Lai nodrošinātu energoefektivitātes tehnoloģiju izplatību, jāanalizē cilvēku motivācija un lēmumu pieņemšanas struktūra, pamatojoties uz tradīcijām, vērtībām, ieradumiem, attieksmēm un uzskatiem. Ir arī jāmainās cilvēku lomai – viņi nav tikai pasīvi subjekti, uz kuriem tiek attiecināta enerģētikas politika, bet gan aktīvi nozares līdzdalībnieki, – un politikas veidotājiem viņi tā arī jāuztver,» uzsver RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) tenūrprofesore Andra Blumberga.
Par aktīviem nozares dalībniekiem iedzīvotāji kļūst, dibinot energokopienas (energokvartālus) un sadarbojoties enerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, un sadalē. Latvijas Zinātnes padomes projektā «Tilts uz oglekļa neitralitāti enerģijas kopienās: sociālās un humanitārās zinātnes satiekas ar enerģētikas pētījumiem» (Bridge, projekta Nr. lzp-2020/1-0256) izstrādāta viena un vairāku spēlētāju spēle, kā arī politikas simulācijas rīks. Spēles dalībniekiem palīdzēs vienoties par kompromisiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas sistēmām un energoefektivitātes pasākumiem, parādīs, kā maksimāli palielināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un samazināt enerģijas patēriņu.
Viena spēlētāja spēlē dalībnieki tiek aicināti veikt enerģijas taupīšanas, ražošanas un izmantošanas izvēles, lai sasniegtu pašu noteiktus mērķus savā ēkā, piemēram, dalībnieki var izvēlēties, vai siltināt tikai nama ārsienas vai arī jumtu, pagrabu, mainīt logus, kādus siltināšanas materiālus izvēlēties un cik biezā kārtā tos likt. Viņiem dotas iespējas lemt, vai un kur uz ēkas un cik saules paneļus izvietot, vai izmantot siltumsūkni, vai izvēlēties elektroauto, vai izmantot tās arī kā enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, lai līdzsvarotu elektrības ražošanas un patēriņa svārstības, utt. Spēle ļauj novērtēt izvēļu ekonomisko ietekmi un izdevīgumu, salāgojot investīcijas ar iespējām tās atpelnīt. Spēle ir brīvi pieejama – https://ej.uz/energoefektivitātesspēle
Savukārt daudzu spēlētāju spēle piedāvā modelēt energokopienu, izveidojot virtuālu kvartālu, kas identisks reālajam. Kopienas dalībnieki (piemēram, kvartāla māju vecākie) vispirms nosaka mērķi, piemēram, panākt resursu ietaupījumu, kļūt videi draudzīgākiem utt., pēc tam izdara savas izvēles. Spēle rāda gan katra spēlētāja rīcības sekas un ieguvumus, izmaksas, sagaidāmo ietaupījumus, gan ietekmi uz kopienu. Tālākās kārtās dalībnieki vienojas par nākamiem soļiem, lai sasniegtu kompromisu un vides, ekonomiskos un sociālos labumus gūtu visi. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, spēles sākuma punkts ir optimālais risinājums konkrētajai energokopienai.
Energoefektivitāte maksā. Ne visi var atļauties A+++++
Gan jau būs piedāvājuma labas līzinga iespējas. Un arī apdrošināšana, ja nu tomēr nezaļi noraujies.
Pamazām sāk radināt pie zaļās nabadzības