ASV prezidenta Džo Baidena administrācija gatavojas atvieglot prasības, kas saistītas ar strauju transporta sektora emisiju samazināšanu un pilnīgu pāreju uz elektroauto. To ziņu aģentūrai Reuters atklājuši divi administrācijai pietuvināti avoti. Par to ziņo arī New York Times.
Gan autoražotāji, gan auto nozares darbinieku arodbiedrības uzskata, ka pāreja uz elektroauto ASV notiek sasteigti, tehnoloģijas pagaidām ir pārāk dārgas un mašīnu cenas ir pārāk augstas vidējam amerikāņu pircējam. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību valstī attīstīt uzlādes infrastruktūru, to, pirmkārt, paplašinot, bet arī domājot par uzticamības jautājumiem.
Sākotnējie plāni paredzēja, ka ap 2030. gadu aptuveni 60% no visiem saražotajiem auto būtu jābūt elektroauto, šim īpatsvaram turpmākajos gados arvien palielinoties. Tādējādi autoražotāji nodrošinātos, ka viņu autoparka kopējais emisiju apjoms nepārsniedz noteiktās normas. Pagaidām jaunais piedāvājums publiski nav zināms, taču noprotams, ka pāreja uz elektroauto notiks pakāpeniskāk.
Baltā nama padomnieks klimata jautājumos Ali Zaidi, kurš bijis iesaistīts sarunās ar autoražotājiem, izplatījis paziņojumu, ka ASV “izmantos viedas invenstīcijas un to radītās iespējas, lai ASV auto nozare būtu līderi nevis sekotāji.” Autoražotājiem, protams, ir iebildumi arī par citām prasībām, kas veicinātu ekoloģiju un samazinātu kaitīgo emisiju daudzumu, taču tā tas allaž ir bijis.
Liela lieta samazinat cenu tiem elektro gludekliem uz cela.
Vel ir riteni, ja elektro auto nepatik.
– Ai, šis grūti un dārgi.
– Labi, tad nedarām.
Directed by
Robert E. Weide
Latvijā ir ap 760 000 reģistrētu vieglo auto. Ja katrs no viņiem šodien būtu piesprausts pie štepseļa un ielādētu 50 kwh, tad Latvijai dienā vajadzētu 38000 Mwh elektroenerģijas dienā.
Saskaņā ar AST mājas lapā pieejamo informāciju Latvija ģenerē 1330 Mwh, 300Mwh eksportē uz Igauniju, 82Mwh eksportē uz Lietuvu un 44 Mwh importē no Krievijas.
100% elektrifikācija Latvijai nozīmē, ka ir jāceļ elektroenerģijas ražošanas jaudas vismaz 50x, jo bez EV lādēšanas būs vajadzīga arī elektroenerģija citām vajadzībām.
Ja vēl elektrificē vilcienus, kravas transportu, kuģus un visu sabiedrisko transportu, enerģijas patēriņš pieaugs proporcionāli.
Cik mums biržā maksās 1 kwh, ja pieprasījums pieaugs 50x?
Būsim reāli … tur piektā daļa labi ja vienlaicīgi kustas … cik nav tādu kuriem vienkārši csdd karājas kāds auto kurš sen jau nekustas … daudziem ir pa trīs/četri un vienlaicīgi nebrauc … pilni servisi ar auto, kuri nekustas, bet remontējas … benzīntankos tāpat visi vienlaicīgi arī nebrauc … izkliedēsies tās jaudas …
Pat ja reālais automašīnu skaits ir 300 000, LV ar esošajām ģenerācijas jaudām nav iespējams to kvantumu uzlādēt. Nav dzirdēts, ka līdz 2030.gadam LV vai ES ir plānots būvēt jaunas elektrostacijas.
Ja būt godīgam ap gadu atpakaļ lasiju ka Igauņi ap 2035 g taisās uzcelt vai jau palaist dažas kodolstacijas ar nelieliem energoblokiem (bloka jauda ap 300MW, ja nemaldos). Tas protams situāciju kardināli nemaina (taviem cipariem un situācijas modelējumam piekrītu), bet šie vismaz kaut ko domā par stabilas jaudas nodrošināšanu savā zemē. Pūt vējiņ ir labi, protams, bet kad tas nepūš un saule nespīd tad gan tā čābīgi būs ar to elektrību.
Ņemot vērā vidējo auto nobraukumu gadā, drīzākais dienā vidēji auto vajag 10-15 kWh. Un arī ne visiem 760k. Tā kā tavi aprēķini ir stipri pārspīlēti.
Pats jau arī nedaudz pārspīlējat. Lielākā daļa autovadītaju Latvijā dienā nobrauc vidēji <30Km, kuru nobraukšanai pietiek ar 5-6kWh.
Skābene aprēķins vispār ir absurds.
Gaismas, salona apsildi ziemā un kondicionieri vasarā pierēķinājāt?
Pierēķināju. Ja apskatāmies uz vidējo svērto auto LV, tā teikt mediānu no tā, kas veido visus 717K reģistrētu autmašīnu ar derīgu skati, tad tur lielākā daļa nebūs ekvivalents e-Tronam vai Taycanam, bet tuvāk Leaf un Ioniq. Tajā auto kategorijā vidējais gada patēriņš ir ap 16kWh/100 jauktā pilsēta-šoseja ciklā. Ziemā uzsit līdz 18-20, vasarā nokrīt uz 12-13. Tāds patēriņš 10-15kWh uz 35km ir tikai Audi un Poršiem.
Piedodiet par tiešumu, bet rēķināšana nav Jūsu stiprā puse. Pilnīgi nekas no sarēķinātā neatbilst patiesībai.
50kWh/dienā? Katru dienu, katra no Latvijā reģistrētajām automašīnām, jūsuprāt, nobrauc 250-300km? No tiem 760 tūkstošiem ~42000 šobrīd nav derīgas tehniskās skates. Pārējās, kas ir ar derīgu skati, pēc CSDD datiem vidēji dienā nobrauc vien <36km, kuriem nepieciešamas vien 5.5kWh. 5.5*717K=3943 MWh/dienā ja pilnīgi visi auto Latvijā būs EV.
Tagad par to, ko Latvija saražo. Kur tieši AST mājas lapā atradāt savus skaitļus?
Nemaz neierēķinot sauli, vēju un TEC'us, tikai Daugavas HESi pagājšgad saražja 3,8TWh/gadā, jeb vidēji 10,3 MWh/dienā, kas jau ir 2.5x vairāk nekā vajag visu Latvijas auto uzlādei. Jau uzbūvēto un šobrīd nodošanas procesā esošo saules parku kopējā jauda ir ap 500MW un šogad sasniegs 800MW, kas tikai no saules ļaus saražot aptuveni 1000MWh dienā. Jau uzstādītie vēja parki pērn saražoja vidēji 730MWh/dienā un būvēti tiek papildus.
Citiem vārdiem, šis mīts ir apgāzts jau tik reizes, ka sāk apnikt atkārtoties. Nē, pat ja visi auto Latvijā būtu elektriski, mūsu elektrotīklam nekādas beigas nepienāktu, īpaši ņemot vērā, ka tos parasti lādē no 2kW ķieģelīša un pa nakti.
Atvainojos. *HESi saražoja 10,3GWh/dienā nevis MWh. Kursors vairs neļauj rediģēt komentārus?
Tas ir vidējais. Jūlijā, kad tauta ar auto vizinās vairāk, tad saražojums ir stipri mazāks.
Pag, mums te tikko viens stāstīja, ka lai salādētu EV vajag 50x (!!!) vairāk enerģijas nekā Latvija spēj saražot. Tad izrādās, ka tā galīgi nav un nākamais arguments uzreiz – labi, aplauziens, bet kā ar Jūliju, koa?! Kas ar jūliju, Jāni? Domājat to mēnesi, kad saules enerģiju regulāri nav kur bāzt un biržā cena krīt līdz teju nullei?
Komentārus var pielabot 30 minūtes pēc to publicēšanas brīža.
EV fani parasti ar fiziku nedraudzējas. Viņiem šķiet, ka elektrības infrastruktūra ir no gumijas. Visi jau nelādēsies vienlaicīgi, utt (kurš būs tas, kurš gaidīs?)
Te ar elementāru aritmētiku daži netiek galā, kur nu vēl fiziku. Infrastruktūra Latvijā attīstās līdz ar pieprasījumu pēc enerģijas – tā burtiski tiek mērogota atbilstoši tam cik jaudas ir vajadzīgs. Nu jau 3 fāzes un 30 vai pat 40A pieslēgumi privātpersonām ir normāla parādība, kas vēl ap 2000.gadu būtu bijis liels retums un tikai dzīvojot blakus apakšstacijai.
ST pastāvīgi investē tīklā un tā attīstību plāno uz priekšu, reaģējot uz tendencēm un pieprasījuma pieauguma līknēm pa reģioniem. Ja būs nepieciešams vairāk enerģijas katrai mājsaimniecībai, tādad būs arī krietni lielāki ienākumi no enerģijas pārvades un pieejamas vēl lielākas investīcijas tīkla jaudu kāpināšanai. Ir nesaimnieciski uzturēt tīklu ar dubultu rezervi, ja pieprasījums ir modelējams un paredzams pa mēnešiem. EV neaizstās visus iekšdedzes dzīzeļus vienā naktī, tas ir pakāpenisks process ar pieaugošu tendenci, līdzīgi kā tendence vidusslānim izvākties no dzīvokļiem un pārvākties uz Pierīgu notiek jau daudzu gadu garumā, jaudu pieprasījumam augot un infrastruktūrai līdz ar to.
Tā jau būs Krievijas problēma.
ja dienā visiem vieglajiem vajadzēs 3943 MWh/dienā un vēl pieslēgsies arī visi vilcieni, smagie auto un kuģi, tad tas jau ir nopietna slodze. Skatoties AST mājas lapā, dati par 2023 un 2023 gadu, iznāk, ka vidēji dienā saražo 15 000 MWh. Tas būs 30% no saražotā. Bet deklarē, ka Latvija saražo sev tikai 60% no šodienas vajadzībām. Kur ņemsim to lieko enerģiju?
Lieljaudas uzlādes stacijas šūpos tīklu – visiem gribēsies uzlādēt pusdienlaikā pa 20 minūtēm..
Interesanti AST mājas lapā ir shēma, ka Latvija ir vienotā tīklā ar Baltijas valstīm, Krieviju un Baltkrieviju. Taču kur palika Igaunijas – Somijas, kā arī savienojums ar Zviedriju? Tie tak ir citā tīklā? Un kāpēc tad ir birža, kur tirgojās ar citām valstīm, ja nav tiešo savienojumu? Var kāds man to pastāstīt?
Ja pareizi saprotu argumenta būtību, tad pieņemat, ka EV un vilcieni un smagie aizstās iekšdedzi un ST ne centa neinvestēs lai palielinātu tīkla jaudas un uz to visu noskatīsies? :)
EV pagaidām ir tikai daži tūkstoši, bet uzlādes stacijas jau ir simtiem uzstādītas, saules paneļu parku un vēja parku attīstītāji stāv rindā uz pieejamām jaunu apakšstaciju jaudām ar privātu investoru naudu. Kaut kā negribās skaidrot ekonomikas pamatus par pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, tai skaitā enerģijas tirgū. Sadales Tīkls nav statisks lielums, kuram nav iespēju augt līdz ar pieprasījumu pēc tā jaudas. Tas pieprasījums nāk kopā ar ievērojamiem ieņēmumiem. Vai tad Latvijā trūkst gribētāju būvēt degvielas uzpildes stacijas lai apmierinātu pieprasījumu pēc degvielas?