Web Analytics
More
    Reklāma

    Reģistrēto jauno vieglo automašīnu topā Latvijā 2023. gadā – “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”

    Jaunākie raksti

    Pērn būtiski mainījušās līderpozīcijas reģistrēto jauno vieglo automašīnu topā: “Toyota” ieņem pirmo vietu, aiz sevis atstājot negaidīto otrās vietas ieguvēju “Škoda”, kas apsteidzis “Volkswagen”. Kā norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, minētās trīs automašīnu markas realizē gandrīz 46% no jaunu vieglo pasažieru automobiļu pārdošanas Latvijā.

    2023. gadā pirmajā vietā pēc reģistrēto vieglo pasažieru automobiļu skaita atrodas “Toyota” markas automašīnas ar reģistrētām 3629 automašīnām, salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tika reģistrētas 3027 automašīnas, kāpinot apjomu par gandrīz 20%. Otrajā vietā pērn ierindojās “Škoda” markas spēkrati ar reģistrētām 2665 automašīnām, kāpinot apjomu par 38,5%, salīdzinot ar 1924 automašīnām 2022.gadā. Tikmēr trešo vietu ieņem “Volkswagen” markas automašīnas ar reģistrētām 2103 automašīnām 2023.gadā pret 2341 automašīnām 2022.gadā, samazinot apjomu par 10,2%.

    Pērn vislielāko kritumu piedzīvojis “Hyundai”, kas modeļu maiņas un cenu politikas dēļ reģistrēto jauno automašīnu ziņā zaudējis 5.vietu topā un nokritis uz 8.vietu 2023. gadā, samazinot pārdošanas apjomu par 14,4%.

    Savukārt “premium” auto zīmolu segmentā ļoti veiksmīgi jauno automašīnu pārdošanas rezultāti ir bijuši “BMW”, “Audi” un “Mercedes-Benz” kāpinot “premium” auto reģistrācijas par 42%. 2023.gadā “premium” auto zīmolu segments aizņēma 17,3% no kopējā jauno vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaita.

    A. Kulbergs skaidro: “Pērn jaunu vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijas sadalījumā pēc degvielas veida 67% bija benzīna, 20% dīzeļa automašīnas, 8,8% elektroauto, 2% ārēji uzlādējami hibrīdauto un 2% sašķidrinātās gāzes automobiļi. Jāatzīst, ka jaunu automašīnu iegādes rādītājus būtiski veicinājušas izmaiņas normatīvajos aktos, palielinot reprezentatīvā auto slieksni no 50 000 uz 75 000 eiro bez PVN. Rezultātā esam sakārtojuši cenu politiku uzņēmumu auto segmentā un būtiski atrisinājuši daudzu elektroauto nonākšanu reprezentatīvā auto kategorijā.”

    Būtisku lomu pērn korporatīvajos darījumos ieņēma “Toyota” markas automašīnas, turpinot aktīvi piedāvāt korporatīvo darījumu vai nomas auto darījumu atlaižu politiku, pretstatā, piemēram, “Volkswagen”, kas nomas tirgū piedzīvojuši kritumu par 34,5%, bet korporatīvajos darījumos –  13,5%.  Lielākie uzvarētāji korporatīvo darījumu kategorijā 2023.gadā ir bijuši “Toyota” ar 23,8% pieaugumu un “Škoda” ar 35,1% pieaugumu.

    “Covid-19 pandēmijas izraisītais automobiļu deficīts palielināja ražošanas gaidīšanas laiku, kā rezultātā praktiski izzuda apjoma atlaides korporatīvajiem vai nomas automašīnu iepirkumiem, kas ietekmēja daudzus pasūtītājus. Nespējot pielāgoties jaunai situācijai auto tirgū, pirkumi bieži tika atlikti uz vēlāku laiku. Beidzoties Covid-19 pandēmijai un normalizējoties spēkratu cenām, rūpnīcas varēja piedāvāt lielo darījumu atlaides, kas palielināja lielo korporatīvo darījumu apjomu, tajā skaitā publiskos iepirkumus. Piemēram, Latvijā AS “Latvijas Pasts” iegādājies 354 jaunas vieglo pasažieru automašīnas, Valsts policijai iegādājusies 148 automašīnas, AS “Latvenergo” – 146 un Neatliekamās medicīnas dienests 70 automašīnas,” skaidro Auto asociācijas prezidents.

    Jānorāda, ka publiskajos iepirkumos tiek izmantota arī pilna servisa automobiļu noma, kā rezultātā tos iepērk nomas uzņēmumi, tālāk iznomājot ilgtermiņa vai  īstermiņa nomā.  2023.gadā no 18 447 jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrācijām, 3767 automobiļus iepirka tieši nomas uzņēmumi, kas ir 31% no visiem korporatīvajiem darījumiem, bet 20% no visām jauno pasažieru automobiļu reģistrācijām.

    A. Kulbergs skaidro: “Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa automobiļu nomas pakalpojumus izmanto arī privātie komersanti un privātpersonas. Šādas automobiļu nomas ļauj bez ilgtermiņa saistībām klientam viegli tikt pie automašīnas ar fiksētu mēneša maksājumu, bez pārlieku lielas izvērtēšanas no bankas puses, jo riskus uzņemas automobiļu nomas uzņēmumi.”

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    3 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    davix
    07.02.2024 09:24

    Man liekas, ka 1. grafikā “jauno vieglo pasažieru auto reģistrācija” ir dati par visiem auto kopā (privātie + uzņēmumi). Būtu vērtīgi un korekti izdalīt arī privātos atsevišķā grafikā, tāpat kā tas izdarīts ar uzņēmumu auto. Savādāk rodas iespaids, ka privātie ir baigi naski pirkuši jaunos auto. Ja paši uz aci parēķina nost uzņēmumus, tad jau tā bilde tāda stipri padrūmāka.

    Sergejs
    07.02.2024 10:28
    Reply to  davix

    Juridiskas personas arī ir tāds stiepts jēdziens, tad tur atkal ir valsts/pašvaldību iepirkumi, nomas kantori tipa Hertz un tipa carsharing (+1 auto carsharing varētu teikt -2-3 privātauto) u.t.t.

    Last edited 16 days ago by Sergejs
    davix
    07.02.2024 13:18
    Reply to  Sergejs

    Pēc būtības jau tur kā reizi viss ir skaidrs. Visi Tevis minētie formāti: valsts/pašvaldības, nomas, carsharing klasificējas kā juridiskas personas. Tas ka sabiedriskajā autobusā brauc 50 privātpersonas, tas nekļūst par privāto. Neesmu sastapies ar tādu metodoloģiju 1 nomas auto pielīdzināt kā 1/3 privātajam auto.

    Reklāma