Tālajā 2001. gadā par “Google” izpilddirektoru tika iecelts Ēriks Šmits (Eric Schmidt), ko tās dibinātāji Sergejs Brins un Lerijs Peidžs izraudzījās, lai veiksmīgi virzītu uzņēmumu pretī tirgus līdera statusam. Šmits šajā amatā nostrādāja 10 gadus un sapelnīja pietiekamus līdzekļus savu biznesu attīstīšanai. Viens no tiem ir startaps “White Stork” jeb “Baltais stārķis” (tas, starp citu, ir Ukrainas nacionālais putns), kas ražo ar mākslīgo intelektu (MI) darbināmus militāros dronus, kurus tagad izmanto arī Ukraina.
“White Stork” nodarbojas ar militāro dronu ražošanu, kas izmanto MI, lai identificētu un neitralizētu mērķus. Zināms, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Šmits vairākas reizes ticies ar Ukrainas militārajiem vadītājiem acīmredzot, lai izrunātu šo dronu iekļaušanu kaujas plānā. Ziņots arī, ka Šmits vēlas šīs ierīces radīt pēc iespējas vienkāršākas, ar mazākām izmaksām, lai tās varētu ātri saražot un nekavējoties nogādāt karavīriem Ukrainā. Būtiska šo militāro dronu priekšrocība ir tā, ka tie darbojas neatkarīgi, arī bez sakariem un GPS signāla, par ko jāpateicas integrētajam mašīnredzes risinājumam, kas patstāvīgi spēj izsekot mērķim.
Vienlaikus jāuzsver, ka lielākā daļa MI jomas ekspertu ir noraizējošies par MI ieroču izstrādi. Galu galā robota izvēle nogalināt ne vienmēr ir un būs pareizais lēmums. Tikmēr Šmits uz to visu raugās ļoti cerīgi un uzskata, ka MI revolucionarizēs militārās tehnoloģijas.
Kamēr vien MI neizvēlas savus mērķus, bet tam tiek norādīti cilvēku izvēlētie mērķi, neredzu pamatu diskusijām par ētisko pusi MI izmantošanā.
Interesanti, cik noturīgi MI droni ir pret muļķerēšanu ar viltus apzīmējumiem. Ja T72 ko izmanto abas armijas, uzkrāso ukraiņu taktiskos apzīmējumus – vai drons sapratīs, ka patiesībā tie ir krievi, kas izliekas par ukraiņiem?
Gan jau tādi droni nepaļaujas uz viena sensora datiem, bet vairāku. Piem. ožas devējs, kā arī gāzu analizators (etilspirta molekulu uztveršanai) kopā ar apkārtnes foto analīzes (pēc apkārtējās vides piesārņojuma) un citiem varētu palīdzēt atklāt krievu pozīcijas.
Jokot ir patīkami, bet reāli dzīvē var būt situācijas, kur krievu un ukraiņu pozīcijas ir pamīšus, tāpat tehnika un tā ir sarežģītāka situācija, nekā ja garantēti ir tikai vienas vai otras puses spēki un vajag spēt tos atšķirt pēc sekundārajām pazīmēm.
Vienā telegram kanālā bija sižets par tiem MI droniem. Tos darbina ienaidnieka aizmugurē, kur viņi meklē tehniku un mērķus pēc iepriekš ievadītiem paraugiem. Naftas bāzes šobrīd ir topā. Ir arī MI izlūkdroni, kas atpazīst mēŗki un nodod datus artilērijai.
Situācijā, kur nav jāšķiro mēs/viņi uzlaist dronu virsū kādam no objektiem kurus tas atpazīst, izklausās daudz cerīgāk. Cik saprotu, tad mašīnmācības metodes ļauj atpazīt paraugus arī siena kaudzē, resp. kad objekts ir maskēts lai neizskatītos pēc sevis. Droši vien spēj atšķirt militāro tehniku no vieglā ar gumijas raķeti uz jumta, kas ar banneri apdraud Vašingtonu)
Šeit izklausās tīri mērķa ID un neitralizēšana jeb autopilotā ietriecas mērķī pēc cilvēka akcepta. Kāda vaina.
Sliktāk ir dot MI vairāk smadzeņu. Bija taču USA testi virtuālajā vidē, kur dronam bija pārāk daudz smadzenes un viņam apnika, ka cilvēks viņam neļāva uzreiz iznīcināt mērķi vai tml. MI apbižojās, apgriezās, iznīcināja vispirms komunikāciju ar “valdnieku” jeb signāltorņus un pēc tam devās savās gaitās tālāk. Tas jau paliek sketchy.
Palīdz, palīdz Ukrainai! 🤣😂🤣😂
Lielie “palīgi” tikai pelna uz tā saucamā kara rēķina un spodrina savu spalvu! 😁