Paplašinot optiskā interneta tīklu galvaspilsētā un reģionos, tā pieslēgumi izbūvēti vairāk nekā 7000 jaunās adresēs, kopējām investīcijām optikas tīkla izvēršanā sasniedzot 6,9 miljonus eiro. Gada laikā par 7,5% pieaugusi datu plūsma interneta tīklā, kā arī būtiski uzlabota tā aizsardzība pret DDoS jeb piekļuves atteices uzbrukumiem. Modernizējot interneta tīklu, vērā ņemta programmatūras un iekārtu ilgtspēja, tā nodrošinot stabilu pakalpojuma kvalitāti ilgtermiņā.
“Atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, Tet optiskā tīkla attīstībā esam ieguldījuši vairāk kā 66 miljonus eiro. Šogad būtisku uzmanību esam vērsuši arī uz ilgtspējas un drošības jautājumiem. Pabeidzot interneta tīkla modernizāciju, kas nodrošina datu pārraidi starp vairākiem tīkla mezgliem, izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas un programmatūra, nodrošinot stabilu pakalpojumu kvalitāti nākamos desmit gadus, turklāt ļaujot mums darboties ekonomiskāk un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipus, kas saskan ar Tet Ilgtspējas mērķiem. Savukārt aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem šogad investēts teju miljons eiro,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors.
No 6,9 miljonu eiro investīcijām, 4,3 miljoni eiro ieguldīti GPON optiskā tīkla, kas ir tehnoloģiski un finansiāli efektīvākā plašu optisko tīklu tehnoloģija, attīstībai. Tet optiskais internets 2023. gada nogalē pieejams jau vairāk nekā 553 000 adresēs visā Latvijā, turklāt jaunu savienojumu būvniecības darbi joprojām rit pilnā sparā, lai paplašinātu tīklu gan Rīgā, gan Jūrmalā, Mārupē, Dreiliņos, Siguldā un Ogrē. Attiecīgi gada laikā par 7,5% pieaugusi arī kopējā Tet interneta tīkla plūsma.
Tāpat 2023. gadā investīcijas aptuveni pusmiljona apmērā novirzītas arī Tet pamata tīkla, kas nodrošina piekļuvi Tet datu pakalpojumiem, kapacitātes palielināšanā virzienā uz Valmieru un Liepāju. Tāpat izveidoti jauni savienojumi ar citiem operatoriem gan Latvijā, gan ārzemēs.
Būtiski uzlabota arī Tet tīkla aizsardzība pret DDoS uzbrukumiem, investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro esošās DDoS aizsardzības sistēmas uzlabošanā un kapacitātes palielināšanā. Vēl papildus 350 tūkstoši investēti lietojumu un interneta lapu aizsardzībai, kopējām investīcijām tīkla aizsardzībā sasniedzot gandrīz miljonu eiro, tā ļaujot būt vēl pārliecinātākiem un drošākiem saistībā ar kiberuzbrukumu risku novēršanu.
MPLS tehnoloģijas tīkla modernizācijas procesā 2023. gadā ieguldītas investīcijas 4,6 miljonu eiro apjomā. Ir atjaunotas visas šī tīkla iekārtas uz jaunākas paaudzes iekārtām, kam ir piecas reizes lielāka kapacitāte nekā līdz šim izmantotajām. Attiecīgi izvēlēta arī jaunākā programmatūra, kas uzņēmumam ļaus nodrošināt stabilu pakalpojumu turpmākos desmit gadus.
Tā paplašināšanās laikam ir tikai jaunajām daudzstāvenēm.
Piemēram laukos Apšuciemā pēdējā gada laikā vada ātrums ir samazinājies no stabiliem 35Mbs Upl/Down uz 11-13Mbs/Down 3-7/Upl. Un ātrums ir mainīgs, bieži pat TV apstājas. Spēdtestā vislaiku pie LMT servera slēdzas. Izskatās ka Tet nogriezuši vadu no maģistrāles un pielikuši pie mobilā rūtera. Bet cena ir izaugusi uz 29€, laukos tādas atlaides nedod kā pilsētā.
Te drīzāk vārds progress jāmaina uz regress.
Vnk būs pieslēguši kaudzīti citu klientu tam pašam uplinkam. Tas pats stāsts kas ar mobilo internetu kad tur parādījās arī televīzija. Varbūt paveiksies un līdz tavam galam Baltcom ar optiku aizvilksies. No viņiem man šobrīd ir pietiekami stabils 800-900 Mbit up/down. Reizēm gadās arī 140 MB/s.
Baltcom ir patīkami pārsteidzis. Atceros, ka pirms 10 gadi baltcom bija tāds vietējais kaktu kantoris kurs pa blīvajiem rajoniem, taisīja biznesiņu, bet tagad…. Lietoju 1.5 gadus un 99% gadījumu down/up ir ~960Mbit ar 1-2ms ping. Ja kādi modernizacijas darbi, kas skar manu adresi, atsūta e-pastu nedēļu ātrāk(vienmēr naktīs), tā ka pazūd pa dienu nets nekad nav bijis. (tā 1% maza vilšanās notika Novembrī) ka kaut kā ranodmā iegāju speedtestā un skatos, ka man sotaks, restartēju savu rūteri un pc – tāpat, ierubīju laptopu, caur wifi taspats, piemetu citu vadu uz kompi, tāpat. Uzzvanu un čalītis iziet standarta procedūrai, restarteju vēlreiz rūteri jo tā prasa un maģiski aiziet. wifi uz laptopa arī rāda ap 700Mbit. Mana doma, ka viņiem notiek kaut kāda klusā piegriešana, viņu galā jo pa lielam viss stabili ikdienā iet arī uz simtiņu un tā viņi ietaupa pat 10x, bet ne jau ikdienā tu čeko kāds tev ir ātrums…. ;) Prasu, kas bija, protams ka novela vainu uz manu iekšejo infrastruktūru, vai ”dators” vai ”rūteris” nogļukojis, jo man ir mans, nevis viņu jo ķipa viņu galā viņš neko neesot izdarījis jo sūtot man 1Gbps… aha…. Tagad kopš Novembra, ātrums vienmēr 1Gbps. Principā esmu apmierinats ar neta sakaru kvalitāti… Read more »
valsts ieraka zemē optisko kabeli nosedzot maģistrālos virzienus.
Pašvaldības un komersanti var slēgties klāt.
https://www.lvrtc.lv/jaunumi/jaunumi/nosledzas-desmit-gadus-ilgusi-videjas-judzes-optiska-tikla-izbuve/
Varbūt ja ir sakarīgi kaimiņi, tad sametās kādi trīs vai četri un paņem starlink 60€ protams vēl iegāde, bet tas vienreizējs maksājums €450 for hardware un ātrums 138 Mb/s lejuplādes un 23.6 MB/s augšuplādes ātrumu, tas no Kursora testa https://kursors.lv/2022/05/15/starlink-satelitu-interneta-izmeginajums/
It kā kaimiņi runā, ka viens no mobilo sakaru operatoriem likšot tur 5G torni. (lai nereklametu operatoru nerakstīšu nosaukumu)
Kaimiņi teica lai eju parakstīties, lai nebūvē torni, es pie sevis nodomāju, vo pajoli, kā tad viņi tiks pie normāla interneta, pa saprātīgu cenu?! Un labprāt parakstītos, lai tur uzbūvē to torni.
Redzēsim būs vai nebūs tornis, tikmēr esošais mūs slauc par ļoti sliktu ātrumu.
Būs vai nebūs tornis, to tu redzēsi vietējā veikalā, kad būs izpirkta alumīnija follija :-)
Kaimiņi būs izzondējuši provaidera plānus un laicīgi gatavosies.
Folija ir sīkums. Galvenais lai viņi neiedomājas iet tevi kā galveno 5G lietotāju šķīstīt ar balinātāju un sērskābi.
Mums daudz tādu dīvainīšu, kas vāc parakstus pret rūpnīcām, vēja ģeneratoriem, pret nacionālo bibliotēku, pret dzelzceļa izbūvi un arī pret mobilo sakaru torņiem. :)
Tie arī parasti bļauj, ka “vaig atlaizt sajmu”, un vispār, kāpēc šodien elektrība tik dārga?
JAP!
Kurzemē te bij uzņēmumušies taisīt katalizatoru recycling. Uzreiz bija PRET kaukādi Socdienestu jampampeļi (visi ar treknām mordām un dirsām) kuriem “arguments” bija – kajtīgs!
Pat nepajautāja rūpnīcas Ltf/SIA: “vai kas tur varētu būt & kaitīgs?”
Nē, vienkārši sāka trekni kankāļi brēkt.
Un vel1 darba vieta mazāk.
Nacionālā bibliotēka ir viens no desmitgades metieniem.
Ar pelniem atkrestīšos! (vai sōdu/glaubersāli).
Te prasās precizējums – tet pats “investējis”, vai piespiedis klientus investēt ?
Mana pieredze.
Būvēju biroju, sarunāju, nu ka varu bez viņu projekta pats veikt horizontālo urbumu līdz viņu akai, kur viņi pieslēgs man to drāti.
Reizēs ar ūdens ierīkošanu tā arī izdaru – izurbjam, ieliekam gofru līdz akai.
Beidzās būve, nu liksim klāt to optiku.
Paliek 20 cm ar lāpstu viņiem / man izrakt un pievienot to dzīslu
– 1200 €
– da jūs pilnā prātā esiet ??!!
– 1150 €
ghghgh, ejiet irst
Es jau padomaju, ka runa iet par VR brillu internetu.