Zviedru kompānija Eolus Wind parakstījusi nodomu vēstuli ar Volvo, kas paredz abu uzņēmumu sadarbību, attīstot vēja parku jūrā, netālu no Zviedrijas rietumu lielpilsētas Gēteborgas. Tiek plānots, ka šī vēja parka jauda būs aptuveni 1GW un tas ar elektrību apgādās ne tikai Volvo Torslandas rūpnīcu, bet arī nodrošinās daļu elektrības, kas nepieciešama elektroauto bateriju rūpnīcai, kuru Volvo būvē kopā ar Northvolt. Kad šī bateriju ražotne strādās ar pilnu jaudu, tur katru gadu saražos baterijas ar kopējo ietilpību 50GWh.
Kas attiecas uz šo vēja parka projektu jūrā, aprēķini liecina, ka gada laikā tas varētu saražot apmēram 4-4,5TWh elektrības – tas ir apmēram tikpat, cik gada laikā nepieciešams visai Gēteborgas pilsētai, kurā dzīvo apmēram 580 tūkstoši iedzīvotāju.
Projekta būvniecība gan sāksies tikai 2027. gadā, bet darbību vēja parks uzsāks 2029. gadā. Volvo Torslandas rūpnīca atrodas vienā no Zviedrijas apdzīvotākajiem reģioniem, turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc elektrības līdz 2030. gadam tur varētu dubultoties. Volvo pārstāvji atkārtoti uzsver uzņēmuma mērķi 2030. gadā ražot tikai elektroauto, atzīmējot dažādos izaicinājumus un vienlaikus nodrošinot paši sevi ar elektrību, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem.
Zvans no rīta rūpnīcas strādniekam:
– Bjorn, šodien darbā vari neierasties.
– Kas noticis?
– Vēja nav. Konveijers nedarbojas.
Darbu kavēt nedrīkst, tāpēc šodien sitam badmintonu :D
labi kapitālieguldījumi un būs uzturēšanas kompānijai darbs. Kā būs ar elektrības stabilitāte nodrošinājumu?
Kad nebūs vēja, to Gi-ga vatus vajadzēs no kaut-kurienes ņemt. Tā ka tāds risinājums (bez ilgstošas enerģijas uzkrāšanas) ir tikai par ļaunu energo sistēmai. Nav īsti neviena liela elektrības ražošanas tehnoloģijas, kura spētu izsekot vēja (tāpat kā saules) izmaiņām. Jā, va būvēt tos vēja rotorus, vietās, kur parasti visu laiku pūš vējš. AES – apmēram 24-48 h, HES 1 – 8 h, TEC 12 – 48 h var mainīt savu jaudu.
Rezultātā notiks ievērojami sprieguma un frekvences svārstības, kuras kopumā ievērojami samazinās mūsu sadzīves elektroiekārtu darba mūžu.
Te ir ko pasmadzeņot garajiem rudens un ziemas vakariem, ko no visiem jau pieejamiem risinājumiem varētu pielikt klāt?
Vismaz mājsaimniecības līmenī nāk prātā variants ar resīveri/iem – kad saules paneļi un vēja ģenerators, piemēram, vertikālais ražo pīķi, ar saražoto elektrību pumpē arī saspiestu gaisu. Savukārt, ja elektrība ir nepieciešama klusuma brīdī, tad ar saspiesto gaisu atkal iegriež vēja ģeneratoru. Un kad grib no resīvera izspiest pēdējo “sulu”, tad pakur apakšā vēl uguntiņu :D