Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic uzsākusi pārrunas ar lidmašīnu ražotāju Airbus, lai iegādātos vēl trīsdesmit A220 lidmašīnas. To sarunā ar ziņu aģentūru Reuters atklājis uzņēmuma vadītājs Martins Gauss. Ja esam precīzi, AirBaltic jau ir pasūtītas 50 šīs lidmašīnas, bet uzņēmums grib palielināt to skaitu. AirBaltic šobrīd jau ir 42 šī modeļa lidmašīnas, tomēr to ekspluatācijā ir bijušas problēmas, proti, rezerves daļu trūkuma dēļ gandrīz ceturtā daļa jeb 11 AirBaltic īpašumā esošās lidmašīnas nevar lidot. Galvenās problēmas ir ar dzinēju rezerves daļu pieejamību
AirBaltic gatavojas kļūt par biržā kotētu uzņēmumu un sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) sagaidāms nākamā gada nogalē. Uzņēmuma biznesa plāns paredz, ka ap 2030. gadu tā rīcībā būs 100 moderni lidaparāti. AirBaltic šobrīd ir otrā lielākā A220 modeļu saimes flote pasaulē ar 42 šī modeļa lidmašīnām – vairāk šī modeļa lidmašīnu ir tikai Delta rīcībā, bet ar 33 lidaparātiem seko Air Canada.
Jaunajā AirBaltic pasūtījumā plānots iegādāties Airbus A220-300 lidmašīnas, kādas jau ir lidsabiedrības rīcībā un ar kādām varam lidot jau tagad, taču netiek izslēgta iespēja iegādāties lielāko A220-500 versiju, ja tāda tiks radīta. Airbus apsverot iespēju radīt lielāka izmēra A220 – šobrīd lielākā versija ir A220-300, taču ražotājs noliedz baumas, ka lielāka, ietilpīgāka modeļa laišana ražošanā ir gaidāma jau drīz. Lai nu kā, lielākas versijas iegādei jebkurā gadījumā jāsakrīt ar AirBaltic attīstību. Pagaidām nav zināms, kad pasūtījums būs gatavs, taču tas, visticamāk, vēl prasīs pāris mēnešus.
A220-500 arī nebūs tik diži lielāks – maksimums 175 sēdvietas pret A220-300 150, tātad teorētiski trīs sēdvietu rindas klāt (airBaltic modifikācijai šķiet bija mazāk, lai vairāk vietas kājām).
Gausam nevis par 30 jaunām lidmašinam jāfantazē, kuras pēc tam atkal iznomās visādiem švaljiem, bet gan jādomā kā atdos valstij 500 milj. EUR parādu. Satiksmes ministrs tikmēr bezzobaini muti čāpstinātu.
Nu paga paga, tā gluži nav, ka par to jādomā. Nav gluži privātais bizness. Ir infantili valsts uzņēmumam bināri stratificēt veiktspēju. Tas, ka strādā ar zaudējumiem, nenozīmē, ka valsts cieš zaudējumus tā rezultātā.
Nosauc tad, cik Gausa valdišanas laikā AB ir atgriezis Valsts kasei? Ne par velti ne katariešiem, ne saūdiem, ne emirātiem na**ig to Airbaltic vajadzeja, kad pakalju plēsdami ierēdnji skrēja pa Persijas līci, investoru meklēdami. Arabi nav idioti, paskatijas AB finanšu datus, parēkinaja perspektivas un pateica “paldies, visu labu”. Tikai pastalnieki akli kaut kam tic.
Kā šajā gadījumā domāts ar stratifikāciju?
Kategorizācija. Vigo – uzņēmums var augt, ciest zaudējumus, bet joprojām būt būtisks pienesums. Svarīgi, ka zaudējumi nav pārāk lieli (zaudējumi līdz kādiem 50-70 miljoniem gadā vēl ir pilnīgi pieņemami airBaltic šī brīža finanšu situācijā). Vēl jo vairāk, reģiona zaudēšana citiem pārvadātājiem būtu visai kritisks ne vien apgrozījuma un nodarbinātības plaknē, bet arī no manis kā patērētāja. Zaudēts laiks braukt ar lufthansu uz frankfurti, gaidīt un tikai tad kratīties tālāk. Tāpat ar citiem hubiem.
Tas ir, arī no patērētāju puses
Nu, nu, nu. Ja AirBaltic Rīgā nebūtu, tas nenozīmē, ka arī lidostas nebūtu. Tev, kā patērētajam nekas baigi nemainītos.
Mainītos gan. Paskaiti, cik daudzi citi pārvadātāji piedāvā tiešos reisus starp no rīgas uz vietām, kas nav centrālie hubi. To izcili var just, kad jālido katru nedēļu darba darīšanās.
Lai arī kāda būtu šaubu ēna par AirBaltic pārvaldību, finansējuma izlietošanu, uzņēmuma peļņas/vadības atalgojuma samērīgumu – Ignāts pareizi uzsver ne tikai tīro peļņu, bet uzņēmuma radīto pievienoto vērtību tautsaimniecībai, kas tiek radīta pastarpināti caur sadarbības uzņēmumiem, radītajām darba vietām utt. Un vienlaicīgi saglabājot tomēr valsts kontroli un ietekmi pār šiem procesiem. Vienkārši vadīties pēc tīrajiem kapitālisma principiem “tukša vieta jau nepaliks” ir īstermiņa domāšana, kur nopelnīs un gūs patieso labumu vien ļoti šaurs personu loks. Mums jau ir neskaitāmi precedenti ar to cik viegli ir visu palaist brīvajā tirgū un pēc 30 gadiem brīnīties, kāpēc pašiem nekas nepieder un īsti neko neražojam.
Atceramies par šo pēc IPO, kad valsts pārdos savas daļas.
Tad varēsim objektīvi analizēt, ir valsts atguvusi savu naudu vai nē.
Boing mini versija?
Itka kiniesi ko tamlidzigu izgudrojusi, viniem patik, copy, paste.
Par nodoklju maksataju naudu. Un vel luksusa automobiljus ari par nodoklju maksataju naudu. Arpraats…
Viss Air Baltic bizness turas uz nākotnes lidojumu tirdzniecību. Ja naudas plūsma apstājas, tad tur ir maksātnespējas pazīmes un jāpludina iekšā valsts nauda.
No otras puses, mēs esam daudz labākā situācijā kā tie paši Leiši vai Igauņi, kas mūs vismaz vienā jomā apskauž. Ja vajag aizšaut komandējumā uz Stokholmu, tad mums ir vairāki reisi dienā, kamēr kaimiņiem, nu īsti nekā nav, vai arī stipri jāplāno savs ceļš.
Latvijā tāpat nevarēs izmantot