Pēdējo pāris mēnešu laikā ļoti spilgti iespējams novērot vēl līdz šim nepieredzētu mākslīgā intelekta (MI) izaugsmi un apjaust gan tā piedāvātās iespējas, gan riskus. Tieši saistībā ar riskiem, ko šī tehnoloģija varētu atnest, ir nobažījušās daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienībā (ES), kur tiek aktīvi domāts par MI regulējumu. Aizvadītās nedēļas ceturtdienā ES spēra soli tuvāk MI regulējuma ieviešanai, Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem pieņemot likumprojektu, kas paredz stingrāku tehnoloģijas regulējumu.
Balsojumā par jaunā likumprojekta apstiprināšanu piedalījās divas galvenās EP komitejas – Iekšējā tirgus komiteja un Pilsoņu brīvību komiteja. Tas tika pārliecinoši pieņemts ar 84 balsīm par, 7 pret un 12 atturoties. Nākamais solis ietver likuma pieņemšanu plenārsēdē, kas gaidāma 12.–15. jūnija sesijā.
Likumprojekta ietvaros plānots izvērtēt MI sistēmu riskus, iedalot tās trīs kategorijās. Pirmā jeb ekstrēmākā kategorija ietver tās MI sistēmas, kuras rada “nepieņemamus privātuma riskus”, un tāpēc tiks aizliegtas. Otrā kategorija ir augsta riska MI sistēmas, uz kurām attieksies īpašas juridiskas prasības. Trešā ietver MI risinājumus, kuri nav stingri aizliegti vai uzskatīti par augstu risku radošiem, tāpēc lielākoties paliks neregulēti. Piemēram, pie augsta riska MI sistēmām tiks pieskaitītas tās, kuras “izmanto mērķtiecīgi manipulatīvas metodes, masveidā veic biometrisko novērošanu publiskās vietās” u.c.
Būtiski, ka valdības visā pasaulē sāk apsvērt, kā regulēt MI, jo pieaug bažas par tehnoloģijas drošību un ietekmi uz indivīda privātumu. Vajadzība pēc MI regulējuma būtībā parādījās pēc tam, kad “OpenAI” pērnā gada novembrī prezentēja savu MI čatbotu “ChatGPT”.
https://twitter.com/Mascobot/status/1657978866256982016
Vienigais drauds ko tas rada, izstums drankigos muzikantus un maksliniekus no paaules tirgus. Visadi autortiesibu breceji ir pret maksligo intelektu.