No dažādiem aerosoliem, tīrīšanas līdzekļiem līdz celtniecības materiāliem un grīdas segumam – gaistoši organiski savienojumi (GOS) identificējami teju ikvienā mājoklī. GOS ir ķīmiskie savienojumi, kas istabas temperatūrā salīdzinoši viegli izgaro un palielinātā koncentrācijā var radīt pat nopietnas veselības likstas. Lai cīnītos pret šo problēmu, Parīzē bāzētais jaunuzņēmums “Neoplants” meklējis palīdzību pie augiem. Konkrētāk, uzņēmums ģenētiski modificē dažādus telpaugus, kas no gaisa efektīvi spēj izfiltrēt GOS.
Pirmais istabas augs, ko “Neoplants” piedāvā, ir salīdzinoši viegli kopjamā vīteņauga velna efejas ģenētiski modificētā versija “Neo P1”. Tā spēj uztvert četrus bīstamākos ķīmiskos savienojumus: formaldehīdu, benzolu, toluolu un ksilolu. Šīs vielas tālāk tiek pārvērstas oglekļa dioksīdā, ko augs izmanto fotosintēzes procesā.
Papildus talkā nāk arī auga augsnē esošās baktērijas, kas GOS pārvērš cukuros un citās vielās. “Neoplants” uzsver, ka ģenētiski modificēts augs un tā augsnes baktērijas spēj pat 30 reizes efektīvāk uztvert GOS salīdzinājumā ar parastu telpaugu (šajā gadījumā konkrēti velna efeja).
Lai arī šie ģenētiski modificētie istabas augi ir pierādījuši efektivitāti gaisa attīrīšanā, lielākā daļā gadījumu ar vienu būs par maz. Tāpat paši par sevi tie nav nekāds lētais prieks. Šobrīd viena ģenētiski modificētā velna efeja “Neo P1” maksā 170 ASV dolārus.
Modificētie? Hmmm… pēc 10 gadiem klasiskā šausmu komēdija “Mazais šausmu veikaliņš” kļūs par dokumentālo kino.