Ķīna ir viena no valstīm, kur ļoti intensīvi notiek darbs pie dažādu autonomās braukšanas tehnoloģiju attīstības – tur atsevišķu pilsētu rajonos, tostarp valsts lielpilsētās Pekinā un Šanhajā, strādā pašbraucoši taksometri, taču arī ķīniešiem skats uz priekšdienām nav viennozīmīgs. Viens no šīs valsts lielākajiem elektroauto ražotājiem BYD izteicies, ka pilnībā autonomas, pašbraucošas mašīnas ir teju neiespējamas.
Šādus komentārus izteicis viens no kompānijas runas cilvēkiem Li Junfei. Viņš skaidro, ka pilnībā pašbraucošas mašīnas pašas par sevi ir nepareizs piedāvājums, turklāt tas sev līdzi nes virkni saistīto problēmu, piemēram, kurš būs vainīgs satiksmes negadījumos. “Mēs uzskatām, ka pašbraucošu automašīnu tehnoloģijas, kas pilnībā nodala cilvēku no braukšanas, ir ļoti tālu un to sasniegt ir faktiski neiespējami,” izteicies Li, runājot ar žurnālistiem Šanhajas autoizstādē.
Viņš arī teicis, ka ir uzņēmumi un pat veselas industrijas, kas šajās tehnoloģijās investē lielu naudu, taču pēc daudziem gadiem šīs investīcijas tik un tā ne pie kā nenovedīs. Pie šādām tehnoloģijām strādā ļoti daudzi autoražotāji. Iespējams, skaļākais piemērs ir Tesla,kas savas sistēmas nosaucis par “Autopilot” un “Full Self-Drive”. Kā mēs esam rakstījuši, šīs sistēmas nebūt nenodrošina pilnībā pašbraucošu auto funkcionalitāti, lai gan nosaukumi varētu radīt maldīgas asociācijas par sistēmas patiesajām iespējām. Tesla, protams, nav vienīgais ražotājs, kurš attīsta šādas sistēmas – to dara faktiski visi sevi cienoši autoražotāji.
Ķīnai izdevīgāk būtu sagatavot milzīgu vadītāju armiju un iznomāt tos kopā ar auto.
Pati pašbraucoša auto ideja, protams, nav slikta, bet pašreizējā MI tehnoloģija nevar modelēt iznākumus uz priekšu un iztēloties iespējamas sekas, izvēloties iznākumus, kas pilnībā novērš negatīvu seku iespēju. Un tik ilgi kamēr autopilots nevar garantēt, ka tā darbības rezultātā neviens necietīs – tas nekam neder. Jebkurā gadījumā pilnai atbildībai par autopilota izraisītām avārijām jābūt uz auto ražotāju. Ja produkts ir negatavs un bīstams un tas kādu var nogalināt, patstāvīgi darbojoties bez lietotāja ziņas – par to atbild ražotājs. Vai tā būtu zāles pļaujmašīna, kas var pati no sevis aizdegties garāžā un nodedzināt mājas iedzīvotājus, vai kumode, kas tiklīdz tai izvelk atvilktni uzgāžas un nosit bērnu (IKEA), lietotājs kas to lieto tieši tā kā ražotājs ir reklamējis nav atbildīgs par produkta trūkumiem, kas var būt fatāli.
Pilnīgi autonoms un pietiekami drošs autopilots būs iespējams tikai tas, kad automobiļi varēs sazināties savā starpā. Taču šeit vēl ir ļoti tālu no vienota protokola. Par atbilstoša līmeņa drošību pret iejaukšanos no ārienes vispār nerunājot. Un arī tad vēl paliek, piemēram, ļoti slikti laikapstākļi.
Uz vispārējās MI eiforijas fona šis paziņojums izskatās jocīgs. Kāds cilvēka maņas orgāns nav aizvietojams? Kādēļ nevar apmācīt mākslīgo šoferi?
Var uzlabot spējas orgāniem, pārspējot dabiskās spējas, bet tos aizvietot nevarēs nekad. Jo cilvēks IR intelekts. bet mašīna NAV un nekad nebūs intelekts. Jebkura, tā saucamā, mašīnmācīšanās. ir vienkārši automatizēta algoritma pašattīstība, kura ir pēc noteiktiem principiem ieprogrammēta sākumā.
Un tu pareizi saki – eiforija… Un tās parasti aptaisās vienā brīdī
1. Man patīk vadīt auto.
2. Kāda jēga, pievienotā vērtība ir no pašbraucošām mašīnām? Visi baigi ar to noņemās, a kāda jēga?
1. Man patīk skaldīt malku, man nevajag elektrisko malkas skaldītāju.
2. Kāda jēga no drošas nokļūšanas no punkta A uz B? Galvenais ir process.
Cilvēki izbauda pašu auto vadīšnas procesu. Tev to nesaprast. tev braukšana ir tikai sava rumpja pārvietošana. Diezgan primitīvs skatījums uz dzīvi. Tad jau, tavuprāt, arī priekš kam restorāni, kur cilvēki bauda maltīti, jo tā taču ir tikai biomasas ievieošana savā rumpī, enerģijas nodrošināšanai. Katram savs dzīves redzējums, tikai neuzspied savējo kā vienīgo pareizo visiem citiem.
Patikšana vadīt auto ir vismazākais personīgā auto izvēles iemesls. Īstie iemesli ir daudz praktiskāki. Nodrošināties ar transportu vietās, kur nav sabiedriskā transporta, kur sabiedriskais transports nāk reti, neērta laikā vai nepareizā laikā (piemēram nenodrošina pārsēšanos lai galā nokļūtu laicīgi) vai nokļūt vietās kur sabiedriskais transports nebrauc nemaz un nekad nebrauks. Iespēja vienlaicīgi aizvest visus ģimenes locekļus pa ceļam, atvest lielāku skaitu pirkumu vai lielākus pirkumus no veikala utt. utjpr. Ar patikšanu vadīt auto tam ir ļoti mazs vai pat nekāds sakars.
Kādēļ tāda agresivitāte? Vai bija kāda norāde par manu viedokli un mēģinājums to uzspiest?
Un tāpēc., ka ir izgudrotias un arvien vairāk attīstītas malkas ciršanas iekārtas, nevienam prātā nav nācis aizliegt cirjus.
Tā pataloģiskā nieze aizliegt jebkādu citu dzinēja veidu, kā vienīgo atstājot elektro, ir slima un ir iemesls, kāpēc tik liela daļa ir pret
Vai vari pateikt cik ilgam laikam pietiks fosīlā kurināmā?
Jo mazāk cilvēku lietos, jo ilgāk pietiks :D
Protams, nevaru. Spekulāciju ir daudz, vieni saka ka iet uz beigām, citi, ka esam tikai sākuši apgūt to kas ir zemes dzīlēs.
Bet runa ir par alternatīvām. Burtiskā nozīmē neapstādināt vienu dzinēju veidu, tikai tāpēc, ka kāds tagad ir izgudrojis, ka akumulatori, pilni ar ķīmiskām vielām(Elektriķi – noliegsi šo?) pēkšņi PR ir sācis saukt par zaļu un dabai absolūgti nekaitīgu tehnoloģiju. Visu mūžu mācīts, ka tikai nemest baterijas miskastē, jo tās bendē dabu. Un tagd par 180grādiem viss pagriezies otrādi.
Attīstam elektroauto, bet atstājam vietu arī citām alternatīvām. Nu neiazvilksi vadu līdz katram pasaules nostūrim. Ne līdz 2030, ne 2130 gadam
Vai atceramies par ko ir šis raksts un diskusija? Kāds sakars ir auto dzinēja veidam ar autonomo braukšanu?
Par ķīmiskām vielām – jebkurš auto ir pilns ar ķīmiskajām vielām, arī ICE, tikai atšķirībā no EV, tās tur tiek dedzinātas un radītas jaunas ķīmiskās vielas. Tas, ka tās nav redzamas, nenozīmē ka to nav, daļu var labi saost.
2. Iespējams, ka dzinulis ir neapgūta tirgus daļa, kas nevar pārvarēt vad. apl. iegūšanas slieksni. Agrāk lai fotografētu, vajadzēja apgūt manuālo ekspozīciju un mājās pašam attīstīt filmu, kopēt bildes. Cik cilvēki pirka fotoaparātu? Tagad viss ir automatizēts un nosacīti par 1 pikseli labāka kamera jau ir izvēles kritērijs, mainot telefonu. Nebūtu automatizējuši – tirgus būtu mazāks.
Nu un tirgus piesātinājums – visu laiku nākas uzgudrot ko jaunu, lai pārdotu auto. Kaut ko, kas ir labāk īstenots kā konkurentiem. Kad pats auto visiem ir daudz maz līdzīgs, tad vajag vēl ko citu.
Tātad, kāda jēga? Gūt peļņu.
Pēdējam teikumam ir drusku marksistiska nokrāsa. Te ir jautājums par uzņēmuma izdzīvošanu.
Lūdzu – formulē to pircējam patīkamākā veidā. Piem. auto ražotāji vēlas uzlabot braukšanas pieredzi un samazināt braukšanas izmaksas (nevajag iegūt licenci, atjaunot to).
“Nākotnē jūs varēsiet pieļurbāties un veiksmīgi nokļūt mājās”. Tas der?
Der! Turpat var reklamēt arī jauno sintētisko viskiju ar pēdējā dabīgā ledus piešprici. Dosim dāvanā, jo tas neapdraud ne jūs, ne citus satiksmes dalībniekus.
Ja nu vienigi ka vilcienam, kam nav jabaidas ka kads atruma miletajs vai dzerajs, nepiegriez celu.