Katru gadu par vairākiem tūkstošiem tonnu palielinās elektrotehnikas apjoms Latvijas tirgū. Ja vēl 2016. gadā tās bija tikai nedaudz vairāk nekā 18 000 tonnas, 2018. gadā jau 24 000 tonnas, bet 2021. gadā – vairāk nekā 27 000 tonnas tehnikas. Tas nozīmē, ka palielinās arī iekārtu apjoms, kam ar laiku būs jārod otra dzīve. Lai veicinātu savu laiku nokalpojušas elektrotehnikas šķirošanu un sabiedrības informētību par atbildīgu elektropreču apsaimniekošanu un atkārtotas aprites iespējām, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu un “Tet” no 19. aprīļa līdz 21. maijam vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā īstenos kampaņu “Vislatvijas elektro talka”.
“Ir svarīgi sabiedrībā veicināt paradumu lietot preces ilgāk, lai pagarinātu to mūžu. Vienlaikus vēl šobrīd liela daļa iedzīvotāju veco tehniku mēdz izmest sadzīves atkritumos, neapzinoties šādas rīcības ietekmi uz vidi. Kamēr aptaujās 65% sabiedrības pauduši, ka viņuprāt, šķirošanas punkti atrodas šķietami tālu vai ir grūti pieejami, tas gluži pretēji atsaucas mūsu rīkotajās kampaņās, kurās iedzīvotāji vairākos gadījumos nogādājuši uz speciālajiem pieņemšanas punktiem pat teju tonnu nolietotas tehnikas. Tas savukārt pierāda, ka ir nepieciešams periodiski atgādināt, ko darīt ar to, kas pašam kļuvis lieks. Aicinām “Vislatvijas elektro talku” izmantot kā papildu motivātoru atbrīvot savas mājvietas no liekās tehnikas, lai mēs tai varētu piešķirt otro dzīvi pārstrādē un, iespējams, pavisam drīz arī atkārtotā apritē pēc to salabošanas,” norāda “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
LIFE pētījuma ietvaros veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa jeb 88% Latvijas iedzīvotāju iepriekšējā gada laikā ir iegādājušies vismaz vienu elektropreci. Nedaudz vairāk nekā puse norādīja, ka iegādājušies mazo sadzīves tehniku, savukārt četri no desmit aptaujātajiem – vismaz mobilo telefonu. Attiecībā uz nokalpojušo tehniku vērojama pozitīva tendence – divas trešdaļas aptaujāto bojāto tehniku cenšas salabot vai remontēt, turklāt visbiežāk izmantojot pārdevēja garantijas remontu (59%).
Tehniku, kas vēl lietojama, 64% aptaujāto atdod draugiem vai radiniekiem, 57% mēdz glabāt gadījumam, ja vēl pašam noderēs, savukārt 42% to nogādā uz speciālajiem šķirošanas punktiem vai nodod savam atkritumu apsaimniekotājam. Tomēr liels skaits aptaujāto (23%) joprojām sev nevajadzīgās ierīces izmet sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros, 37% gadījumu skaidrojot, ka nav motivācijas un vēlmes tās atbilstoši nodot.
“Latvija kā viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir līdzatbildīga par ES Zaļā kursa virzību, kur būtiska loma būs gan sabiedrības paradumiem, gan tam, kādi lēmumi tiks pieņemti nacionālā mērogā. Šis gads Latvijā ir zīmīgs ar to, ka esam sākuši likt pamatu, lai tuvākajos gados papildu pārstrādes veicināšanai izpētītu un attīstītu iespējas veicināt elektropreču labošanu un atkārtotu izmantošanu. Arī šajā gadījumā svarīgi, lai sabiedrība zinātu, kur un kāpēc nodot sev nevajadzīgo tehniku. Kā par vides nozari atbildīgā ministrija mērķtiecīgi būvēsim iestrādnes tam, lai preces kalpotu ilgāk un to dzīve galu galā turpinātos atkārtotā apritē nevis atkritumu poligonā, uz ko mudina arī ES savās direktīvās,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Geduševa.
Kā liecina aptaujas dati, jau šobrīd 55% sabiedrības vismaz reizi izmantojuši elektrotehnikas remonta pakalpojumus. Tie, kuri nav tos izmantojuši, kā galvenos iemeslus minējuši, ka tehnika bijusi novecojusi un bijusi vēlme iegādāties jaunu (42%), ka remonts ir pārāk dārgs (37%), kā arī nav bijusi vajadzība remontēt elektrotehniku (33%). Četri no desmit to aptaujāto, kas izmantojuši remonta pakalpojumus, remontējuši datortehniku vai mobilo telefonu, vēl trešdaļa lielo sadzīves tehniku un nedaudz mazāk kā trešdaļa – mazo sadzīves tehniku.
“Eiropas Komisija šogad nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem, kuru mērķis ir panākt, lai tās sadzīves tehnikas preces, kas pārstājušas darboties vai nedarbojas vairs pietiekami labi, biežāk tiktu remontētas un turpinātu savu dzīvi, nevis nekavējoties būtu aizstātas ar jaunām. Tāpat rosinām uzņēmumus ražot preces tā, lai tās būtu iespējams remontēt. Tiek lēsts, ka patērētāji ES, izvēloties preču nomaiņu nevis remontu, zaudē gandrīz 12 miljardus eiro gadā. Priekšlikums nodrošinās, ka vairāk preču tiek remontētas juridiskās garantijas periodā un ka patērētājiem ir iespējas vienkāršāk un lētāk salabot tehniski remontējamas preces arī pēc garantijas termiņa beigām vai kad prece vairs nedarbojas nolietojuma dēļ. Mazāk izmestu produktu nozīmē mazāk atkritumu, kā arī mazāk materiālu, kas nepieciešami jaunu preču ražošanai un mazāk radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas rodas ražošanas un pārdošanas procesā,” skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks.
“Arī tehnoloģiju uzņēmumi tieši un netieši rada nozīmīgu daudzumu elektronisko iekārtu atkritumu. Tāpēc darbā ar atkritumiem arvien lielākā vērība tiek pievērsta iekārtu dzīvescikla pagarināšanai un atbildīgai utilizācijai. Pagājušajā gadā 57% jaunu instalāciju pamatpakalpojumu nodrošināšanai izmantojām iepriekš lietotas iekārtas. Arī šogad tiecamies sasniegt līdzīgus mērķus. Elektroiekārtu ilga lietošana kļūst arvien aktuālāka un elektroierīces ir vērtīgs resurss arī tad, kad tās ir nokalpojušas,” norāda Adriana Kauliņa, “Tet” Ilgtspējas attīstības direktore.
Kampaņā “Vislatvijas elektro talka” iedzīvotāji aicināti pārskatīt savus elektrotehnikas krājumus un no liekā atbrīvoties, bez maksas nododot kādā no kampaņas vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumiem. Iedzīvotāji atkritumu šķirošanas laukumos var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo detaļu nonākšanu vidē. Šķirošanas laukumu adreses pieejamas ŠEIT.
Ikvienam kampaņas dalībniekam, kurš nodos kādu iekārtu, būs iespēja piedalīties izlozē par paša izvēlētu balvu – jaunu telefonu, televizoru, kafijas automātu, “Tet” dāvanu karti 100 eiro vērtībā vai “Maxima Latvija” dāvanu karti 200 eiro vērtībā. Vienā atkritumu šķirošanas laukuma apmeklējuma reizē iespējams reģistrēties izlozei par vienu balvu. Izloze atbilstoši balvu kategorijām notiks un rezultāti tiks paziņoti 5. jūnijā, tos publicējot ”Eco Baltia vide” mājas lapā www.ecobaltiavide.lv.
Kampaņas rīkotāji atgādina, ka no nevajadzīgajām elektroprecēm videi draudzīgā veidā iespējams atbrīvoties arī ikdienā, nododot atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā, mazo tehniku un baterijas – tirdzniecības vietās izvietotajās speciālajās šķirošanas kastēs. Tāpat par pakalpojumiem elektropreču savākšanai var vērsties pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora.
Kamēr salūzušas veļas mašīnas remonts maksās 300eur, bet jauna vešene uz akciju 350-400eur, izdevīgāk būs izmest, nekā remontēt.
Lielākā problēma ir tieši ražotājos kas speciāli taisa iekārtas lai tās būtu neremontējamas, piemēram tā pati veļasmašīna – jau kādu laiku vairs nav iespējams nomainīt gultni kas ir viens no biežākajiem defektiem, jo bundulis ir salīmēts nevis saskrūvēts kā kādreiz. Protams ir meistarim, kas to var izdarīt, bet tas attiecīgi arī maksā.
Kā arī plānotais iekārtas nolietojums – kad iekārtai ir jākalpo nosacīti 3-5 gadi un ne vairāk. Šeit gan ražotāji ir “iešāvuši sev kājā” – agrāk nopērkot dārgāku modeli pircējs ieguva kvalitatīvāku iekārtu kura kalpoja ilgāk, bet tagad vairs tā nav, visas viņas kalpo +/- vienādi, atšķiras tikai ar funkciju un dizaina risinājumu klāstu, kā rezultātā vairs nav īsti jēgas pirkt dārgu modeli, ja tas kalpos tik pat īsu laiku kā lētais.
Stāsts par to ka Miele kļuva par nemiele :D Vispār taisnība – kādreiz labo brendu cenšanās par varas makti apcirpt savu produkcijas ražošanas izmaksas diezgan daudz kam no savas produkcijas kvalitāti norāvušas zemāk kā šo produktu ķīniešu kloniem.
“Šķirošanas laukumu adreses pieejamas ŠEIT.” nav linka :/
Paldies par norādi. Tagad ir salabots.
Šis jau arī saknē nepareizi. Es pat nestādos priekšā kā kaut kāda ome varētu nogādāt to pašu vešeni, vai nedo dies divdaļīgo ledusskapi uz savākšanas punktu. Visam vajadzētu būt vienkārši, nopirki jaunu sadzīves tehniku, tev to atved un savāc veco tehniku, aizved un nodod kā pienākas.
Ome piezvana uz numuru “savācam sadzīves tehniku”, pēc tam internetbodē nopērk vešeni/ledusskapi, to piegādā.
Auto servisā tev neviens nedod līdzi veco eļļas filtru un nolieto veco eļļu ar tekstu- meklē pats kur to utilizēt! Kāpēc lai ar sadzīves tehniku būtu citādi? Piemēram, TET interneta veikalā pie piegādes atķeksē, ka atdosi veco tehniku un kurjers tev atved jauno un savāc veco. Viss ir pa vienkāršo.
Veco filtru cilvēki nav iemācījušies izmantot atkārtoti. Kad tos varēs vai nu labot un pārdot tālāk vai nodot lūžņos par naudu, tad cilvēki tos pēc maiņas prasīs līdzi (maisiņā, ko tie pēc tam izmazgā)) vai atlaidi vecā filtrā vērtībā.
Bet TET vienkārši ir ieraudzījuši problēmu un piedāvā risinājumu. Tāpat kā eļļas maiņas konteineri savulaik – vecie šoferi smīkņāja, kam gan tos vajag, ja pats vari izdarīt pusstundas laikā.
Kurš, lūdzu, ir tas numurs? Nupat izskatīju vairāku savācēju “bezmaksas” piedāvājumus internetā, kas iegūt noteiktu maksu, kad sāk runāt par konkrētu savākšanu, un beigās sanāk diezgan ievērojama summiņa, bez tam skaidrā jāmaksā un nav garantijas, ka neizmet vietējos mežos…
Nupat darbā salasīju kaudzi ar kolēģu izlietotajām “vienreiz lietojamajām” elektriskajām cigaretēm. Kāpēc? Tur iekšā ir litija akumulatori, kas ir pavisam daudzreiz lietojami :)
kur vislabāk utilizēt beigtos 18650?
Kad izlādēti tukši – lielveikalu bateriju kastēs.
Tiek darīts viss lai tādas tehnikas otrās dzīves nebūtu, bet jāpērk jauna.Tehnika ir speci
āli azkausēta nevis aizskrūvēta.Līdzi netiek dotas shēmas. Batery pakās akumulatori ir piemetināti lai nevar viegli nomainīt viss salīmēts ar silikonu pieliets ar kompaundu.