Parasti pie mums nonāk visai vājprātīgi klēpjdatoru, kuru cenas reti kad ir zem 2000 eiro, parasti tās tuvojas 3000. Jā, apskatam jau ir interesanti, bet parastajam ierindas klēpjdatora pircējam no tā ne silts, ne auksts.
Šoreiz apskatīsim Lenovo IdeaPad 5 Pro, kas nav gluži pats lētākais no klēpjdatoriem, bet tam ir savi plusi, kas IdeaPad 5 Pro izceļ uz pelēkā fona.
IdeaPad 5 Pro sērijā pieejami klēpjdatori gan ar Intel, gan arī ar AMD procesoriem. No AMD izvēles neko nezaudēsi, jo arī Intel modelim nav Thunderbolt atbalsta, toties ir pietiekams pieslēgvietu skaits un pat izvēle starp 14 un 16 collu IdeaPad 5 Pro modeļiem.
Lenovo IdeaPad 5 Pro tehniskie dati
- Procesors: Intel Core i5-1135G7, 10 nm, 4 kodoli, līdz 2.40 GHz
- Videokarte: Intel Iris Xe
- RAM: 8 GB LPDDR4 (uzlodēts uz pamatplates)
- Ekrāns: 14″ 2.2K (2240 x 1400), IPS, 300 cd/m², 100% sRGB, 16:10, pretatspīdumu pārklājums
- SSD: 512 GB SSD M.2 PCIe
- Pieslēgvietas: 2 x USB 3.2 Type A (Gen 1), 1x USB Type-C, 1x USB Type-C (PD + USB 2.0), HDMI 1.4b, SD karšu lasītājs, 3.5 mm austiņu
- Bezvadu savienojumi: Wi-Fi 6 802.11ax (2×2) + Bluetooth v5.1
- Izmēri: 15.95 mm – 17.9 mm x 312.2 mm x 221.0 mm
- Svars: 1.45 kg
- Akumulators: 56.5 Wh, 65 W USB Type-C uzlādes ierīce
- Papildus: baltā krāsā izgaismoti taustiņi, Windows Hello iekš 720p tīmekļa kameras, pirkstu nospiedumu nolasītājs
- Programmatūra: Lenovo
- Cena: apskatam saņemtais modelis veikalos maksā 705 eiro
Izskats un uzbūve
Pie mums ir nonācis visai viduvēji vai pat vāji aprīkots IdeaPad 5 Pro ar knapiem 8 GB RAM un Intel Core i5 procesoru. Toties klēpjdators var lepoties ar salīdzinoši mazu svaru un tas pat gandrīz pilnībā veidots no metāla. Arī klēpjdatora uzlāde nodota USB Type-C, kas noteikti ir laba ziņa tādiem sliņķiem kā man.
Tā vien šķiet, ka darīts viss, lai IdeaPad 5 Pro kļūtu par sava veida budžeta klases biznesa klēpjdatoru – tas izskatās atturīgi, daudz domāts par materiāliem un ilgmūžību, mazāk par izklaidēm un citiem niekiem. IdeaPad 5 Pro pat ir pirkstu nospiedumu lasītājs Power pogā, kā arī te ir Windows Hello atbalstoša tīmekļa kamera ar IR sensoriem.
Man ļoti patika, ka IdeaPad 5 Pro ekrāns atvāžams gandrīz par 180 grādiem, ar šo klēpjdatoru ražotāji mēdz halturēt. Es parasti klēpjdatoru ievietoju stāvā turētājā, tam ekrāna atvēršanas leņķa platums ir būtisks. Te gan jānorāda, ka ekrāna eņģes jau pilnīgi jaunam klēpjdatoram ir ne pārāk stingras, tās, iespējams, ar laiku varētu kļūt vēl vaļīgākas un vairs īsti neturēt ekrāna svaru.
IdeaPad 5 Pro komplekts ir vienkāršs – te ir pats klēpjdators un USB Type-C lādētājs. Lādētājs noteikti varēja būt izmēros mazāks, jo tam ir standarta 65 W. Bet varēsi IdeaPad 5 Pro arī lādēt ar gandrīz jebkuru 60 W+ viedtālruņu lādētāju, kas atbalsta Power Delivery.
No vājajām uzbūves lietām gribētos atzīmēt to, ka IdeaPad 5 Pro drusku ļodzīsies, ja pamatīgāk spiedīsi uz tastatūras, kā arī te nav nekādi dižie dzeses risinājumi, kas gan Core i5 neko daudz nemaina, bet jaudīgākiem procesoru modeļiem šajā korpusā varētu būt karsti. Tāpat arī jāsaka, ka skaļrunīši varēja būt nedaudz foršāki.
Ekrāns
IdeaPad 5 Pro ticis pie 14″ ekrāna ar augstāku 2.2K (2240 x 1400) izšķirtspēju, kā arī te ir visai jēdzīgs 300 cd/m² spilgtums. Augstākas izšķirtspējas ekrāns ir ļoti patīkama nianse, kas IdeaPad 5 Pro atšķir no daudziem citiem līdzīgas cenas klēpjdatoriem.
Te gan ir arī savas ne tik skaistās nianses, piemēram, ekrāna izgaismojuma soļi ir ar pamatīgu lēcienu, kas var likt doties uz Windows iestatījumiem, nevis pieregulēt ekrāna spilgtumu ar taustiņu palīdzību.
Kopumā gan jāsaka, ka IdeaPad 5 Pro ekrāns ir gana spožs un tas rāda smukas krāsas.
Tastatūra
IdeaPad 5 Pro ir jēdzīga tastatūra, bet tā tomēr atpaliek no biznesa klases klēpjdatoriem. Nav slikti, bet man šķiet, ka taustiņi ir nedaudz par lielu un par tālu viens no otra. Tastatūrai ir divu līmeņu balts izgaismojumus.
Skārienpaliktnis ir drīzāk maza izmēra, tas arī nedaudz grab, bet savu uzdevumu paveic. Ekrāna augstajai izšķirtspējai gan skārienpaliktņa darbības ātrums (kursora pārvietošanās ātrums) varēja būt lielāks.
Programmatūra
IdeaPad 5 Pro pavada Lenovo programmatūra, kas atbild par draiveru un BIOS atjauninājumiem, kā arī parāda informāciju par datora dzelžiem un to noslodzi. Nekā unikāla, bet Lenovo programmatūrai patīk ik pa laikam uzmākties ar piedāvājumiem un pamācībām. Toties te nav nekādu citu reklāmas lietotņu.
Akumulators
IdeaPad 5 Pro akumulatora darbība ir visai tālu no tā, ko biju gaidījis. Ja ceri uz pilnām 8 darba dienas stundām, tad par šo klēpjdatoru, visticamāk, vari aizmirst. Ar nedaudz samazinātu ekrāna spilgtumu IdeaPad 5 Pro darbosies ofisa režīmā aptuveni 6 stundas un 20 minūtes. Maksimālais ekrāna spilgtums (kas nemaz nav tik ļoti spilgts) apēd nost vēl kādu stundu no akumulatora darbības laika.
Veiktspēja
IdeaPad 5 Pro veiktspēja ir pieņemama, ja skatāmies uz klēpjdatoru kā darba rīku Excel bīdīšanai un tīmekļa pārlūkošanai, bet var just, ka te ir 8 GB RAM un arī SSD tipa atmiņa nav pati ātrākā. Protams, tas ir salīdzinot ar 3 un 4 reizes dārgākiem klēpjdatoriem. Ikdienā IdeaPad 5 Pro darbojas pat ļoti pieklājīgi, bet spēles diez vai spēlēsi ar šāda tipa klēpjdatoru.
Jāsaka, ka veiktspējas ziņā IdeaPad 5 Pro ir turpat, kur redzējām ASUS Vivobook Pro 15 OLED ar līdzīgu Core i5 procesoru un arī 8 GB RAM. Arī SSD tipa atmiņu ātrumi ir līdzīgi. Diemžēl šie abi ir vieni no lēnākajiem, ja ne paši lēnākie redzētie pēdējo pāris gadu klēpjdatori. Te atļaujos neieskaitīt tos pāris ultra izturīgos klēpjdatorus, kam pamatā ir citi uzdevumi, nevis būs ļoti veiktspējīgiem.
SSD tipa atmiņu ātrumu jomā IdeaPad 5 Pro par aptuveni 500 MB/s piekāpjas jau minētajam Vivobook 15 Pro, kas nu nemaz nav ideāli. Šoreiz klēpjdatorā ir 512 GB NVMe PCIe 3.0, nevis NVMe PCIe 4.0, kas dotu pamatīgu ātrumu kāpumu un arī patīkamāku ikdienas darbību.
Passmark PerformanceTest 9.0 testā šis klēpjdators sasniedza visai zemu 3059 punktu rezultātu. Jāatceras, ka te ir tikai i5 procesors ar 8 GB RAM un bez jaudīgas videokartes. Bet vēl arvien šis ir zemākais no pēdējā gada vai pat divu gadu rādītājiem.
3DMark un PCMark 10 testos arī tiek uzrādīti visai viduvēji rezultāti. Speciāli divas reizes pārbaudīju, vai nav aktīvi kādi enerģijas taupīšanas iestatījumi, bet nē, tā šis klēpjdators darbojas ar i5 procesoru un 8 GB RAM. PCMark 10 testā parādās īpaši zems testa rezultāts.
Pieļauju, ka ikdienas darbos IdeaPad 5 Pro varēt būt kādu nieku lēnāks par jau pieminēto ASUS Vivobook Pro 15 OLED, jo šodienas varonim Lenovo ir lielāka ekrāna izšķirtspēja (te jānorāda, ka Vivobook 15 pieejami arī ar 2.8K OLED ekrāniem). Visticamāk, arī ekrāna izšķirtspēja spēlē lomu akumulatora darbības ilgumā, bet Vivobook Pro 15 ir 600 cd/m² OLED ekrāns, kas arī paņem no akumulatora darbības laika savu kumosu.
Nobeigumā
Lai arī šur tur augstāk tekstā atļāvos IdeaPad 5 Pro nodēvēt par lēnu vai pat pašu lēnāko redzēto klēpjdatoru pēdējos gados, tomēr jāņem ir vērā, ka šajā vērtējumā IdeaPad 5 Pro sacenšas ar 3 un 4 reizes dārgākiem biznesa klases un pat spēļu klēpjdatoriem. IdeaPad 5 Pro vēl arvien ir gana ātrs klēpjdators ikdienai, YouTube, filmām un pat kādam attālinātam darbam.
Vai es izvēlētos tieši šo IdeaPad 5 Pro ar Core i5 un 8 GB RAM? Diez vai. Šī datora īpašnieks Kristaps pats vienmēr publiski postulē, ka zem 16 GB RAM līst nevajag. Šobrīd ar 8 GB RAM var iztikt, bet laiks nestāv uz vietas.
Visai pamatīgs IdeaPad 5 Pro pluss ir smukais ekrāns ar lielāku izšķirtspēju, kā arī ne visiem konkurentiem līdzīgā cenā ir izmantots metāls uzbūvē. Arī USB Type-C lādēšana ir forša lietiņa, ja jau datorsomā mētājas gana jaudīgs viedtālruņa lādētājs. Ar Xiaomi 67 W lādētāju IdeaPad 5 Pro uzlādējās ļoti veikli un bez problēmām.
Vai IdeaPad 5 Pro ir perfekts? Ne tuvu! Bet tas spēj izcelties uz citu konkurentu fona, kas arī šādā cenā ir galvenais.
Ko jūs te ņaudat par kaut kādiem 16Gb operatīvajā atmiņā… Pilnīgas muļķības, tāpat kā stāstā par iPhone mazo krāniņu īpašniekiem…
Jā, 16GB ir pamaz, principā jāliek ir 32GB.
Principas pēc – lai būtu? Vai tāpēc ka ar 16 vai 8 par maz? Vai tikai liekas, ka maz? Un kāpēc ne 256GB kā viduvējam serverītim?
Pieredze. Bija jāstrādā ar virtuālo mašīnu vai pat divām. 32GB bija paciešami. Tagad cits laptops – win11, virtuālās mašīnas, nav ir vairāk web tabu, db tūļi un 13GB no 16GB jau aizņemti. Vēl neswapo, bet tūlīt prasīšu lai firma pērk klāt vēl 16GB…
Kāpēc tāda doma, ka vidējam cilvēkam vajadzēs VMus, DB un Java izstrādes tūļus un debagerus? To visu tipiski izmanto uz tam paredzētiem laptopiem, kur 32/64 ir minimums (lai gan es nesaprotu, kāpēc visu smago nedarbināt uz servera, laptopu izmantojot tīri kā termināli – lētāk taču)….nevis skolēna/studenta mācību procesam paredzēta verķa.
Pietiks jau ar to, ka vidējs cilvēks sainstalēs viņa 4. čata programmas, visu laiku turēs vaļā vacapu un tviteri un vēl kādus 15 tabus. Tas būs līdzvērtīgs gan javai+DB. Ak pareizi, vēl tak būs laptopa ražotāja bloatware antiviruss, kas noēdīs tipat resursus cik VM.
Būs vairāk resursu, atvērs vēl vairāk nevajadzīgu tabu utt. Es gan teiktu, ka nvme diski swapošanu un paging veic gana ātri, lai ikdienas lietotājam ietekme būtu minimāli izjūtama. Savulaik pat sata ssd bija kā atpestīšana, salīdzinot ar hdd.
Runa par doģikiem, kas drillē jotūbi un fēcbuku, protams, ka ja darbam vajag – tad vajag.
nu ļoti saīsinās tas ssd diska mūžu. 16GB ir perfekts daudzums. Tagad sēžu uz Winsows darora. 8 cilnes, whatsapp, winbox, wireguard, outlook un 7.2 Gb aizņemti. Nav pat vaļā neviens pdf, excel, word, nerunājot par izstrādes vidi…
Konsolē taču tavs students nestrādās. Bariņš studentu ar “modernām vajadzībām” ātri vien nosēdinās tuvāko mobilo bāzes staciju :)
Tieši vidējam lietotājam, kurš nesaprot datorus, vajag 16 GB optimālam darbam. Kad sistēmā ir 8 GB = 3.5 GB Windows, 3 GB chrome, edge opera ar 15 tabiem aižnem, tad spotifajs un whatsapps paņem pāris MB ram, un brīvi paliek kādi 1 GB, un dators ļoti smagi sāk swapot, kad palikuši brīvi mazāk par 1.5 GB un ssd dzīve ļoti ātri izbeigsies. Tāpēc vidējam dundiukam, kurš no IT nerubī, tieši vajag 16GB. No pieredzes viņiem ir adobe reader ar 15 tabiem vaļā, interneta pārlūks ar neskaitāmām cilnēm utt. Viņi neseko līdzi kas notiek. Un, nedod Dievs, ja datoru izmanto dabrā, kur būs kāda dokumentu epastu apstrādes programma visu laiku vaļā, vēl kāds online saziņas rīks, piemēram teams, zoom, cisco, webex utt, tad dators sāks smagi bremzēt, un nesapratīs, kāpēc karas utt. Ja datorma ir linux, ok 8 GB ir pietiekoši. Ja mac os vai Windows 16 it is. Ja serversi, vismaz 32 un uz augšu.
Labi jau, tādi izvirtuļi kā mēs, kam Java mašīna kopā ar pāris izstrādes vidēm + npm + pārlūku ar 30+ atvērtiem tabiem noēd 20+ GB uzreiz, ir mazākumā. 16GB bāzes versija gan ir Ok, tam piekrītu. Lai gan sekseļu dzenātājiem parastajiem pietiktu ar 8 GB.
Priekš kam studenta laptopam vajag jaudīgu videokarti vai ekrāna izšķirspēju virs HD? Baterija arī visdrīzāk pietiks, jo problēmas ir dažās auditorijās kur visās vietās nav elektrības rozešu, bet studenti šā vai tā nēsā līdzi ārējo bateriju, kas noder arī telefonam.
Metāls apdarē ir pārvērtēts fetišs, jo tas budžeta laptopu nedz padara par superkompi, tāpat skrāpējas un būtībā ir domāts nezinātāju apkāšanai, kas lietas vērtē pēc alumīnija virsmām apdarē. Studentam svarīgāka būtu baterija, lai varētu nenest līdzi lādētāju.
Ja korpusa metālu izmanto arī kā dzesēšanas elementu ne 2016 gada Apple Mac Air stilā (tur procesors ar radiatoru vispār nebija savienots), tad jēga no tāda korpusa uzreiz parādās. Studenta laptopam izturība arī ir kritisks punkts. Kaut vai metāla rāmi, kas savienots ar vāka eņģēm vajadzētu. Citādi nabaga laptopiem eņģes ātri izraujas.
Baterijas sakarā variants ar laptopu, kas lādējams no USB-C līdz 60W un powerbanka ar USB-PD atbalstu kā papildus barošana avārijas gadījumam ir pat ļoti apskatāms variants.
Rāmis iekšā var būt kaut no titāna, es runāju par pontiem kad alumīnijs ir ārējās virsmas – tas nepalielina konstrukcijas izturību, vismaz man thinkpads nekad nav ne salūzis gabalos, nedz plaisājis un tā virsma ir patīkamāka uz tausti (kas gan ir subjektīvi). Es tak saprotu, ka vairums cilvēku nopirks pat laukakmeni smukā alumīnija korpusā.
Pasīvā dzesēšana – jā, tur ir savi ierobežojumi, arī izmantojhamiem materiāliem. Šeit jau ir ventilators un jāseko tik, lai kaķa spalva neaizdambē ventilāciju)
Thinkpads vispār izmanto kompzīt materiālu ar MIL sertifikātu, kurš ir izturīgāks par daudziem metāliem, tai ksaitā alumīniju, nu gan pateici. Bet metāla dators ir labs, ja jātur tieš’ma klēpī, patīkami vēss, arī palmrest kad ir metāla, karstā laikā patīkami vēss.
Alumīnija korpuss var būt plānāks (pašam ir modelis, kuram bija pieejama gan alumīnija, gan plastmasa versija un ja atmiņa neviļ – alumīnija iespējams bija par kripatiņu plānāka vai vieglāka). Otrkārt tomēr izturība savā ziņā var kādreiz nostrādāt par labu alumīnija korpusam. Ja krīt – plastmasa var ieplīst, alumīnijs var tikt tikai iebuktēts. Treškārt alumīnijs tomēr ilgtermiņā saglabās labāk sākotnējo stāvokli nekā plastmasa. Plastmasa ierīcēm tomēr pēc gadiem ir tendence drupt, zaudēt krāsu, ļoti bieži nonāk nost matētais slānis veidojot lipīgu virsmu. Alumīniju šie faktori praktiski neietekmē.
Alumīnijs plīst jo nav plastisks metāls (īpaši ja met zemē), apbružājas, saskrāpējas utt. Laptopos neizmanto plastmasu kas kļūst lipīga, ja nu kādos pavisam šaubīgos.
Ja laptopa korpusa izturība būtu problēma #1, tos taisītu no tērauda – izturīgs, plastisks materiāls, tiesa, smagāks par abiem iepriekšējiem.
Neizmanto plastmasu kas kļūst lipīga?
Un ko tad HP ir izmantojis? Ar HP vienkārši ir bijusi pieredze turklāt vairakiem desmitiem, bet esmu viennozīmīgi pārliecināts, ka arī citiem ražotājiem ir modeļi ar šo problēmu.
Alumīnijs ir ok ja kompis maksā tik maz kā M1 airis, tad tas būtu grēks sūdzēties, šajā kategorijā nav tādas pašas veiktspējas/kvalitātes un cenas windows lapšu.
Jā, arī esmu saskāries ar HP portatīvajiem, kam diemžēl ir bijis šis matēti patīkamais klājums, kas pēc pāris gadiem kļūst “gumijoti lipīgs”. Savukārt alumīnija korpusa daļas, noslauki un ir tādas pašas kā jaunas, ja protams pats lietotājs tās nav fiziski bojājis/saskrāpējis. Bet tad jau tā ir cita runa. Te bija diskusija par to, ka plastmasa pārklājumu tomēr ietekmē “laika zobs” tam pat nepieskaroties, savukārt alumīnija detaļai nerodas ar aci konstatējami defekti.
Grūti iedomāties triecienu, lai alumīnijs saplīstu, nevis deformētos. Pie tāda trieciena, droši vien ir pilnīgi vienalga kāda materiāla korpuss, jo datoru varēs mest ārā jebkurā gadījumā. Tevis minētie skrāpējumi, apbružājumi ir cilvēka/fiziski radīti bojājumi. Bet diskusija bija par to, atšķirībā no alumīnija korpusa, plastmasa korpuss pakļauts lielākam nolietojumam laika gaitā pat bez cilvēka/fiziski radītiem bojājumiem. Korpusus taisa no plastmasas dēļ lētākām izmaksām un tieši dēļ tā, ka neviens ražotājs nav ieinteresēts (subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ) taisīt datoru, kas kalpos mūžam. Tāpēc jau ir tik plaši izplatīta plastmasa, jo tā nokalpos ātrāk un mudinās pircēju iegādāties jaunāku preci.
99.99% gadījumu kompim ātrāk beidzas iekšas (noveco vai defekts), nekā korpuss – tur nav ko apspriest.
Tādēļ, ka tie tavi 99.99% portatīvo datori neizmanto tam kādēļ tas tika radīts, proti vāķīt to apkārt…
….un katru dienu mest zemē.
Kāds sakars ar mešanu zemē?
Izskaties pēc tāda tipiņa kurš nespēj pieņemt to, ka portatīvais dators tiek vazāts apkārt, un te es esmu 99.99% pārliecināts, ka Tavs lapsis redz tikai mājas-birojs- datorsoma apstākļus, nu varbūt vel uz laukiem aizved…
P.s
Par lēto portatīvo datoru enģes vispār ir 50:50 pat tādām standarta pārvietošanām, tiesa atkarīgs no ražotāja, jo ir arī lēti, bet ļoti izturīgi verķi redzēti.