Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” no šodienas sāk savu darbību arī Ventspilī, tādējādi nodrošinot pārstāvniecību sešās lielākajās reģionālajās pilsētās Latvijā. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, uzņēmuma nākotnes plānos arī turpmāk ietilpst darbības paplašināšana vēl citās reģionālajās pilsētās.
“Latvijas iedzīvotāji ir iemīļojuši mūsu pakalpojumus, tādēļ esam gatavi paplašināties un piedāvāt savu servisu arvien plašākam skaitam Latvijas iedzīvotāju. Esam pacilāti, ka pēc ilgstoši izrādītas intereses un jautājumiem uzsāksim darbu arī Ventspilī. Ceram, ka “Wolt” paplašināšanās Ventspilī atdzīvinās vietējo uzņēmējdarbību, dos ventspilniekiem iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī padarīs kopienas ikdienu vieglāku un ērtāku,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītāja Līsa Ristala.
“Wolt” Latvijas tirgū ienāca pirms pieciem gadiem, un, kā stāsta Ristala, šajā laikā uzņēmums ir izveidojis uzticamu klientu bāzi. “Ar katru dienu mūsu lietotni izmanto arvien vairāk jaunu klientu, līdz ar to attiecīgi pieaug arī pasūtījumu apjoms un skaits. Turklāt kafejnīcu un restorānu tīklam ir pievienojušies mazumtirdzniecības un pārtikas veikali. Mēs vairs neesam lietotne tikai ēdiena pasūtīšanai, bet būtībā piegādājam jebko – sākot ar būvniecības materiāliem līdz bērnu autiņbiksītēm. “Wolt” mērķis ir nodrošināt plašu pārtikas un preču piedāvājuma klāstu visās mūsu pārstāvētajās pilsētās,” apliecina “Wolt” vadītāja Baltijā.
Par godu jaunas pilsētas atklāšanai “Wolt” platformas jaunajiem lietotājiem ar kodu “VENTSPILS” dāvā 7 eiro atlaidi pirmajam pasūtījumam. Arī daļai no jaunajiem sadarbības partneriem – restorāniem, kafejnīcām un tirdzniecības vietām – būs dažādi īpašie piedāvājumi gan konkrētām preču un ēdienu kategorijām, gan piegādes izmaksām.
Kopš “Wolt” darbības uzsākšanas Latvijā, uzņēmums turpina paplašināties, piedāvājot pasūtīt dažādas maltītes, mazumtirdzniecības un pārtikas preces. “Wolt” pakalpojumi pieejami jau sešās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Ventspilī.
Jābeidz ķēmoties ar tām ēdienu piegādēm. Karš ir uzveicis nCOV19 24.02.2022., kopš tā laika nav aktuāli sēdēt birojā un gaidīt padzisušu plastmasas kastīti, kas piegādāta maigi sakratītā stāvoklī. Dēļ pašu slinkuma rodas jauns bizness. Tie, kas strādā attālināti – gatavojiet paši! Tikko vēl nesen bija šefpavāra gatavota steika piegāde uz pakomātu.. augstākā pilotāža (šis par traku). Man lielveikalos, pērkot lasi, uzprasu, lai sagriež uzreiz pa 6-7 cm šķēlēs. Pēc 40 min karstā gaisa krāsnī lasis ar 3 min apvārītiem vai tvaicētiem dārzeņiem (brokolis, puķkāposts) ar sieru uz pannas gatavs!
Wolt jau nav tikai gataviem ēdieniem! Var arī veikala preces pasūtīt vai preces no aptiekas. Ja nav sava auto, un dzīvo kaut kur pieRīgā, šis ir labs risinājums. Jā ir BARBORA un Rimi piegāde, bet ja taisi Baraviku mērci vakariņās un saproti, ka nav saldais krējums, var taču pasūtīt no Wolta un stundas laikā būs klāt.
Ja vēl piemestu klāt DEPO, Senukai un Kuršu preces, es tikai priecātos. Iedomājies, skrūvē vasarā terasi, sūc aliņu un pēkšņi konstatē, ka pietrūkst skrūves. Pasūtīti kastīti ar skrūvēm un tev pieved klāt!
Tamdēļ ir zvans draugam, lai izskrien cauri pāris veikaliem. Rezultātā ir alus un +divas palīdzīgas rokas. Divatā var lauku toču uzklapēt pa vienu vakaru
Jā, man arī ir daži draugi, kam mūžīgi vajag aizvest to, atvest šito, aizdot vēl kaut ko un vēl jāpieved klāt adresē x un plkst.tikos un tikos. Savas vajadzības jārisina katram pašam, lūgums izpalīdzēt ir izņēmums, nevis sistēma.
Jūs dzīvojat pilsētā un krējumu gaidat veselu stundu? :D :D :D A nav opcija uzvilkt apavus un aiziet uz tuvāko pārtikas veikalu, kam pilsētā, centrā būtu jābūt 5min gājiena attālumā?
Lai varētu atļauties dzīvot pilsētā, jāstrādā 24/7 un nav laika aiziet uz veikalu pēc krējuma.
Vai tad tas nav tieši lieliski, ka rodas jauns bizness? Darbavietas, nodokļi, peļņa, pievienotā vērtība, ikp pieaugums.
Drīzāk jābeidz uzspiest savu viedokli kā ir pareizi dzīvot. Kāds pats audzē kartupeļus, sīpolus un sivēnus, kāds pārtiek ar aplejamām paciņzupām, kāds pasūta Woltā. Un neviens tāpēc vien nav ķēms.
Nedzīvo pareizi, neviens neliek. Un parasti arī labi tas nebeidzas..
Šeit ir viens nepieminēts arguments – drazas kalni, ko rada woltēšana. Visus tos štruntus vajag kaut kur deponēt un ja to visu nevis apraktu, bet pārstrādātu – būtu cita attieksme pret šito lietu. Es gan teiktu, ka jebkurā gadījumā būtu jāiekasē nodoklis par vienreizlietojamiem traukiem, teiksim 2eur par kasti un eur1 par glāzi – viss sāktu regulēties dabiskā veidā.
Ēst no mitra, tekoša putuplasta, ar čaganu, pašdeformējušos glāzīti un ļurkainu karoti vai tikpat ļurkainu dakšiņu. Nazīšus nav vērts pieminēt (sūdi). Kas var būt labāks par šo!?
Runa jau nav par to, kā tas izskatās vai garšo. Mani nu nemaz nesatrauc, ko ēd tips kas pēc tam trauku izmet pa auto logu ceļmalā.
> ka jebkurā gadījumā būtu jāiekasē nodoklis par vienreizlietojamiem traukiem
Tāds jau ir – Dabas resursu nodoklis,
3.pants. Nodokļa maksātāji
…
3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem ..
Atkārtoju – jābūt tā, ka ēst uz vietas vai ņemt savā traukā būtu jābūt lētāk par eiro-diviem, jeb pareizāk sakot – ņemt līdzi tirgotāja traukā būtu dārgāk par eiro-diviem.
Par cik dārgāk? Tā, lai regulārie kafijas dzērāji nēsātu līdzi savu krūzi.
> Atkārtoju – jābūt tā, ka ēst uz vietas vai ņemt savā traukā būtu jābūt lētāk par eiro-diviem, jeb pareizāk sakot – ņemt līdzi tirgotāja traukā būtu dārgāk par eiro-diviem
Nu taisi vaļā kafijas bodi un tiem, kas atnāk ar krūzi, lej pa eiro.. tiem kas grib ņemt līdzi tūtīņā – pa 2. Nu vai ar tādu starpību, ka pie tevis nāk visi ar savu taru..
Visādi citādi, jocīgi izskatās – tāpat kā Alberts, kurš grib, lai visi ēd lasi.
“Alberts, kurš grib, lai visi ēd lasi” – lasi pērku akcijā un tos steikus sasaldēju. Ar vienu zivju stūra apmeklējumu pietiek vismaz 8 ēdienreizēm, kilograms EUR 12,99. Ar rīsiem vai dārzeņiem vienas porcijas pašizmaksa ir zem 3 EUR
Jocīgi ir tad, ja nesaista vienreizējās taras zemo cenu ar taras savākšanas un pārstrādes/aprakšanas līkločiem. Nerunājot par vienkāršo faktu – jo vairāk šis taras izmantojam, jo vairāk tā tiek izmētāta kur pagadās. Protams, ja uzskati ka tagad ir labi un par drazas kalniem lai domā tie, kas dzīvos pēc mums – diez vai atradīsim līdzīgu skatījumu uz šo lietu.
secinājums – ar saražoto putuplasta un plastmasas drazu, lai tiek galā citi.
jaunums made-in-china.com – par šo www iepriekš nezināju
https://www.made-in-china.com/showroom/lonsid-appliances/product-detailiSDEOjNdkLWx/China-Economy-Disposable-Plastic-Tableware-Fork-and-Knife-and-Spoon.html
papildinu: US $0.0001 / Piece
> Ja uzskati ka tagad ir labi un par drazas kalniem lai domā tie, kas dzīvos pēc mums
Mans komentārs bija par to, ka ir lietas/idejas, kas ir ideālistiskas, bet (iespējams) atrautas no realitātes – piemēram, tas pats minētais C19, kur pirms tā bija doma, ka katrs pasmels krejumu savā burciņā, bet pēc – pēdējā bulka un arī paši ietinās plastmasā..
> ja nesaista vienreizējās taras zemo cenu ar taras savākšanas un pārstrādes/aprakšanas līkločiem
Es atceros laikus, kad bija cilvēki, kas gaidīja, kamēr tu izdzersi savu dzērienu, lai no tevis saņemtu tukšo taru .. Nebija bija atkritumu tvertnē jāmet :)
Tu cep lasi 40 (!!!) minūtes? 😂
Laikam mājās ēst gatavošana Tev neko labu nav iemācījusi. Varbūt pamēģini tomēr to lasi pasūtīt no Wolt, tur cilvēki nebūs viņu 30 minūtes par ilgu cepuši. Būs ļoti garšīgi 🤗
Varbūt Albertam garšo vītināts lasis.
Tu cep lasi 40 (!!!) minūtes?
—
Jā, kad izņemu izmēros derīgu laša gabalu no saldētavas, drusku eļļu un citronpiparus, ietinu tādu pašu folijā, pirmās 20 minūtes 120 grādos, nākamās 15 minūtes 175 grādos aizvien folijā, pēdējās 5 minūtes nedaudz piesvilinu. Svaigu zivi gatavoju karstā gaisa krāsnī 175 grādos 20 minūtes. Ja gatavoju uzreiz kilogramu (kādi 7-8 gabali), tad pēc pusdienām atlikušos sasaldēju (-18). Izņemot no saldētavas mikrenē 9-12 minūtes atkausēšanas režīmā (ap 120W) uz šķīvja ar bļodu virsū (lai nesprakšķina) un gatavs!