Web Analytics
More
    Reklāma

    Jau 10 000 mājsaimniecības Latvijā pašas ražo elektroenerģiju

    Jaunākie raksti

    Latvijā ārkārtīgi straujiem soļiem turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, lielākoties izmantojot saules paneļus. Šonedēļ kopējais AS “Sadales tīkls” pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 10 000, to kopējai jaudai sasniedzot 80 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu aptuveni 10% no kopējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.

    2022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībā Latvijā, īpaši ievērojami ir mikroģenerācijas attīstības tempi. 2021. gada nogalē “Sadales tīklam” bija pieslēgti apmēram 2000 mikroģeneratori – pašlaik to ir jau piecas reizes vairāk. Attiecīgi, šogad nepilnos 10 mēnešos mikroģeneratoru kopskaits pieaudzis par 8000.

    “Baltijas valstu vidū daudzus gadus esam bijuši iedzinējos AER attīstībā, taču šogad jau pirmajā pusgadā tieši mikroģenerācijas attīstības tempos pārspējām Igauniju un turpinām šo straujo kāpumu. Faktiski maratonu esam noskrējuši sprinta distancē. Atslēgvārdi šim sasniegumam ir sadarbība un digitalizēti procesi. Sadarbība starp elektroenerģijas sadales operatoru, klientiem un ministrijām, kas sagatavoja valsts atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, savukārt pilnībā digitalizēts mikroģeneratoru pieslēgšanas process mums ļāva uzņemt nemainīgi ātrus katra jauniesniegtā mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikuma apstrādes tempus,­­­­­­­­” vērtē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

    Visaktīvāk elektrību ražo mājsaimniecības Rīgā un Pierīgā

    99% “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru ir tieši saules paneļi. Uzņēmuma apkopotie dati rāda, ka vislielākā interese par elektroenerģijas pašražošanu mājsaimniecībā, uzstādot saules paneļus, ir klientiem Rīgā un Pierīgas novados. Lielākais skaits saules enerģijas mikroģeneratoru – apmēram 1020 ar kopējo jaudu aptuveni 8,2 MW – ir uzstādīti Mārupes novadā, kam seko Rīga ar 860 mikroģeneratoriem (kopējā jauda aptuveni 6,9 MW), kā arī Ropažu novads ar 660 (kopējā jauda apmēram 5,6 MW).

    Latvijā nerimst arī interese par elektrostaciju attīstību. Šogad augustā “Sadales tīklā” tika saņemts rekordliels elektrostacijas pieslēgšanas pieteikumu skaits – 214, taču šis rekords tika pārspēts jau septembrī ar 274 pieteikumiem. Patlaban “Sadales tīklā” rezervēti jau ap 1100 MW ģenerācijas jaudas nākotnes elektrostacijām, un jau 2023. gada vasarā varētu tikt pabeigti mazāk sarežģītie projekti, kuru kopējā ražošanas jauda varētu sasniegt 200 MW, jūtami palielinot saules ģenerācijas īpatsvaru valsts kopējā energoresursu portfelī.

    Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru jeb elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), kā arī elektrostaciju ar jaudu līdz 14,999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam (AS “Augstsprieguma tīkls”). Plaša informācija par elektrostacijas vai mikroģeneratora pieslēgšanu “Sadales tīklam” pieejama uzņēmuma mājaslapā www.sadalestikls.lv.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    57 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    19.10.2022 13:31

    Ja varētu ražot elektrību Latgeles laukos, bet tērēt Rīgā, ātri vien uzņēmumi izpirktu tukšās pļavas un saliktu paneļus, lai ražotu uzņēmējdarbībai nepieciešamo enerģiju.

    Basics
    19.10.2022 13:36
    Reply to  Skābene

    Tad jau labi, ka pagaidām tas nenotiek. Viena AES atrisinātu kaudzi problēmu, ko rada hektāri ar turbīnām un paneļiem. Drīz jau nebūs, kur iziet no mājas – visur mazjaudas elektrietaises, kas globāli neapmierina vajadzību pēc lētas enerģijas.

    stm
    19.10.2022 13:54
    Reply to  Basics

    Kā tieši Tevi ietekmē/traucē mani saules paneļi manā privātā teritorijā, kur Tev pēc likuma ir liegta pieeja un ir fiziski žogs apkārt? Uzliku šogad un esmu apmierināts, jo vismaz kaut ko esmu darījis, lai globāli samazinātu gāzes un elektrības patēriņu .

    Basics
    19.10.2022 16:32
    Reply to  stm

    Tu jau domā šauri – ja kāds nopērk pusi Latvijas zemes turbīnu un paneļu izvietošanai, tad pārējos tas nekādi neskar.

    Tu nevis samazināji patēriņu, bet vismaz daļēji aizstāji vienu avotu ar citu. Tas taču ir saprotams?

    Bats
    19.10.2022 21:08
    Reply to  Basics

    Kāds te neprot rēķināt. Latvijas zemes platība (neskaitot upes, ezerus un dīķus, lai gan uz tiem arī var izvietot saules paneļus) ir 63,5tūkst. km2, savukārt visas Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmierināms ar aptuveni 8km2. Tātad puse zemes nav nevienam jāpērk, pietiek ar 0,013% Latvijas teritorijas.

    Otrs apgalvojums vēl savādāks – saulainā laikā patēriņa no tīkla nav, enerģija pa tiešo no saules paneļiem baro iekārtas mājās. Jā avots ir cits – viens tiek pirkts par pasakainu naudu no nedraudzīgiem diktatoriem, otrs bez maksas ražo jau miljardiem gadu.

    Biteme
    19.10.2022 22:00
    Reply to  Bats

    Saulainā laikā paneļi var darbināt tēraudlietuves un smago rūpniecību vai tas tikai mājsaimniecību līmenis? Un kādas platības būtu jānoklāj Vācijai, lai varētu neskatīties AES virzienā? Vienkārši interesanti. Var jau būt, ka mēs te veltīgi skumstam par zemu ūdens līmeni un neesošu atomu, jo visam pietiks ar vēju un sauli.

    Bats
    20.10.2022 12:41
    Reply to  Biteme

    Tērauda lietuves mums diemžēl vairs nav, taču tām jāuztur temperatūra krāsnīs arī naktīs un ziemās. Attiecīgi pilnīgi 100% visas enerģijas ar sauli mēs nosegt nevaram, taču lielu daļu gada, lielu daļu patēriņa nosegsim. Grieķija (daži iespējams apgalvos, ka saulaināka par Latviju) – liela valsts, pirmo reizi šogad jau dažas stundas dienā nosedza 100% enerģijas patērīņa ar saules paneļiem, lai arī tur ir vairākas tērauda ražotnes, milzu ostas un pāri 10M iedzīvotāju. Vācijas vajadzības ir nesalīdzināmi lielākas nekā Grieķijas un sārstās ap 500 TWh/gadā, faktiski lielākais enerģijas patērētājs eiropā. Šādu daudzumu enerģijas var saražot aptuveni 1250km^2 saules paneļu. Kas ir kādi 0,34% no Vācijas platības. Tas gan ir tikai pa bilanci, faktiski nepieciešams tomēr vairāk, ar kādu x1,5 koeficentu, tieši tā dēļ lai lielāku daļu no darba stundām varētu tērēt tikai saules enerģiju ilgāk rudenī un agrāk pavasarī. Lai nodrošinātu stabilu bāzes jaudu, paneļu daudzumam jābūt tādam, kas pat mākoņainā laikā un rudenī ražo kādus 20% no vajadzīgā, un saulainā vasaras dienā tad attiecīgi 200%. Būs jārisina jautājums kur likt to pārprodukciju saulainas dienas vidū, kad visās kaimiņvalstīs arī iestāsies līdzīga pārprodukcija, taču tā nav skumjākā problēma, ko risināt. Vārīsim speciāli šim mērķim domātu pazemes ūdenskrātuvi, glazēsim keramiku tieši dienas vidū,… Read more »

    davix
    19.10.2022 15:36
    Reply to  Basics

    Labi gan, ka ar AES nav pilnīgi nekādu problēmu :) Atšķirība no saules paneļu parkiem vai vēja ģeneratoriem, kurus var vienkārši demontēt, pēc AES radioaktīvie atkritumi paliek praktiski uz mūžu. Ir valstis kas noglabā kaut kur dziļi klintīs, kur tos liks Latvija? Varbūt Tev nebūs iebildumu tos paglabāt blakus Tavai dzīvesvietai? Nemaz nerunājot par Latvijas finansiālo un zināšanu kapacitāti. Latvijā pat autoceļus nevar uzbūvēt, kas kalpotu vairāk par 1-2 gadiem. Tad par aukstu, tad par lietainu, ziemas par bargu, gruntsūdeņi par augstu, vasaras par karstu utt.

    Kursors.lv
    19.10.2022 16:16
    Reply to  davix

    Latvieši arī nemaz nebūvētu šādu objektu, kā arī atkritumus Latvijā nav jāuzglabā.

    davix
    20.10.2022 10:46

    Jā, piekrītu ka to nebūvētu vietējais darbaspēks. Es uz būvniecības procesu šajā gadījumā skatījos plašāk – kā uz kopējo procesu ar visām izrietošajām sekām saistībā ar birokrātiskajiem procesiem. Varam pieaicināt pasaules labākos būvniecības ekspertus, bet viņi tāpat “iestrēgs”. Domāju žoga būvniecība gar austrumu robežu ir labs piemērs, cik valsts ir spējīga realizēt liela apjoma projektus, lai vispār sāktu sapņot par AES.
    Es saprotu teorētisko pamatojumu AES efektivitātei, bet neredzu racionālu iespēju, to realizēt Latvijā.

    Basics
    19.10.2022 16:41
    Reply to  davix

    Nu, sveiki. Laikam esi krietns amatnieks labā nozīmē, kas pat auto pats salabo un iztiek bez santehniķa pieaicināšanas. Paļaujoties tikai uz sevi viegli krist maldos, ka AES būvē vietējie apakškontraktori, cienājot uzraugošos medību namiņā.

    Par turbīnu lāpstām un saules paneļiem izskan jautājumi – kā tos pārstrādāt? Demontēt ir viegli, bet tā ir tikai daļa uzdevuma.

    digitalk
    19.10.2022 20:49
    Reply to  davix

    > Ir valstis kas noglabā kaut kur dziļi klintīs, kur tos liks Latvija?

    lai arī cilvēks ākstās ar materiāla pasniegšanu, bet ar faktiem tur viss kārtībā — https://youtu.be/4aUODXeAM-k

    Munins
    21.10.2022 14:42
    Reply to  davix

    Ne vienmēr ir jāglabā AES radioaktīvie atkritumi. Ir atsevišķi kodoldegvielas ražotāji, kuri savāc pie sevis izlietoto kodoldegvielu.

    Ivis
    19.10.2022 14:14
    Reply to  Skābene

    Kādēļ nevar? Kā, Tavuprāt, mēs iepērkam elektroenerģiju no citām valstīm

    Skābene
    19.10.2022 14:34
    Reply to  Ivis

    Nu te Prieļu pašvaldības pieredze ar savu ēku elektrības pašražošanu: https://www.db.lv/zinas/gaidami-atteikumi-saules-panelu-uzstadisanai-508366

    Sadales tīkls
    20.10.2022 09:46
    Reply to  Skābene

    Labdien! Jāprecizē, ka no Preiļu pašvaldības “Sadales tīklā” tika iesniegti tikai divi pieteikumi elektrostacijas pieslēgšanai, abi tika apstiprināti, izsniegtas tehniskās prasības, un projekti top. Vairāk pieteikumu no pašvaldības netika saņemts!

    Esam pašvaldību informējuši, ka katru pieteikumu elektrostacijas pieslēgšanai un plānotā projekta ietekmi uz tīklu izvērtējam atsevišķi, tāpēc būtiski ir pieteikumus iesniegt, lai tos varam apstrādāt. Aizvien aicinām pašvaldību vērsties “Sadales tīklā” ar pieteikumiem, ja tas ir aktuāli, kā arī esam atvērti sniegt nepieciešamās konsultācijas.

    Last edited 1 year ago by Sadales tīkls
    Raivis
    20.10.2022 09:22
    Reply to  Skābene

    Varēs, šobrīd pie tā strādā

    Ikars
    19.10.2022 16:15

    ”Patlaban “Sadales tīklā” rezervēti jau ap 1100 MW ģenerācijas jaudas nākotnes elektrostacijām.”
    Tad jau realizējot esošos pieteikumus LV elektroenerģija pietiks un pāri paliks, jo tērējam zem 1000 MW

    LV energija 09.2022.png
    KKTK
    19.10.2022 18:36
    Reply to  Ikars

    Nāksies vien saskarties ar sūro realitāti, ka maksimālā jaudā šie mikrosaulēnieši ražo tikai pāris stundas gadā.

    Bats
    19.10.2022 21:12
    Reply to  KKTK

    Toties stabilu bāzes līniju aptuveni 20% no maksimālā lielāko daļu gada dienu un šādu bāzes līniju mēs redzēsim jau nākamgad. Salīdziniet ar jebko cits, ko mēs varētu uzbūvēt šādam enerģijas pienesumam pa vienu gadu.

    Bats
    19.10.2022 21:15

    “Atslēgvārdi šim sasniegumam ir sadarbība un digitalizēti procesi.”

    Tulkojums – enerģijas krīzes apstākļos, kad biržā vienas kWh cena aizgāja pāri eiro, nelikt saules paneļus uz jumta visiem, kam ir tāda iespēja, bija vienkārši neprāts.

    Biteme
    19.10.2022 22:02
    Reply to  Bats

    Paklau, bet tā birža tak patiesībā ir kartelis, ne? Vai es nepareizi saprotu?

    Skābene
    20.10.2022 08:48
    Reply to  Biteme

    Izskatās, ka daudzi ir sapratuši biržas algoritmu un tagad ar to spēlējas. Man nelikās loģiski, ka Latvenergo apkures sezonā var aizvērt TEC uz plānotiem remontdarbiem, bet redz var. Attiecīgi arī cena biržā reaģē un atspoguļojas Latvenergo ceturkšņa peļņā.

    Bats
    20.10.2022 13:22
    Reply to  Biteme

    Cenai biržā ar faktisko elektrības saražošanas cenu, šķiet sakara nav nekāda. Visu nosaka pieprasījums un tā prognozes. Zināmas paralēles ar uzpildes staciju tīklu var vilkt – degviela DUS maksā nevis tik cik tā maksāja, kad tika iegādāta, bet tik cik tirgotājs domā maksās nākamā partija, kuru būs jāpērk, kad šī beigsies. Tirgošanās biržā ar enerģiju notiek pērkot enerģiju nākamās dienas stundām un cenas tiek fiksētas dienu uz priekšu. Tīkls nepieciešamo enerģijas daudzumu spēj prognozēt uz priekšu ar tādu precizitāti, ka pieprasījums dienas laikā nav pakļauts lielām deviācijām no prognozes un katrs dalībnieks var pirkt “rīt divos līdz trijos pirkšu X MWh”. Redzot, ka veidosies pārpalokums, šo pārpalikumu arī iesniedz biržā kā “rīt divos līdz trijos pārdošu Y MWh”. Kad visi ir nosaukuši savas vajadzības un piedāvātās brīvās jaudas uz nākamo dienu, tās tiek nofiksētas, salīdzināts pret saražotā prognozēm un sapārots pieprasījumu un piedāvājumu pāros, kur abas puses ir aptuveni vienā cenā/MWh. Pats tirgošanās mehānisms gan ir pietiekami caurspīdīgs un tā noteikumi publicēti Nordpool mājaslapā, sadaļā “Day-ahead Market Regulations”. Savus pieprasījumus nevar atsaukt tie tiek slēgti dienas beigās – piedāvājumu/pieprasījumu cenai, starp citu, tiek noteikta zemākā un augstākā robeža. Prognozējot secīgas dienas, kad pieprasījums būs augsts un piedāvājums zems, arī cena… Read more »

    Komentētājs
    20.10.2022 05:07

    Īpaši izredzēto un sadales tīklam pietuvināto cilvēku tuss. Daudziem nemaz nav iespēja pieslēgties.

    Kursors.lv
    20.10.2022 06:59
    Reply to  Komentētājs

    Kāpēc nav pieejama? Kāds ir iemesls?

    Komentētājs
    20.10.2022 08:50

    Nepieciešama līnijas rekontrukcija par 26 tk. Un tad drīkstēšot uzstādīt un pieslēgt.

    Lauris
    20.10.2022 08:59
    Reply to  Komentētājs

    Daudziem vai dažiem? Daudzi jau grib vispārināt, spriežot tikai pēc sevis.

    Komentētājs
    20.10.2022 09:15
    Reply to  Lauris

    ST noklusē “sliktos” skaitļus lai nebojātu “skaisto” statistiku. Atteikto pieslēgumu skaits jau būs komercnoslēpums. Tādi gadījumi kad atsaka pastāv un to nav maz.

    stm
    20.10.2022 09:27
    Reply to  Komentētājs

    Privātiem strikti iet pēc esošās pieslēguma jaudas un to nevar pārsniegt. Paziņam ir kopā divas mājas divās adresēs un neļāva likt vienu 22kw staciju, bet bez problēmām divas 11kw stacijas atļāva un to arī izdarīja. Iespējams viņi šobrīd nevēlas, lai privātie ceļ/ grib celt esošās pieslēguma jaudas,jo ir rezervācija komercpasākumiem, bet esošiem pieslēgumiem vispār nekas netiek bloķēts.

    Sadales tīkls
    20.10.2022 13:51
    Reply to  Komentētājs

    Labdien! Mūsu apkopotie dati liecina, ka tīkla pārbūve mikroģeneratora pieslēgšanai ir nepieciešama tikai ap 1% visu gadījumu. Jānorāda, ka pārbūve var būt nepieciešama ne tikai mikroģeneratora pieslēgšanai, bet arī jauna patēriņa pieslēguma izbūvei. Ik gadu veicam investīcijas, turpinot pilnveidot un attīstīt mūsu 93 000 km garo elektrotīklu.

    Komentētājs
    20.10.2022 15:14
    Reply to  Sadales tīkls

    Tā tāda patīkamā diskriminācija 1 % jeb ~8000 klientiem. Ja klients vēlas uzstādīt saules paneļus un vēlas saņemt valsts atbalstu. Un ir “laimīgo” 1% klientu skaitā tad klientu gaida liela vilšanās. Nekāds atbalsts no valsts nespīd. Tā vietā ir jāiegulda valstij piederošā uzņēmumā lai varētu iegūt valsts atbalstu. No valsts puses – ļoti izdevīgi. Elektrības cena tikai palielinās – ietaupīt nedrīkst.

    Bats
    20.10.2022 16:40
    Reply to  Komentētājs

    Nevis 1% no visiem klientiem, bet 1% no visiem, kas līdz šim pieteikuši mikroģeneratoru.

    Ja nav iespēju pieslēgt neko tīklam, tad jāsalīdzina prasītie 26tūkst.EUR par jaunu līniju un transformatoru + kādi 10K par saules paneļiem un invertoru (kopā jau sakrien 36K) pret hibrīdas off-grid sistēmas izmaksām. Par to naudu sanāk saules paneļi, vēja ģenerators ar kontrolieri un balastu, hibrīdinvertors, un kādas 20kWh akumulatoros. Sistēma nevarēs atdot lieko tīklā, tā dēļ atmaksāšanās apšaubāma, taču lielāko daļu no gada varēs no tīkla neņemt pilnīgi neko un viss paša īpašumā.

    Komentētājs
    20.10.2022 17:22
    Reply to  Bats

    Problēma jau tajā, ka uzstādot saules paneļus bez sadales tikla pieslēguma nevar saņemt valsts atbalstu no vides investīciju fonda. Kas maksimāli ir 4tk. Uzstādot sistēmu ar sadales tīkla pieslēgumu pa 10tk ar valsts atbalstu sistēma jau izmaksās 6tk. Šī arī ir tā problēma ka labprāt uzstādītu tik nedrīkstu. Sistēma ar akumulatoriem kā jau miniet neatmaksājas. Projekti kas iesniegti caur vides investīciju fondu jau mērāmi tūkstošos (3169). Taču daudz klientu paliek bez iespējām.

    Elektriķis
    20.10.2022 17:45
    Reply to  Bats

    Par to vēja ģeneratoru un “lielāko daļu no gada” Tu drusku pārspīlē. Mazie vēja ģeneratori ir diezgan cimperlīgi, uzstādāmi ne visās vietās un ziemas bezvēja sala naktīs stāvēs mierā. Akumulatori izvilks māju vasarā, bet tikai pašam nepieciešamākajam. Pat parastu 4 vietīgu indukcijas plīti, vārot zupu uz lielākā “riņķa”, 10,5kW hibrīdais invertors nespēj pavilkt. Par siltumsūkni vispār nav ko fantazēt.

    Bats
    20.10.2022 19:36
    Reply to  Elektriķis

    Iespējams, bet maz ticams, ka mājā, kurai ir jāpārbūvē tīkls un transformators, lai uzstādītu 3F16A mikroģeneratoru, apkuri nodrošina siltumsūknis, tam tomēr 40A prasās.
    Off-grid risinājumi pagaidām nav domāti cauru gadu vārīt zupu uz lielā riņķa un cilvēkam tomēr ir arī tīkla pieslēgums, kuru var izmantot, kad vajag vairāk enerģijas nekā ir pieejams akumulatorā.
    Hibrīda invertoru 10kW, 15,2A esmu redzējis (bukletā gan, bet nopērkams bija), un, ja nav siltumsūkņa, ar to vajadzētu pietikt, ja neslēdz iekšā visu kas ir vienlaicīgi. Ziemā ir bezvēja dienas, kurās spīd saule, bet ir arī vējainas. Nav protams tik ērti kā mikroģenerators, bet risinājums pastāv.

    Komentētājs
    20.10.2022 20:16
    Reply to  Bats

    Gada patēriņš 3500 kwh. Bija paredzēts uzstādīt 6-7 kw sistēmu. Izmaksas aptuveni 7-8tk. ST liegums pieslēgt tāds “patīkams” pārsteigums. Veidot hibrīdo sistēmu ar akumulatoriem tas ir 2 vai 3 dārgāk nekā mikroģeneratoru. Un nekādu iespēju saņemt atbalstu no valsts.

    Sadales tīkls
    21.10.2022 13:57
    Reply to  Komentētājs

    Sadales infrastruktūra ir apjomīga, tāpēc tīkla attīstīšana tiek veikta plānveidīgi un pārdomāti. Pārbūve parasti nepieciešama gadījumos, ja ir ļoti gara elektrolīnija (parasti izbūvētas kā kailvadu līnijas), nepietiekams vadu šķērsgriezums, nepietiekama transformatora kapacitāte u.tml. Jāņem vērā, ka vēsturiski elektrotīkls ir izbūvēts ar mērķi nodrošināt patēriņu, tāpēc retos gadījumos var būt situācija, kad klients bez tīkla pārbūves nevar pieslēgt mikroģeneratoru. Tomēr tas neliedz ģenerējošās iekārtas izmantot “salas režīmā” – uzreiz patērējot vai uzkrājot, piemēram, akumulatoros saražoto elektroenerģiju. Tāpat klients var vērsties pie “Sadales tīkla”, lai noskaidrotu nākotnes attīstības ieceres attiecībā uz konkrēto tīkla posmu, vai arī organizēt ārpuskārtas tīkla pārbūvi par saviem līdzekļiem.

    Komentētājs
    21.10.2022 14:19
    Reply to  Sadales tīkls

    Jā “salas režīms” ir laba lieta. Tikai – šādas ģenerējošās iekārtas iegādi diemžēl nevar pieteikt uz valsts atbalstu. Klients paliek bez iespējamā atbalsta un ar rēķinu kas palielinās.

    Komentētājs
    26.10.2022 10:43
    Reply to  Sadales tīkls

    Sanāk ka klientam ir nepieciešams “sponsorēt” valsts uzņēmumu ieguldot valsts uzņēmuma infrastruktūrā savus līdzekļus? Un par ieguldītajām investīcijām jau nekādas atlaides par ST pakalpojumiem nepienākas? Kā arī klienta apmaksātā infrastruktūra paliek ST īpašumā? Un kamēr elektrotīkls ir vecs nevar pieslēgt mikroģeneratoru un saņemt atbalstu caur vides investīciju fondu. Vai visiem klientiem tiek nodrošinātas vienādas iespējas? Domāju ka nē.

    stm
    20.10.2022 09:16
    Reply to  Komentētājs

    Bez elektrotīklu pārbūves vari uzstādīt bez problēmam saules paneļus ar tādu jaudu, kāda šobrīd ir tavas adreses pieslēguma jauda. Ja esi atvēzējies uz max 11kw, bet šobrīd esošais pieslēgums ( piemēram 1F 16A ) to neļauj, tad jā, iespējams nepieciešama pat līnijas rekonstrukcija. Bet ir jau arī pat pāris kw jaudas vienas fāzes saules inverteri un iespējas pielāgoties tīklam. Vai arī iestatīt max atļauto izejas jaudu uz šo brīdi ar domu par perspektīvu.

    Komentētājs
    20.10.2022 09:41
    Reply to  stm

    Ne viesiem atļauj pieslēgt. Ir ST pieslēgums 3f16A un nedrīkst pieslēgt NEKO bez 26 tk klienta investīcijām valsts uzņēmuma infrastruktūrā. Un tikai pēc tam varēs pieslēgt.

    Elektriķis
    20.10.2022 11:03
    Reply to  Komentētājs

    Tava sāpe ir saprotama. Pirms vairāk kā 20 gadiem samaksāju bargu naudu par transoformatoru, kurš tagad ir ST bilancē, toties ir 40A pieslēgums un “brūces aizdzijušas”.

    Komentētājs
    20.10.2022 11:07
    Reply to  Elektriķis

    90 gadu vidū arī tika maksāts par vadiem papildinot 1F uz 3F un tagad atkal jāmaksā. Tik tagad vajagot arī transformatoru un vadus/kabeli. Viennozīmīgi LV zaļās enerģijas “veiksmes” stāsts.

    Elektriķis
    20.10.2022 11:36
    Reply to  Komentētājs

    Bet drusku arī jāpadomā par to robežu, kad ST var atļauties “uzsaukt” kādam transoformatoru un līnijas pārbūvi, ņemot vērā, cik ilgā laikā šī investīcija atpelnīsies.

    Komentētājs
    20.10.2022 11:47
    Reply to  Elektriķis

    Ja runā šādas ekonomijas kategorijās tad jau elektrību vajadzētu pieslēgt tikai tiem lietotājiem pilsētās kur patērētāji ir 20 uz vienu transformatoru. Pārējie klienti ir neizdevīgi un nespēj atpelnīt investīcijas lai dzīvo sveču gaismā.

    Elektriķis
    20.10.2022 12:24
    Reply to  Komentētājs

    Dzīvot dziļā vientulībā, tālu no transformatora, ir sava veida “atļaušanās”. Nebūtu godīgi, ja par to maksātu citi. Bet vispār jāņem vērā ka pasaulē taisnīguma nav :)

    Komentētājs
    20.10.2022 12:37
    Reply to  Elektriķis

    Cik ir “tālu” no transformatora? 100 metri vai 500 metri? Vai tad tie kas dzīvo “tālu” nemaksā par ST pakalpojumiem?

    Elektriķis
    20.10.2022 12:46
    Reply to  Komentētājs

    Man bija 2km no tā brīža transformatora, bet 20kV līnija 100m attālumā no mājas. Tā vien prasījās “transformatoru stabā”, kā raksta Skābene. Tomēr izbūvēja 20kV nozarojumu ar vienu stabu pa vidu un transformatoru A veida stabā.
    ST protams tūlīt novāca to 2km līniju, kura gāja caur mežu un pie mana transformatora pieslēdza arī kaimiņu, kurš neko nesamaksāja… tātad kādam arī paveicās :)

    Skābene
    20.10.2022 12:37
    Reply to  Elektriķis

    ASV novēroju, ka tur pie katras mājas ir savs trafiņš staba galā. Pie mums atkal liek būdiņas uz noteiktu māju skaitu. Pieļauju, ka savs trafiņš uz staba ir krietni lētāks, kā Būdiņa pļavā un pus kilometru garš kabelis līdz mājai.

    digitalk
    20.10.2022 14:57
    Reply to  Elektriķis

    tas ir, tevi nemaz nemulsina, ka klientam ir “jāuzsauc” investīcijas ST infrastruktūrai, kuras bez kompensācijas nonāk ST īpašumā? ja tas būtu noorganizēts, kā atpirkšana no klienta, nepiestādot viņam apkalpošanas maksu līdz brīdim, kad bilance ir pa nullēm, tad tas izskatītos pēc biznesa darījuma, nevis ST reketa.

    Last edited 1 year ago by digitalk
    Elektriķis
    20.10.2022 17:24
    Reply to  digitalk

    Tajā brīdī es, tāpat kā Komentētājs, gaudos pret debesīm.
    ST (kas toreiz vēl pat nebija ST) ziņoja ka ir divas iespējas: paturēt transformatoru savā īpašumā un par savu naudu veikt apkopes u.t.t. vai nodot to ST bilancē. Izvēlējos pēdējo. Jau pēc nedēļas uzstādīto, vietējā ražojuma transformatoru nomainīja ar AEG, jo pirmajam bija problēmas ar spriegumu, dažādi slogojot fāzes. To šie, pēc manas sūdzības, izdarīja visai žirgti.
    Jautājums: kad ir tas brīdis, kad “bilance ir nullēm”? Kad ST peļņa uz mani ir “atsitusi” transformatora cenu? Domāju ka tas vēl nav noticis pat pēc 20 gadiem.

    Biteme
    20.10.2022 11:43
    Reply to  Elektriķis

    Un tad brīnās, ka latvieši ieaug savā pagalmā un ne sitami nemaina dzīves vietu, pat ja katru dienu uz darbu jābrauc 100km un 1/4 dienas paiet ceļā un sastrēgumos))

    Skābene
    20.10.2022 12:34
    Reply to  Elektriķis

    Trakāk ir tiem, kas apmaksā trafiņu, pieslēdz 3 fāzes 32A, bet izdomā ietaupīt uz pieslēguma maksu un savā vasarnīcā samazina pieslēguma jaudu. Saņēm gāzes rēķinu, izdomā likt siltumsūkni+baterija un atjaunot savu nikno pieslēgumu, bet – jaudas izdalītas,- pērc jaunu trafiņu! :)

    Bats
    20.10.2022 15:13
    Reply to  Skābene

    Pieļauju, ka šādi gadījumi ir, taču diezgan aplami tiekties ietaupīt pāris eiro mēnesī atsakoties no daļas jaudas, kuras iegūšanai tērēti tūkstoši. Šādu loģiku nesaprotu. ST operē tikai ar brīvo jaudu, tai klāt nav *piezīme “šo klients iespējams kādreiz gribēs atpakaļ, bet pašreiz par to negrib maksāt, nevienam nedodam”.

    nedarata
    20.10.2022 16:13
    Reply to  Komentētājs

    Sanāk otrus 26000 sadales tīkls uzsauc?

    bobis
    26.10.2022 23:04

    Tadus vajag uz domes jumta, energijas taupisanas nolukos, bet ja nopietni, vetra tos papurinas ka tie parstas darboties, ziema apledos un klus smagaki, kritis nost no jumtiem vai apsnigs, samirkstot var sabojaties. Saprastu ja tos vaketu tikai uz kossmosa stacijam un satelitiem vai debeskrapjiem, iebuvejot to stikla jumta un aizsargati ar brunu stikla kartu.

    Reklāma