ASV prezidents Džo Baidens savas prezidentūras laikā licis uzsvaru pārejai uz elektroauto, to aicinot darīt valsts kapitālsabiedrības, kā arī viņa administrācijai ieguldot līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā. Pie elektroauto tematikas ķērusies arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra, kas daudz labāk pazīstama kā NASA. Aģentūra publicējusi ierakstu, norādot, ka norit darbs pie tehnoloģijas, kas elektroauto ļaus uzlādēt piecu minūšu laikā.
NASA fokusējas nevis uz pašām mašīnām, bet gan uzlādes kabeļiem un to dzesēšanu. Pētnieki strādā pie dzesēšanas sistēmas izveides, lai kabeļi varētu izturēt vairākas reizes lielāku jaudu nekā šobrīd. “Pirmkārt, ir jāturpina attīstīt uzlādes tīkls gan lielceļu malā, gan arī gar reģionālajiem ceļiem, lai cilvēki bez bažām un kavēšanās varētu uzlādēties. Otrkārt, jāsamazina uzlādei nepieciešamais laiks. Šobrīd tas variē no apmēram 20 minūtēm ātrās uzlādes stacijās līdz daudzām stundām mājās,” vēstīts NASA ierakstā. Iepriekš citu uzņēmumu un institūciju pārstāvji pieskārušies vēl vienai potenciālajai problēmai – elektrotīkla spējām nodrošināt jaudu un izturēt slodzi.
Tā kā runa ir par NASA, tad tiek attīstīta jauna temperatūras kontroles tehnoloģija, kas paredzēta aģentūras misijām kosmosā nākotnē. Lai kaut kas dotos izplatījumā, tam jāatbilst ļoti striktiem kritērijiem – izmēram, efektivitātei, svaram un citām prasībām. Faktiskie visiem NASA nākotnes projektiem būs nepieciešamas attīstākās termoregulācijas tehnoloģijas, lai misijās varētu izpildīt uzstādītos mērķus. Sildīt gaisu kosmosa kuģī, lai cilvēkus nosūtītu uz Marsu, šajā stāstā vēl ir nosacīti vienkāršākais uzdevums – mērķi un ieceres ir daudz lielākas.
Kā raksta NASA, lai elektroauto uzlādētu piecās minūtēs, vajadzīgs strāvas stiprums ap 1400 ampēriem. Īpaši attīstīti lādētāji spēj sniegt 500 ampērus, bet lielākoties ir krietni mazāk. 1400 apmēru sasniegšana, protams, radītu krietni vairāk siltuma, taču zinātnieki uzskata, ka to var novērst ar dzesēšanas sistēmu kabeļiem. Mēģinot izskaidrot darbības principu pavisam vienkārši – uzlādes kabelī ir dzesēšanas šķidrums, kas nevada elektrību. Uzlādes kabelim uzkarstot, šķidrums tiek sūknēts caur kabeli un savāc lieko siltumu, to aizvadot prom. Tas, protams, ir stipri vienkāršoti un darbība ir sarežģītāka.
Zinātnieki jau ķērušies pie praktiskiem eksperimentiem un testiem, pārbaudot, kā tas strādā dzīvē. Eksperimentos strāvas stiprumu izdevies palielināt līdz pat 2400 ampēriem. Ja auto baterijas būtu spējīgas ko tādu izturēt, elektroauto uzlāde aizņemtu īsāku laiku nekā benzīna ieliešana bākā.
Ir arī problēmas – NASA nepiemin, cik šis viss maksā. Domājams, ka sistēma pagaidām ir absurdi dārga un tā nav konkurētspējīga ekonomiski. Tāpat šī sistēma vēl ir attīstības procesā un paies gadi, līdz kaut kas tāds nonāks reālā lietošanā. Neaizmirsīsim, ka elektroauto bateriju ilgmūžībai ātrās uzlādes nenāk par labu.
