Hyundai Bayon apskats – vai mazais korejiešu SUV spēj konkurēt ar eiropiešu alternatīvām?

Kompaktklases krosoveru segments kļuvis tikpat piesātināts kā hečbeku kategorija – pilsētai domāts SUV ir šķietami katram autoražotājam. Dažiem tādi modeļi ir pat divi, šai kategorijai tagad pievienojoties korejiešu autoražotājam Hyundai ar savu jauno kompakto krosoveru Bayon. Konkurence ir nežēlīga un konkurentu vairāk nekā varētu iedomāties, tāpēc lūkojām apskatīt šo jaunāko korejiešu mazo SUV

Kas vispār ir Bayon un kur tas iederas?

Ja pēdējo pāris gadu laikā atvērām Hyundai vai šī autoražotāja dīleru mājaslapas, tad varējām izdarīt pilnīgi loģisku un saprātīgu secinājumu – Hyundai ir pārstāvis visos SUV segmentos, proti, izmēros mazākā Kona, kam sekoja Tucson un arī lielais Santa Fe. Piedāvājums pietiekami plašs, lai katrs atrastu sev piemēroto auto, turklāt dažādos apskatos visi šie auto atzīti par labiem esam – Kona joprojām ir populāra izvēle, turklāt nopērkama elektriska. Jaunais Tucson izskatās pēc konceptauto, kuru kāds pārāk ātri palaidis ražošanā, taču uz mūsu valsts ceļiem to jau tagad ir ļoti daudz, savukārt Santa Fe ir liels un ērts ģimenes auto, kas komforta ziņā cenšas konkurēt ar premium zīmolu piedāvājumu, taču par krietni draudzīgāku summu. Autoražotāja pārstāvji tomēr uzskatīja, ka piedāvājumā kaut kas trūkst, tāpēc tika radīts vēlviens mazāks krosovers – tas tad arī ir Bayon. Šis auto uzskatāms par sākuma punktu Hyundai krosoveru piedāvājumā un tas ir izteikti pilsētai domāts SUV.

Te nu mēs varam pieskārties konkurences sadaļai. Hyundai ir iesaistījies nenormāli piesātinātā tirgus nišā, kur iepriekš gana labi sevi pierādīja tā pati Kona, bet tagad korejieši haizivju dīķī peldēt met vēlvienu auto – par konkurentiem varam saukt Volkswagen T-Roc, Škoda Kamiq, Seat Arona, Citroen C3 Aircross, Ford Puma, galu galā arī to pašu Kona. Visiem šiem auto ir savas stiprās puses, kas īpaši tiek izceltas reklāmas bukletos un arī daudzajos apskatos – Puma tā ir braukšanas dinamika, Volkswagen koncerna mašīnām tās ir zināmas un sevi pierādījušas tehnoloģijas, bet Citroen savu auto varētu reklamēt kā dīvānu uz riteņiem, proti, tas ir ārkārtīgi komfortabls. Šo sarakstu vēl varētu paturpināt ar citiem modeļiem, bet jautājums, kur un kā te iederās Bayon, un ko tas spēj piedāvāt.

Tehniski šim auto ir spēcīgs un labs pamats – tas veidots uz veiksmīgā i20 hečbeka bāzes, no tā auto aizņemoties ļoti daudz tehnisko daļu, taču nebūsim barbariski un neteiksim, ka Bayon ir vienkārši augstāks i20 hečbeks. Auto ir 4,18 metrus garš un 1,77 metrus plats, kas nozīmē, ka novietošana stāvvietā ir ļoti ērta, taču izmēri tik un tā mulsina – tas ir tikai 2 centimetrus īsāks un 2 centimetrus šaurāks auto nekā Kona. Kāpēc radīt divus izmērā gandrīz vienādus auto, ja pirmais no tiem sevi pierādījis kā sekmīgu modeli? Atbilde uz to zināma Hyundai cilvēkiem, bet viena lieta gan ir fakts – Bayon ir speciāli Eiropai radīts modelis, savukārt Kona nopērkama visā pasaulē.

Pievēršoties tehniskajai pusei, nospiedošais vairākums cilvēku, visticamāk, izvēlēsies 1,0 litru turbomotoru, kas pieejams divās jaudas versijās – ar 100 (172Nm) vai 120 (200Nm) zirgspēkiem, jaudīgākajā versijā auto esot aprīkotam ar 48V hibrīdsistēmu. Mazjaudīgāko versiju iespējams nokomplektēt ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu vai 7-pakāpju DCT automātisko pārnesumkārbu, savukārt jaudīgākā versija pieejama tikai ar 7-pakāpju automātu. Runājot par ātrumu līdz 100km/h, neviena no šīm versijām nav ļoti ātra – 100Zs un 6-pakāpju manuālās pārnesumkārbas kombinācija 100km/h sasniegs 10,4 sekundēs, bet ar 7-pakāpju automātu vajadzēs 11,4 sekundes. 120Zs versijā šim ieskrējienam vajag 10,1 sekundi. Ir pieejams vēlviens benzīna dzinējs – tas ir 1,2 litru atmosfēriskais benzīna dzinējs ar 84Zs jaudu (118Nm). Šo dzinēju iespējams iegūt tikai ar 5-pakāpju manuālo pārnesumkārbu un tas ir gausākais no visiem – līdz simtiņam tam nepieciešamas 13,1 sekunde.

Dizains un salons

Jau iepriekšējos Hyundai un Kia grupas auto apskatos esam norādījuši uz šo auto agresīvo, ekstravaganto stilu. Hyundai Tucson un Kia Sportage šajā jautājumā izceļas īpaši. Bayon dizaina izstrādē Hyundai nav bijuši tik agresīvi – auto priekšdaļā saskatāmas daudzas līdzības ar Kona, proti šaurie LED dienasgaismas lukturi un atsevišķi novietotie tuvās/tālās gaismas lukturi, visām kopumā radot dusmīga, mazliet aizkaitināta auto izskatu. Aizmugurē gan Hyundai nav bijuši ļoti unikāli un faktiski nokopējuši i20 dizainu, izmantojot ļoti līdzīgu lukturu dizainu un kopējo novietojumu kā mazajā hečbekā. Daži varētu atsaukties arī uz Sportage priekšu – tajā auto bumeranga stilā veidoti priekšējie lukturi, šim kas līdzīgs izdarīts aizmugurē. Kur tie laiki, kad mašīnām pie bagāžnieka vāka vai sānos bija pielikti uzraksti „turbo” vai arī dzinēja vārstu skaits, tagad Hyundai uzlikuši birkas ar „48V”, izceļot šī auto hibrīdsistēmu. Laiki mainās…

Kā jau iepriekš rakstīju, Bayon izmēros ir ļoti līdzīgs Kona, tāpēc Hyundai gribot negribot bija jādara kaut kas, lai šos abus modeļus nošķirtu citu no cita. Ar ārienes dizainu tieši tas ir panākts. Bayon uz ielas ir pamanāms, bet patīk/nepatīk ir gaumes jautājums. Ja pret priekšdaļu vai aizmuguri katru atsevišķi it kā iebildumi nerodas, tad no sāniem šis modelis kaut kādā mērā šķiet nepabeigts. Ejot klāt mašīnai no sāniem, man visu laiku radās sajūta, ka aizmugures daļā kaut kas trūkst un tā ir pārāk īsa.

Ja ārpusē Hyundai ir bijuši agresīvi un veidojuši pamanāmu dizainu, tad salonā viss ir krietni mierīgāk un tas netur līdzi ārienei. Lielākā daļa šeit redzamo lietu faktiski ir paņemtas no i20 hečbeka un pārceltas uz Bayon – ekrāni, salona izkārtojums, arī daudzi pielietotie materiāli ir tādi paši. Tas nozīmē, ka Bayon kopumā ir labi salikts auto – viss stingri saskrūvēts kopā, nekur nekas negrab un uzbūves kvalitāte kopumā nav peļama, taču atrodam diezgan daudz cietās, pelēkās plastmasas. Drīzāk jāsaka otrādi – ir visai maz mīksto materiālu, tāpēc šajā ziņā auto nespēj turēt līdzi vairākiem konkurentiem. Tiesa, arī konkurentu pirktākās, ne tās dārgākās komplektācijas ir tik plastmasīgas, cik nu tās vispār var būt, tāpēc kopumā Bayon ierindojas kaut kur pa vidu – ir mašīnas ar labāku salona kvalitāti, bet var būt arī sliktāk.

Sēdpozīcija ir relatīvi zema, ja salīdzinām ar citām šī segmenta mašīnām. Šeit jau atkal jārunā par katra vadītāja gaumi un vēlmēm, bet kāpēc gan pirkt krosoveru, ja gribas sēdēt zemāk? Tieši augstā sēdpozīcija ir viens no šīs klases plusiem, salīdzinot ar radniecīgajiem hečbekiem. Mēs visi lieliski zinām, kā top šie kompaktie SUV – paņem hečbeka bāzi, auto uzbūvē nedaudz, nedaudz lielāku un augstāku, un gatavs! Sēdpozīcijai pašai par sevi nav itin nekādas vainas – stūre un sēdekļi regulējas pietiekami lielā amplitūdā, lai arī gara auguma cilvēki spētu iekārtoties ērti.

No vadītāja krēsla ērti pārskatāmi ir divi centrālie ekrāni – 10,2 collu vadītāja instrumentu panelis un 10,2 collu multimediju displejs. Vadītāja instrumentu panelī nav pārāk daudz izvēles iespēju kaut ko mainīt, taču ērti nolasāma visa galvenā brauciena informācija par ātrumu, degvielas patēriņu un arī navigācijas informācija nolasās uzskatāmi. Lai nu ko, bet ērti pārskatāmus un informatīvus vadītāja displejus Hyundai/Kia māk taisīt.

Multimediju sistēma ir identiskai tai, ko atradīsim citos Hyundai un Kia modeļos, taču tās saskarsne izveidota nedaudz modernāka. Pati sistēma gan joprojām izskatās vecmodīgi, bet iebildumu pret tās darbību nav – mana testa laikā atsaucība un ātrdarbība bija absolūti pieņemama, savukārt daudzo pogu un apakšizvēlņu stāsts ir labi zināms un jau iepriekš plaši aprakstīts. Salīdzinājumā ar konkurentiem, šajā jomā Hyundai noteikti ir priekšā.

Pozītīvais aspekts salonā ir vietas daudzums aizmugurē – divi vidēja auguma pieaugušie iekārtosies bez jebkādām problēmām ar adekvātu vietu kājām un galvai. Trim pieaugušajiem gan būs mazliet pašauri, taču tam ir domātas lielākas mašīnas. Sēdēšana gan priekšā, gan aizmugurē ir ērta, sēdekļiem sniedzot saprātīgu atbalsta daudzumu un tiem vienkārši esot komfortabliem arī ilgākā laika nogrieznī un garākos braucienos.

Braukšana

Runājot par braukšanu, tad uzreiz jāsāk ar faktu, ka izmēģinājām jaudīgāko 120Zs versiju ar 7-pakāpju divsajūgu automātu. Braukšanas manieres ir ļoti tipiskas šim segmentam – braukšana ir viegla, vienkārša un ērta, taču tā nav aizraujoša. 120Zs motors gana viegli tiek galā ar Bayon masu, mašīnai ieskrienoties saprātīgi ātri un arī šosejas tempā tam nav itin nekādu problēmu. Tas pozitīvi atsaucas ailītē „degvielas ekonomija”, kas pie aktuālajām degvielas cenām ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Kombinētajā režīmā iekļāvos nedaudz virs 5 litriem benzīna uz 100km, savukārt šosejas tempā, braucot mierīgi un uz simtiņa, auto patērēja kaut kur ap 4,5 litriem. Ja iepriekš esmu kritiski izteicies par korejiešu mašīnu ekonomiju citos testos, tad šajā auto ar to viss ir vislabākajā kārtībā.

Apdzīšanu veikšana gan ir nianse, kas nedaudz jāpārdomā, pirms fūres apdzīšanas labi un kārtīgi izvērtējot attālumu līdz pretī braucošajam auto. Ātrumkārbas atsaucība uz gāzes pedāļa iespiešanu grīdā ir mazliet labāka nekā vācu konkurentiem, pārnesumiem pārslēdzoties savlaicīgi un gludi. Šajā modelī nedaudz jāpierod pie tā, kā uzvedas pedāļi – gāzes pedāļa gājiens ir samērā īss, savukārt bremžu pedālis var šķist pārāk mīksts, it kā zem tā kāds būtu palicis švammi caur kuru jāizspiež, lai varētu bremzēt. Līdz ar to vismaz sākotnēji vajadzētu izvairīties no ļoti asas bremzēšanas, jo jāizveidojas pieradumam un viegli pārprast, kad pedālis nospiests pietiekami, kad par maz un kad par daudz.  Līdzīgi kā citos modeļos ar šādu 48V mild-hybrid sistēmu, arī šajā auto tā ir nemanāma un sniedz atbalstu paātrinājuma brīžos.

Stūrēšana ir viegla un prognozējama, auto necenšoties radīt kaut kādu mākslīgu sportiskumu, taču, tāpat kā lielā daļā mūsdienu mašīnu, trūkst sajūtas, ko tad īsti dara priekšējie riteņi. Stūri mazliet smagāku padara sporta režīms, taču reāla ietekme uz braukšanu šim režīmam ir stipri nosacīta – smagāka stūre un mazliet atšķiras pārnesumu pārslēgšanās brīži, proti, tie pārslēdzas vēlāk, tas lielā jēgā arī viss. Varbūt nedaudz vairāk dinamiskas sajūtas, bet sporta režīms ir lieta, ko pāris reizes pamēģināsiet un pēc tam par to, visticamāk, arī aizmirsīsiet. Braukšanā līkumos mašīna nav pārāk entuziastiska, taču virsbūve ir labi savākta un nav būtisku virsbūves svārstību. Toties braukšana pilsētā ir patīkami viegla, turklāt atrast stāvvietu nav apgrūtinoši.

Arī gaitas komforts šīs klases konkurencē ir labs, mašīnai labi un bez grūtībām tiekot galā ar dažādiem pilsētas negludumiem, lai gan asākas bedres jūt vairāk nekā gribētos. Arī grants ceļi nav nekāda problēma, tāpēc ar šo auto piebraukt vizītē laukos arī nebūs grūti vai neērti. Skaņas izolācija ir pieņemama, Bayon slāpējot gan vēja, gan ceļa trokšņus, tomēr tas nav gluži klusākais auto šajā klasē, ar kādu braukts.

Cenas

Pati lētākā Bayon komplektācija ar 1,2 litru motoru un 5-pakāpju manuālo pārnesumkārbu liks šķirties no 16 500 eiro. Arī pašā lētākajā komplektācijā auto ir saprātīgi aprīkots – LED dienasgaismas lukturi, apsildāma stūre, automātiskās tālās gaismas, kruīza kontrole, joslas ieturēšanas sistēma, elektriskie logi un spoguļi. Vienvārdsakot, viss pats nepieciešamākais te ir, bez kaut kādām liekām ārišķībām. Mūsu izmēģinātais auto jau bija gandrīz maksimālajā komplektācijā un par to jāšķiras no 28 tūkstošiem eiro. Šis auto jau aprīkots ar daudzām ekstrām, tostarp adaptīvo kruīza kontroli, visām iespējamajām braukšanas un drošības palīgsistēmām, atpakaļskata kameru, Bose audiosistēmu (kas skan labāk nekā daudzos vairākkārt dārgākos auto) un citiem sīkumiem, piemēram, krāsaino noskaņas apgaismojumu salonā.

Nobeiguma vārdi

Bayon starp saviem konkurentiem neizceļas ar kaut ko izcilu vienā konkrētā jomā. Tas drīzāk ir vispusīgi nostrādāts auto, kas visu dara labi, taču nekur nav izcils. Jau lētākās versijas ir pietiekami labi aprīkotas, arī dārgāko versiju cena ar papildaprīkojumu ir konkurētspējīga, salīdzinājumā ar citiem. Bayon ir ļoti saprātīgs auto – ietilpīgs, plašs, ērti vadāms, tam sniedzot labu snieguma/cenas attiecību. Vēlviens auto, kurā galvenais mērķis ir vienkārša pārvietošanās bez kaut kādiem izlēcieniem.