Norvēģijas pilsētā Fredrikstadā darbu uzsākusi Eiropā lielākā elektroauto bateriju pārstrādes rūpnīca “Hydrovolt”. Tieši jautājums, ko iesākt ar vecajām baterijām, ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kas elektroauto kontekstā ir jārisina.
Šī rūpnīca ir divu uzņēmumu sadarbības rezultātā radīts projekts – tajā iesaistījās viens no pasaulē lielākajiem alumīnija ražotājiem “Hydro” un elektroauto bateriju ražotājs “Northvolt”. Rūpnīcā gada laikā iespējams pārstrādāt 12 000 tonnas bateriju, kas ir aptuveni 25 tūkstošus elektroauto bateriju. Tas nozīmē, ka ar to pietiek, lai pārstrādātu visu šā brīža Norvēģijas elektroauto baterijas.
Rūpnīcas pārstāvji norāda, ka procesā iespējams atgūt 95 procentus no izmantotajiem materiāliem, tostarp plastmasu, varu, alumīniju, kā arī tā saucamo “melno masu”, kas satur mangānu, litiju, kobaltu un niķeli. Arī abiem projekta veidotājiem no tā ir savs labums – “Hydro” iegūst pieeju pārstrādātam alumīnijam, savukārt “Northvolt” var iegūt materiālus jaunu bateriju ražošanai. Uzņēmuma mērķis ir panākt, ka 2030. gadā puse no jaunās baterijās izmantotiem materiāliem būs iegūti pārstrādes procesā. “Hydrovolt” plāno paplašināšanos arī citviet Eiropā, lai palielinātu bateriju pārstrādes jaudu – mērķis ir 70 tūkstoši tonnu 2025. gadā un 300 tūkstoši tonnu pārstrādātu bateriju 2030. gadā.
Tas ir tikai sākums. Par prieku tiem, kuri raud ka “auto bateriju kalni piesārņos pasauli”.
Ja savas vecās bačas varēs nodot kā auto katalizatorus un izcelt piķi, tad jau forši. Ja būs jāpērk baterijas pa lielu naudu un jāatdod par brīvu, tad gan nebūs forši, jo izejvielas maksā naudu!
ja neutilizēsi oficiāli, tad uzliks pamatīgu sodu. skriesi palēkdamies un par brīvu.
Sods ir mazākais, kas satrauc cilvēkus. Arī šobrīd savu miskasti nedrīkst mežā izmest, bet tak met. Depozīta sistēma, lai arī cik štruntīga, tomēr motivē atkritumus nodot, nevis mest mežā!
ja EV akumulatora nomaiņas varēs kontrolēt ar tehnisko apskati, tad neviens neko līki neizmetīs bez pamatīgas viltošanas shēmas, atšķirībā no izgāztuves mežā.
Pēc ta ka tiek būvētas šādas rūpnīcas, izskatas ka nodot varēs.
Par katalizatoriem – biju nedaudz pārsteigts, atklājot katalizatora eksistenci nesen nopirktajā motorzāģī. Eiro normas aizsniegušās arī līdz dārza tehniikai :)
Negribu izklausīties par baigo prātvēderu, bet motorzāģi ar katiņu tiek ražoti jau vismaz 12 gadus.
Savā laikā man bija Stihl ms170 ar katalizatoru. Aparāts lēts, pasūdīgs un varēja nereāli bieži apdedzināt rokas pie izpūtēja, jo relatīvi ilgu laiku pēc darba tas vēl bija karsts.
No zāģiem neko nesaprotu, bet daži paziņas, kas būvē guļbūves un tos zāģus lieto ikdienā, stāsta, ka cieņā esot 25 gadus veci zāģu modeļi, kam grūti dabūt detaļas, bet visi jaunie esot mēsli! :D
Tāpat kā jaunās guļbūves? )
Ko tu domā ar jaunajām? Tām, kuras taisa rūpnieciski, vai tām, kuras amatnieki arī šodien būvē pēc tradicionālajiem principiem? Man kaut kā guļbūve vairāk asociējas ar pirti un negribētu dzīvot “pirtī”! :)
Ir kontingents kam viss kas nav tēsts ar cirvi un pirms 50 gadiem suņa apčurāts, ir slikts un fui. Viņiem arī žigulis parastais ir krutuma kalngals. Kas gan ir tiesa, mūsdienās ir iemanījušies izrēķināt, cik daudz materiāla vajadzēs konkrēta tipa iekārtai ar zināmu lietošanas ilgumu. Tāpēc tagad ir atsevišķi pērkami salīdzinoši lēti rīki mājas lietošanai un Pro klases rīki, kas iztur 10-20… gadus, taču maksā kosmosu. Par ko gan jākāpj ražotajiem uz olām – ka daudz kas no mūsdienās nopērkamā principā nav remontējams. Un ja vēl runa būtu par lētučiem kas maksā pārdesmit eiro…. bet ja 50€ vērtas plates nomaiņai prasa nomainīt visu datoru pa 1500€…. par to idejas autorus publiski jāpakar.
Man katalizators tur bija pārsteigums. Jo sev rīkus ar iekšdedzes motoru pēdējo reizi pirku 2006. gadā :)