Reklāma

Latvijā testēs satelītdatu izmantošanu attālinātai derīgo izrakteņu ieguves uzraudzībai

Jaunākie raksti

Xiaomi laiž pārdošanā Mijia 610 L Rock ledusskapi

Xiaomi Ķīnā uzsācis pārdot Mijia Refrigerator 610 L Rock ledusskapi. Mijia Refrigerator 610 L Rock ledusskapim ir 20 nodalījumi...

Bentley saviem modeļiem ieviesīs “Azure” versiju īpaši komfortablai braukšanai

Luksusauto ražotājs Bentley paziņojis, ka savos modeļos tas ieviesīs "Azure" versiju - tas nav jauns modelis, bet gan aprīkojuma...

Tesla piesakās papildus zemesgabalam, lai paplašinātu rūpnīcu Berlīnē

Elektroauto ražotājs Tesla pieteicies iegādāties "Gigafactory Berlin" pieguļošo zemesgabalu, autoražotājam jau plānojot rūpnīcas paplašināšanās darbus. Šadas ziņas izplatījuši vācu...

Marks Zakerbergs: “Meta” metaversa projekts tuvākos piecus gadus izmaksās ļoti dārgi

Nav nekāds noslēpums, ka metaversa kā iekļaujošas virtuālās pasaules izveide izmaksās ļoti dārgi. Daudzi uzņēmumi, ieskaitot "Google", "Microsoft", "Meta"...

Vai un kā paaudzes īpatnības ietekmē finanšu paradumus?

Viena no jomām, kur diezgan labi var aplūkot atšķirības dažādās paaudzēs, ir finanses. Šobrīd, kad tehnoloģijas attīstās straujāk nekā...

Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Valsts vides dienestu ir uzsācis darbu pie Eiropas Kosmosa aģentūras finansēta pilotprojekta “SentiCheck”. Tā ietvaros tiks testēts Sentinel-2 satelītattēlu pielietojums derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātam monitoringam. Šāds risinājums sniegtu Valsts vides dienestam atbalstu operatīvai un mērķētai pārbaužu organizēšanai.

Valsts vides dienests sagaida, ka, ieviešot zemes seguma izmaiņu attālinātu monitoringu, kas darbosies uz pieejamo satelītattēlu robotizētas salīdzināšanas metodes pamata, varēs sistēmiski un laicīgi atklāt iespējamos zemes dzīļu izmantošanas pārkāpumus, tai skaitā arī pierādījumus dabas resursu prettiesiskai ieguvei un izmantošanai saimnieciskajā darbībā.

Latvijā, bez pazemes ūdeņiem, tiek iegūti tādi derīgie izrakteņi, kā smilts-grants, smilts, kvarca smilts, dolomīts, māls, ģipšakmens, kaļķakmens, kūdra un citi retāk sastopami dabas resursi. Derīgo izrakteņu ieguvei ir izsniegtas vairāk kā 600 zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas. Valsts vides dienests katru gadu izsniedz aptuveni 200 dabas resursu lietošanas atļaujas, kas atļauj realizēt būvniecības rezultātā iegūtos dabas resursus. Visus šos objektus ir jāuzrauga, lai varētu nodrošināt zemes dzīļu izmantošanas prasību ievērošanu, tai skaitā laicīgi atklāt derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi.

Dabas resursu nodokļu ieņēmumi par derīgo izrakteņu ieguvi Latvijā ik gadu veido aptuveni 3,5–4 miljonus eiro. Vai nodokļu ieņēmumi atbilst patiesai derīgo izrakteņu ieguvei, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru jāspēj sniegt atbildi Valsts vides dienestam. Objektu pārbaudes ir laika un resursu ietilpīgs process. Tās tiek plānotas, ņemot vērā dažādus kritērijus. Tomēr ne no vērtēšanas kritērijiem ir atkarīgs tas, vai derīgos izrakteņus kādā brīdi kāds neiegūs prettiesiski. Tāpēc ne vienmēr izdodas laicīgi atklāt, apturēt un novērst derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi, kā rezultātā daļa no dabas resursu nodokļiem nenonāk valsts budžetā.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga norāda: “Valsts vides dienests savā Darbības stratēģijā 2020.–2023.gadam vides kvalitātes uzlabošanai kā vienu no prioritāriem mērķiem ir noteicis efektīvu derīgo izrakteņu ieguves procesa uzraudzību. Stratēģijas mērķis saskan ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānā 2021.–2022.gadam iezīmētām aktivitātēm. Lai īstenotu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus ar tiem resursiem, kas pieejami Valsts vides dienestam, ir jāattīsta viedās tehnoloģijas derīgo izrakteņu ieguves kontrolei, dabas resursu nodokļa samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Latvijā sastopamie derīgie izrakteņi pamatā tiek izmantoti būvniecībā un būvmateriālu ražošanā. Līdz ar to Valsts vides dienesta kontroles spēju pilnveidošana veicinās ekonomisko izaugsmi Latvijā kopumā, mazinot ēnu ekonomiku šajās nozarēs. Ņemot vērā to, ka tuvākajā laikā tiks realizēts tāds nozīmīgs būvniecības objekts kā Eiropas mēroga dzelzceļa infrastruktūras projekts Rail Baltica, ir sagaidāms derīgo izrakteņu ieguves dinamikas pieaugums. Tāpēc Valsts vides dienestam jau tuvākajā laikā jāspēj izmantot tādus viedos risinājumus, kas ļautu operatīvi izsekot derīgo izrakteņu ieguves aktivitātēm un mērķēti plānot to pārbaudes.”

Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir izveidojusi lielāko brīvpieejas Zemes novērošanas satelītu floti, kas spēj nodrošināt interesējošo vietu novērošanu līdz pat reizei nedēļā. Vides risinājumu institūtam ir pieredze šo satelītu datu izmantošanai gan Zemes seguma izmaiņu, gan ezeru, gan arī Vjetnamas rīsu lauku uzraudzībā. Uzkrātās zināšanas un prasmes tiks izmantotas, lai radītu risinājumu derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātai uzraudzībai, Valsts vides dienesta inspektoriem noderīgas informācijas sagatavošanā, lai palīdzētu efektīvāk un mērķtiecīgāk plānot objektu pārbaudes.

Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova uzsver, ka šis projekts atspoguļo arī latviešu pieredzes un zināšanu vērtību Eiropas kontekstā: “Šis ir Latvijas pirmais veiksmīgais projekts Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) starptautiskajā iepirkumā Future-EO1, kurā varēja piedalīties institūcijas un uzņēmumi no visām EKA dalībvalstīm.Latvija kļuva par EKA asociēto dalībvalsti 2020. gadā, un tas pavēra iespēju Latvijas institūcijām un uzņēmumiem piekļūt EKA pakalpojumiem un piedalīties EKA uzsaukumos. Šis sasniegums apliecina Latvijas konkurētspēju kosmosa, tostarp Zemes novērošanas, tehnoloģiju jomā”.

Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības un inovāciju organizācija.  VRI pētniecībā izmanto satelītu datus, aviāciju, dronus, zemes sensorus, robotiku, datu sapludināšanu, mašīnapmācību un citas tehnoloģijas. Vides risinājumu institūts ir Latvijā vadošais Zemes novērošanas un attālās izpētes jomas pārstāvis, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras pakalpojumu sniedzējs.

Valsts vides dienests ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā, radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī dabas resursu, tai skaitā zemes dzīļu, izmantošanas jomā. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas izdod dažādas zemes dzīļu izmantošanas licences un dabas resursu lietošanas atļaujas un kontrolē tajās noteikto prasību ievēršanu, kā arī ar kontroles palīdzību novērš prettiesisku darbību īstenošanu.

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma