Lai veicinātu Zemes novērošanas datu izmantošanu zinātnes un tautsaimniecības attīstībā, jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) sadarbībā Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Vides risinājumu institūtu organizē mācību kursu «Radara un optisko satelītu datu apstrāde un pielietojumi». Pieteikšanās kursiem ir atvērta līdz 13.maijam. Pieteikties var šajā lapā.
Plānots, ka kursu dalībnieki tiks izziņoti 27. maijā.
Kursi notiks no 27. jūnija līdz 1. jūlijam RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, Paula Valdena ielā 3/7. Tos vadīs pasaules līmeņa pasniedzēji un zemes novērošanas eksperti no Šveices, Itālijas, Vācijas un Somijas, apvienojot teoriju un praksi. Dalībnieki apgūs optisko un radaru satelītu datu lietojumus, fokusēsies uz reāliem lietojumiem Latvijā un Baltijā tādās jomās kā zemes izmantošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zemes kustība. Dalībnieki jauniegūtās zināšanas un prasmes varēs izmantot arī citās Zemes novērošanas mērķa nozarēs, piemēram, jūras vides monitoringā, ārkārtas situāciju pārvaldībā, viedo pilsētu pārvaldībā utt.
Apmācībās tiks aktualizēta Eiropas Zemes izpētes programmas «Copernicus» tehnoloģiju lietošana zinātnes un tautsaimniecības attīstībā. Tiks iegūtas teorētiskas un praktiskas zināšanas par Zemes novērošanas datu, galvenokārt «Copernicus Sentinel» datu izmantošanu zemes seguma, mežsaimniecības, lauksaimniecības un klimata pārmaiņu monitorēšanai un risinājumu izstrādei.
Organizatori aicina dalībai kursos pieteikties universitāšu un zinātnisko institūciju pārstāvjus, kā arī organizācijas, kas ikdienā izmanto ģeotelpisko informāciju. Dalība kursos ir bezmaksas.
Eiropā un pasaulē strauji attīstoties kosmosa industrijai, Zemes novērošanas un satelītu datu izmantošana ir viens no viediem, kā kosmosa tehnoloģijas veicina globālās tautsaimniecības attīstību. Šiem datiem ir plašs lietojums informācijas analīzē, monitoringā, uz tiem balsta lēmumus par gaisa kvalitāti un atmosfēras ķīmisko sastāvu, mežu un jūru veselību vai ledus un tuksnešu stāvokli, klimata pārmaiņām un to ietekmi, enerģētiku, viedo lauksaimniecību, zemkopības un lopkopības aktivitātēm, ceļu, jūras un gaisa transportu, viedas loģistikas un viedo pilsētu risinājumiem, drošību un aizsardzību, kā arī reaģēšanu ārkārtas situācijās.
