Reklāma

Tet grupas apgrozījums pirmajā ceturksnī audzis par 21%

Jaunākie raksti

ASUS ROG Chakram X spēlēm paredzētās bezvadu peles apskats

ASUS tikai vasaras sākumā izziņoja ROG Chakram X spēlēm paredzēto bezvadu peli un nu tā nonākusi jau pie mums...

Huawei Watch D Eiropā nonāks oktobra vidū

Huawei Watch D nav nekāds jaunums, tas tika izziņots vēl 2021. gada decembrī, bet Ķīnā to varēja sākt iegādāties...

Tesla attīsta paši savu elektroauto diagnostikas sistēmu

Elektroauto ražotājs Tesla attīstot pats savu elektroauto diagnostikas un kļūdu noteikšanas sistēmu, kas iecerēta kā alternatīva šobrīd populārajai OBD...

Kimai Kardašjanai “Instagram” kriptoaktīvu reklamēšana izmaksājusi vairāk nekā miljonu dolāru

Sabiedrības dāma Kima Kardašjana kā jau daudzi populāri cilvēki un influenceri aktīvi lieto sociālos tīklus, audzējot sekotāju skaitu un...

Yamaha izziņo divus jaunus elektriskos kalnu divriteņus

Zīmols Yamaha izlaidis divus jaunus elektrisko kalnu velosipēdu modeļus, papildinot esošo sēriju ar augstākās raudzes modeļiem, kas tieši paredzēti...

Tet grupas apgrozījums 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 64,6 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu, liecina konsolidētie neauditētie dati. Savukārt aprīlī uzņēmuma akcionāriem izmaksātas dividendes 26,8 miljonu apmērā, tostarp 13,7 miljoni eiro Latvijas Republikai un 13,1 miljoni – Telia Company.

Visstraujāk – par 32% – audzis mūsdienīgākā televīzijas pakalpojuma Tet+ klientu skaits, skatītājiem novērtējot gan iespēju pašam veidot savām interesēm atbilstošu  satura paku, gan Tet veidoto vietējo oriģinālsaturu (seriāls “Bezvēsts pazudušās”, dokumentālā filma par pazīstamāko Latvijas bobslejistu “Melbārdis” u.c.) un izbaudot olimpisko spēļu piedāvājumu. Savukārt par piektdaļu palielinājies Tet elektrības lietotāju skaits. Gada sākumā Tet ir spējis sekmīgi saglabāt konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Pateicoties sekmīgai optikas izvēršanai Vācijas administratīvajās teritorijās, kā arī attīstot datu centru un IT drošības risinājumus, eksports piedzīvojis 32% apgrozījuma pieaugumu.

“Karadarbība Ukrainā viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas uzņēmējdarbības vidi, un to izjutīsim arī turpmāk. Līdz ar kara sākumu, nodrošinot objektīvu un aizsargātu informatīvo telpu, pārtraucām retranslēt ar Krievijas Federācijas valdību un starptautiskajām sankcijām pakļautām personām saistītos TV kanālus. Vienlaikus paplašinājām TV satura klāstu ar jauniem kanāliem un Ukrainā veidotu saturu. Tomēr līdz ar valsts ierobežojumiem redzam, ka samazinās legālais TV tirgus un Latvijā joprojām ir uzņēmumi, kas turpina raidīt Krievijā veidotu saturu, izmantojot to konkurences cīņā,” norāda Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Vienlaikus Tet turpina sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem Ukrainā, nodrošinot Tet Cloud risinājumus, lai tie varētu turpināt savu uzņēmumu darbību arī kara apstākļos. “Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, humanitāriem mērķiem ziedojām 200 000 eiro un sniedzam praktisku atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies patvēruma meklējumos,” turpina U.Tatarčuks.

Atgūstoties no Covid-19 krīzes un līdz ar izmaiņām TV satura piegādātāju tirgū, kā arī attīstot savus televīzijas kanālus “360TV”, “STV Pirmā!” un “8TV”, reklāmas biznesa apgrozījums audzis par 61%. Tāpat pie izaugsmes atgriežas arī Baltijas Datoru Akadēmija, apmācību biznesam augot par trešdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt būvniecības jomas apgrozījums audzis par 36%, pateicoties Citrus Solutions sekmīgam startam vērienīgos projektos Latvijā un Vācijā, tādējādi nodrošinot stabilu attīstību 2022. gadam.

Atbalstot Eiropas Savienības mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam, kā arī atsaucoties uz sabiedrības interesi par atjaunojamajiem energoresursiem, Tet šī gada sākumā uzsāka piedāvāt saules paneļus. “Viena no Tet prioritātēm ir “zaļā kursa” iedzīvināšana uzņēmuma darbībā un jaunu tehnoloģiski modernu pakalpojumu izstrādē, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu vides saglabāšanu. Saules paneļi ir tikai pirmais solis Tet gudrās enerģijas un “zaļā kursa” risinājumu izveidē, lai mēs visi kopīgi veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, vienlaikus ļaujot sasniegt kopējos Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķus,” norāda U. Tatarčuks.

Tehnikas mazumtirdzniecības apgrozījums 2022. gada sākumā pieaudzis par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni, paplašinoties piedāvājuma klāstam un attīstot interneta veikala piedāvājumu. Lai veicinātu pilnvērtīgu elektroiekārtu apriti visā to dzīves ciklā, Tet sadarbībā ar DPD un Eco Baltia, gada sākumā ieviesa jaunu iespēju privātpersonām un uzņēmumiem, kas ļauj saņemt ērtu nokalpojušās tehnikas nodošanu otrreizējai pārstrādei bez maksas.

7 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
7 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Kristaps
26.04.2022 10:17

Un joprojam privātmāju iedzīvotāji(pat jaunie rindu māju projekti) var tikai sapņot par mūsdienīgu internetu. Ja vien pats never maciņu vaļā…
Vai nedzīvo relatīvi tuvu sadalenei kur ir optika un tev neiet tieši blakus gar īpašumu optikas maģestrāle, tad tets ievilks, savācot kopējos parakstus no kaimiņiem ka tie arī grib optiku. Bet nu iespējamība maza

ABSURDS! Ka pat jaunajos projektos velkot valsts komunikācijas nevar nodrošināt optiku standartā, kapara tel. līniju var ievilkt, bet optiku nē! WTF?!?? Kur loģika?

Skābene
26.04.2022 12:49
Reply to  Kristaps

Pat ja kapara drāts iet gar māju, jaunus DSL pieslēgumus vairs neierīko, uztur tikai vecos. Es jau sen atmetu cerību uz optiku un lieku likmes uz 5g vai arī ar kaimiņiem jāsametās priekš Starlinka.

Kristaps
26.04.2022 13:38
Reply to  Skābene

Uii… Starlinks ar nekas spīdošs. Ar biežiem savienojuma pārtraukumiem(drop outs) īpaši mūsu ziemeļu daļā kur atrodamies dēļ pasaules ieliekuma grūti ir nosegt 99% pieejamību. Lai arī ātrums nebūs, ta jau labāk 20/30Mbit DSL izvēlos, vismaz pings minimāls, online spēles stabili paspēlēsi un internets arī būs 24/7 pieejams jeb stabils. Starlinks pingu piedavā līdz 150ms, baigi online spēles nepaspēlēsi ar šādu rezultādu… Idejiski padalīšos, vidusskolas gados 2 gadus dzīvoju, strādaju un mācijos Īrijā, tālajā 2010 gadā… Standarta tipveida dvīņu mājas rajons kā tajā galā ierasts. Internets tolaik tur bija mega draņķis un pietam dārgs, liekas ka bija 80€/mēn maksājām par 30Mbit… Read more »

Krotow
26.04.2022 13:19
Reply to  Kristaps

Mums taču valdībai ir kaut kādi digitālās vīzijas projekti. Vēl pagājušonedēļ mediijos rakstīja. Tur jāiet un skaļi jāargumentē, ka ja jau sakari ir stratēģiski svarīgi, tad pieejai tiem jābūt arī gala lietotājiem. Ar domu lai pievelkot jaunajām pašlaik būvētajām vairākstāvu mājam elektrību, pievelk arī optiku. Un perspektīvā neaizmirst par iepriekš uzceltajām.

Tiesa, ir viens bet. Ja sakaru līnijas privātajiem vilks tikai “valsts”, rezultātā būs drausmīgākā korupcija. Tur drīzāk jautājums jārisina ar kādiem izdevīgākiem noteikumiem tām kompānijām, kas uzreiz aprīko jaunās mājas ar optikas pieslēgumu. Nodokļu atvieglojumiem u.tml.

Elektriķis
26.04.2022 13:43
Reply to  Krotow

Jaunajos projektos obligāta prasība esot auto uzlādes iespēja. Kādēļ kā obligātu nevarētu ieviest arī optikas pieslēgumu? Tad lai operatori cīnās par tiesībām to izdarīt ar mazāksolīšanas principu. Pamuldēju…patiesībā nezinu kā tas notiek reālajā dzīvē…

Basics
26.04.2022 20:07
Reply to  Kristaps

Kā tas man izskatās – attīstītājs cenšas uzbūvēt lētāk un pārdot dārgāk. Vai viņiem rūp, kādu internetu lietos cilvēki? Nu ne tak. Ja interesētu – piedāvātu tenderi vairākiem operatoriem, kas beigās dotu iespēju cilvēkiem izvēlēties no vairākiem variantiem par labu cenu.

Rindu mājas, īpaši ja tās ir kaut kādos jebeņos, nav izdevīgas – jāvelk tālu, dzīvokļu maz.

rudzu rikas
06.08.2022 18:49

Kaut kāds nesens rakstelis ir parādījies, kur 1 teikumā ir netieši pateikts par dsl iespējamo modernizāciju – http://www.db.lv/zinas/tet-interneta-tikla-attistiba-sogad-investes-vairak-neka-21-miljonu-eiro-508709

Tet gādā arī par mājokļiem, kam pieejama iepriekšējā – vara kabeļu interneta – tehnoloģija, savukārt optiskā tīkla izbūve nav iespējama nesamērīgu izmaksu dēļ. Ir sekmīgi īstenots pilotprojekts, pārbaudot jaunu tehnisko risinājumu. Tas ļaus vēl šogad apmēram 40% mājokļos ar vara tīklu uzlabot interneta pieslēgumu un palielināt ātrumu līdz pat divām reizēm.

Reklāma