Paldies kādam acīgam Twitter lietotājam, kurš savā profilā bija ielicis foto ar pāris elektroskrejriteņiem, kurus rotāja līdz šim Latvijas tirgū neredzēts nosaukums Tuul. Un veicot nelielu izpēti, izskatās, ka Latvijā tagad pieejams vēl viens stāvdrāžu nomas serviss.
Tuul ir Igaunijā bāzēts uzņēmums, kas ir daļa no mātes uzņēmuma Comodule, kas piedāvā dažādus e-mobilitātes risinājumus visā pasaulē, kā arī viņiem pašiem ir sava elektrisko skrejriteņu ražotne tepat mums kaimiņos. Tiesa, oficiālajās mājaslapās gluži nav minēts, ka Comodule ir Igaunijā radies uzņēmums, nevis izmanto valsts priekšrocības ērti nodibināt uzņēmumu. Katrā ziņā ir patīkami redzēt, ka tepat Baltijā attīstās mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumu.
Šis skrejriteņu serviss pagaidām sevi Latvijā nav pārāk plaši pieteicis, un tiešām tikai apstākļu sakritības dēļ to uzgāju. Tomēr uzņēmuma plānos ir piedāvāt 1000 skrejriteņus šajā vasarā. Viena no interesantākajām lietām ir viņu braucamie, kas pēc pieejamās informācijas tiek ražoti Igaunijā, līdz ar to nav Ķīnas produkts, kā to pozicionē pats uzņēmums. Lai izmantotu servisu nepieciešams lejupielādēt lietotni, un pēc tam jau ierastās darbības ar reģistrāciju un maksājumu metodes pievienošanu. Pagaidām atlaižu periodā ir draudzīga lietošanas cena, kas ir 0,08 EUR/min, salīdzinājumam Bolt 0,12 EUR/min. Tas gan uz atlaižu laiku.
Tuul piedāvā papildu iespēju iegādāties dienas un mēneša lietošanas biļetes. Vienas dienas biļete maksās 14 EUR, bet viena mēneša 39 EUR. Tāpat būs ierobežojums, ka dienā varēs nobraukt tikai 60 minūtes. Jāatzīst, ka man kā lietotājam, kurš elektrisko skrejriteni izmanto reizi pa reizi šis galīgi neliekas izdevīgi. Pat esot tūristam, 60 minūšu brauciens dienā varētu būt par maz. Katrā ziņā interesanta pieeja. Tuul piedāvā iespēju iegādāties savu ražoto skrejriteni Äike, kas maksās 1590 EUR.
Vienu brīdi Latvijā bija pieejami vairāki elektroskrejriteņu servisi, taču izskatās, ka vai nu daļa no tiem ir beigusi darbību vai arī gaida vēl siltāku un saulaināku laiku. Būs interesanti pavērot tendences šajā sezonā. Vienīgais serviss, kuru ne pārāk gaidu un novērtēju ir sarkanie braucamie no Ride.
Tā mēneša biļete neizskatās slikti, bet ir divi “BET”. Pirmkārt – jābūt labam laikam un otrkārt – aparātam jāstāv mājas/darba tuvumā. Un tad jābrauc katru dienu.
Mēneša bilete ir loti ok. Jo rekini es nereti braucu ar taksi man diena braucot ar taksi izmaksa ap 9 eur
To celu ar scooter var nobraukt uz katru pusi pa 20 min. ja es katru dienu brauktu ar taksi man menesi tas maksa apmeram 150 eur.
Nez, kad tie stāvdrāži sāks masveidā sūdzēties par mugurkaula problēmām? Pilnīgi bez amortizācijas stāvēt kā mietam un uzņemt katru ceļa nelīdzenuma triecienu caur savu skeletu diez ko nav. Pie tam ātrums nav mazs. Uz jebkura cita transporta līdzekļa tu, pirmkārt sēdi pozā, kas nodrošina elastīgu triecienu uzņemšanu, otrkārt, praktiski jebkuram ir kaut kāda amortizācija(izņemot varbūt pilnīgi askētisku fiksīti). Bet nu ko, būs atkal kāda jauna nebijusi problēma ko baigā pacilātībā varēs risināt. Un tā viss pa apli.
Ko? xd
Izskatās, ka nekad neesi braucis ar tādu.
Tik pat labi varēji prasīt, kad visi skrituļotāji/skeitbordisti sāks sūdzēties par precīzi tām pašām problēmām. Kaut kā nav redzēts, ne?
Man pašam ir savs aparāts, un nu jau būšu savus 1000km nobraucis, nav par ko sūdzēties.
Nav ko izdomāt problēmas, kur viņas neeksistē.
Skritoļotāji brauc ceļos iesēdušies nevis kā mietiņi taisnām kājām. Tur arī atšķirība. Locītavas cilvēkam evolūcija ir radījusi triecienu slāpēšanai. Pamēģini tikpat taisnām kājām kā stāvi uz skrejriteņa paskriet? Laikam ilgi negribēsies. Bet uz skrejriteņa tie triecieni uz ceļgaliem(bet ne tikai) ir spēcīgāki, jo ātrums taču arī lielāks.
1000km saki? Es vasarās mēnesī nobraucu tik ar velo. Kad Tev būs vairāk km salasījušies pēc pāris gadiem, tad būs par vēlu domāt par satraumēto skeletu.
Un kāda mārrutka pēc būtu jāstāv ar pilnībā taisnām kājām? Tik pat labi mošk nolec arī no krēsla ar hyperextended ceļgaliem, pastāsti kāda sajūta.
Ja ceļš ir acīmredzami slikts priekšā, es mēdzu vēl arī potītes izmantot amortizācijai.
Cilvēki parasti ar galvu arī draudzējas, un tad neizdomā problēmas, kur viņas neeksistē.
Pareizi, Tavai zināšanai, eksistē arī hardware modi, savējam es pieliku priekšā amartiņus, lai vēl mazāk jāiespringst, strādā tīri labi.
Gundar, ja papētīsi savas kājas vietā starp dibenu un potīti, redzēsi nelielu kūkumu – tā ir bļodiņa, kas aiz sevis slēpj ceļa locītavu. Pamēģini to palocīt! Sākumā tas šķitīs jocīgi, bet tā noder braucot stāvus. Sava ķermeņa iepazīšana zēniem var būt brīnumains un piedzīvojumiem bagāts ceļojums!
Kaut kāda neadekvāta tizleņa komentārs.
Kā Tev vispār izdevās tādu sviestu izdomāt?
Tā pat ir ar visiem skrējējiem, slēpotājiem, tāllēcējiem, un pat gājējiem. Es tikai varu iedomāties, kā Tu izskaties un kāda ir Tava gaita/ stāja….
Visi Tevis piesauktie aktīvi izmanto locītavas, atšķirībā no tiem STĀVdrāžiem, kuri taisni izslējušies vienkārši stāv.
Bet nu jā jūs visi te gudrāki salasījušies. Laikam trāpīju uz īsto punktu, ka tik nikni :)
Būtu forši sagaidīt Rīgā Uber, Lime vai Lyft un tā, lai tie stāvdrāži ir uz katra stūra. Pagaidām jēdzīgākais piedāvājums ir no BOLT, bet vēlās vakara vai nakts stundās, vai agri no rīta atrast nereāli, jo visi savesti uz nakts lādēšanu.
Beidzot būs kaut kāds konkurents jeb stāvdrāži būs pieejamāki, citādi izskatās, ka koronai sākoties palika tikai boltiņš un raidiņš, bet pirms tam bija kādi 6 gab, ja ne vairāk.
Bieži vien tieši, kad man vajag, tad tuvākais mājām ir kādas 10 min attālumā un bieži vien virzienā uz kuru man tieši nav jāiet.
Tā vietā, lai maksātu kautkādu mēnešbiļeti un braukt varbūt tikai pāris reizes mēnesī (laikapstākļi), kur ir problēma iegādāties velo? Tas atmaksāsies jau pēc dažiem mēnešiem, nemaz nerunājot par papildus fiziskām aktivitātēm. Pats uz darbu vienā virzienā braucu savas 30 minūtes, ar sabiedrisko tā ir aptuvrni viena stunda.. Ziemā, protams, ar sabiedrisko vai pa reizei darbs attālināti (ja pienākumi atļauj).