Satura radīšanas un patērēšanas paradumi mainās arvien straujāk. Drukātā prese pamazām piedzīvo savu norietu, kam pamatā ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, mēs dzīvojam laikmetā, kad informācija mainās nevis pa dienām vai stundām, bet burtiski sekundēm. Ziņa, kas ir svarīga un aktuāla šodien, avīzēs parādīsies tikai rītdien, bieži vien zaudējot jebkādu jēgu. Otrkārt, kāpēc iegādāties presi, ja šodien teju viss pieejams tīmeklī’? Internetā esošo saturu patērējam tik daudz kā vēl nekad agrāk, jo tas ir ērti, pārskatāmi, lielākoties bezmaksas, ir pieejams bagātīgāks ilustratīvais materiāls un cita papildus informācija, kas lasītājam ļauj gūt labāku priekšstatu par tēmu.
Šī brīža tendences informācijas patēriņā mudina satura veidotājus nokļūt tuvāk pie patērētāja. Top arvien jaunas spilgtākas un mazāk piesaistošas mājaslapas, blogi, kur lasītājs var iepazīties ar sev interesējošām tēmām. Neteiktu, ka cilvēki Latvijā cītīgi aizraujas ar blogošanu. Tas ir darbs, kas bieži vismaz sākotnēji nav visai ienesīgs, un principā dari to sava prieka pēc (zinu, jo arī pati veidoju tūrisma blogu “Galamērķis“). Tomēr ārzemēs, manuprāt, tas viss kaut kā ir attīstījies tālāk, vairāk, plašāk, daudzveidīgāk. Un šeit beidzot nonākam līdz platformai “Substack“. Tā ir vietne, kur satura veidotāji var publicēt rakstus, podkāstus, video par dažādām tēmām. Savukārt lasītājiem tā ir iespēja iepazīties ar dažādām tēmām, viedokļiem, kā arī abonēt saturu, tiešā veidā finansiāli atbalstot autorus.
Vieta, kur satikties satura veidotājam un patērētājam
“Substack” izveidota 2017. gada oktobrī ASV kā vieta, kur satikties satura veidotājam un patērētājam. Vietnes radītāji uzskata, ka patērētajam saturam ir liela nozīme un spēja to labi uzrakstīt ir patiesi vērtīga. Tāpat, viņuprāt, jebkuras izcelsmes rakstniekiem, blogeriem, domātājiem un radošajiem cilvēkiem ir jādod iespēja gūt ienākumus tieši no auditorijas saskaņā ar saviem nosacījumiem. Tādā veidā satura veidotāji var koncentrēties vienīgi uz savu darbu. Savukārt lasītājiem ir iespēja izveidot tiešas attiecības ar autoriem, izvēlēties sev saistošāko un vērtīgāko no plašā satura piedāvājuma, sameklēt sev līdzīgi domājošos un atrast foršas idejas.
Lai arī “Substack” principā darbojas jau piecus gadus, lielāku popularitāti platforma ieguvusi pēdējā gada laikā. Šobrīd tur reģistrējušies jau vairāki miljoni lasītāju, tostarp miljons maksājošu abonentu un tūkstošiem satura veidotāju. Diagrammā zemāk var redzēt, ka būtisks maksājošo lietotāju skaita pieaugums vērojams starp 2020. gada decembri un 2021. gada februāri, kad tas teju dubultojās. Savukārt pēdējā gada laikā “Substack” piesaistījusi vēl tikpat jeb pusmiljonu maksājošo lietotāju.
Palaid savu radīto saturu plašajā pasaulē
Es personīgi “Substack” uztveru kā platformu, kur vienuviet dažādi blogeri ievieto atšķirīgu, unikālu saturu, ko lasītājs par maksu var abonēt. Tā principā arī ir, un, ja reģistrēsies šajā platformā, labāk sapratīsi, par ko ir runa.
Cik skatos, tad “Substack” var ievietot saturu vienīgi angļu valodā. Autori var bezmaksas publicēt gan dažāda veida īsākus, garākus rakstus, gan podkāstus, komiksus, lokālas ziņas par un ap tādām tēmām kā kultūra, politika, tehnoloģijas, bizness, finanses, ēdiens, sports, tūrisms, mūzika, kriptovalūtas, investēšana, māksla, klimats, zinātne, veselība, izglītība, ģimene, vēsture.
“Substack” piedāvā ievietot gan bezmaksas, gan maksas saturu. Satura veidotājs pats var noteikt, par kuru rakstu prasīs samaksu un ko varēs izlasīt ikviens par brīvu. Maksas saturu saņems visi tie, kuri iegādājušies maksas abonementu. Autors pats arī nosaka ikmēneša cenu savam saturam, taču jāņem vērā, ka 10% no peļņas iekasēs “Substack”, savukārt 2,9% + 30 centus par katru maksājumu (abonementu) – maksājumu nodrošinātājs “Stripe”.
Zināms, ka šobrīd desmit pelnošākie “Substack” autori gadā kopā nopelna vairāk nekā 20 miljonus dolāru. Tāpēc, ja pacenšas un piedāvā lasītājiem aktuālu un kvalitatīvu saturu, tad šī noteikti var kļūt par pamata nodarbošanos. Pacensties var visādos veidos. Lūk, piemēri, kā dažādi autori noformē savu satura abonēšanas formu:
Manuprāt, laba lieta ir tā, ka “Substack” iespējams savienot arī ar citām mājaslapu un e-pasta platformām. Piemēram, ja bloga veidošanā izmanto “WordPress”, “Revue”, “Medium”, “Tumblr”, “Mailchimp”, “TinyLetter” vai “Ghost” platformas, visu saturu un abonentu bāzi piecu minūšu laikā vari bezmaksas pārvietot uz “Substack”. Ja pašreiz veido saturu angļu valodā un vēlies, lai ar to iepazīstās plašāks cilvēku loks, domāju, ir vērts pamēģināt.
Tavu interešu apkopojums vienuviet
“Substack” lasītājs var atrast sev interesējošo saturu, izvēloties kādu no padsmit tēmām, ko jau pieminēju augstāk. Atrodot sev interesējošo, lapas kreisajā pusē parādās publikācijas, kuras iespējams sakārtot sākot no populārākās. Turpat blakus var redzēt arī mēneša abonementa maksu. Lasītājs brīvi var izvēlēties kādu no četriem abonementa plāniem. Pirmie trīs dos piekļuvi gan maksas, gan bezmaksas saturam. Savukārt, izvēloties pēdējo (none) savā e-pasta (ko norādīji reģistrējoties) saņemsi vienīgi bezmaksas saturu.
Lai patērētu saturu “Substack”, nav obligāti jākļūst par abonentu. Uzklikšķinot uz tēmas, autora vai publikācijas, iespējams brīvi meklēt un izlasīt lielāko daļu satura, kas atrodams platformā. Taču, ja pie raksta redzi atslēdziņu, zini, ka tas domāts vienīgi maksas abonentiem. “Substack” saved kopā satura veidotāju un patērētāju, ļaujot lietotājam gan novērtēt rakstu ar sirsniņu, gan atstāt savu komentāru un uzsākt diskusiju.
Lielākā daļa satura “Substack” atrodama rakstu formātā. Taču arvien vairāk parādās arī cita veida publikācijas, piemēram, podkāstu, video veidā, jo bieži vien tieši šādi ir vieglāk uztvert informāciju.
Visas abonētās publikācijas iespējams vienuviet apskatīties, uzklikšķinot uz “Substack Reader”, kas atrodama zem sadaļas “Readers” lapas kreisajā pusē. Tā ir sava veida e-pasta kaste, kurā vienkopus redzēsi visas publikācijas, ko esi abonējis. Tāpat šajā sadaļā var atrast jaunu lasām vai skatāmvielu, uzklikšķinot uz interesējošās tēmas vai autora.
Sīkums, bet dažiem noderīgi varētu būt tas, ka “Substack” var savienot ar “Twitter” un šādā veidā redzēt, ko profili, kuriem seko, lasa un publicē “Substack”.
Plāno būt vēl pieejamāki
Platforma “Substack” pašreiz ir pieejama gan tīmekļa versijā, gan to iespējams lejupielādēt “iOS” ierīcēs. Līdz “Android” versijai vēl mazliet jāpaciešas, un uzņēmums norāda, ka tā esot izstrādes stadijā.
“Substack” lietotne pati par sevi man šķiet pārskatāma, taču tā ļauj vienīgi patērēt saturu – lasīt, klausīties, nevis publicēt. Līdz ar to ne rakstus, ne podkāstus vismaz pašreiz pievienot nav iespējams. Tāpat arī satura atlase nav tik ērta kā tīmekļa versijā. Līdz ar to tas būs labs veids, kā lasīt jau abonētās publikācijas. Taču laikā, kad vismaz jaunā paaudze telefonus izmanto vairāk nekā datoru, šo lietotni prasītos vēl pilnveidot un pievienot papildus iespējas.
Platforma, kas maina lasītāja attiecības ar satura veidotāju
Līdz šim par “Substack” īsti neko daudz nebiju dzirdējusi, bet, apskatot to vairāk, tas šķiet noderīgs atradums, kas ļauj uzzināt aktuālāko informāciju, viedokli par dažādām tēmām, jautājumiem. Es iesākumam izvēlējos paņemt tēmu par ceļošanu un konkrētāk iepazīties ar kādas sievietes vārdā Elizabete iespaidiem par Itāliju, kas varētu būt noderīgi, ceļojot uz šo valsti. Domāju, ka ikviens, ja pameklē, var šeit atrast ko interesējošu.
Satura veidotājam, savukārt, šī ir laba vieta, kur bez maksas dalīties ar saviem garadarbiem, kā arī gūt peļņu par tiem. Tāpēc, ja jūti, ka sirdī esi rakstnieks, blogeris, podkāstu veidotājs un proti radīt daudzmaz kvalitatīvu saturu angļu valodā par kādu tēmu, ir vērts pamēģināt.
“Substack”, manuprāt, ir spilgts pierādījums tam, kādas mūsdienās kļūst attiecības starp satura radītāju un patērētāju, rakstnieku un lasītāju, podkāstu veidotāju un klausītāju. Tās ir tuvākas, tiešākas un ciešākas. Saturu šobrīd iespējams ne tikai patērēt, bet arī mijiedarboties ar to, tā veidotāju, atstājot savu novērtējumu, komentāru vai reāllaikā diskutēt ar autoru. Turpinot attīstīties tādiem satura veidiem kā, piemēram, blogs un podkāsti, šāda veida attiecības starp satura radītāju un patērētāju, manuprāt, kļūs par normu.
sanāk ka viss notiek starp Stripe, ne PayPal iekšienē, ja?
Tā sanāk, jā.