Eksperti: Degvielas cenu pieaugumam nav vienkārša risinājuma un cenas turpinās augt

Sekojot Krievijas iebrukumam Ukrainā, degvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā sasniegusi visu laiku augstāko līmenī, turklāt kāpumu īpaši sāpīgu padara tas, ka šis kāpums noticis ārkārtīgi strauji – pāris nedēļu laikā benzīna un dīzeļa cena kāpusi par 35-40 centiem litrā. Situācijas attīstību degvielas tirgū prognozēt ir ļoti sarežģīti, jo to būtiski ietekmē dažādi ģeopolitiskie procesi, ne tikai karš Ukrainā. Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka šai situācijai nav tūlītēja risinājuma un mums jārēķinās, ka cenas turpinās augt.

„Redzam, ka uzņēmumi pat brīvprātīgi atsakās. Piemēram, redzam, ka „Ural” naftas cena ir būtiski zemāka nekā „Brent”. Tas parāda, ka uzņēmumi brīvprātīgi atsakās pirkt Krievijas naftu, lai gan tas nav aizliegts. Tam jau ir ietekme uz naftas cenām – februāra vidū bija 90-95 dolāri par barelu, tagad jau ap 130 dolāriem. Krievija tomēr ir liels naftas ražotājs, kas saražo nedaudz virs 10% no globālā apjoma,” situāciju raksturo Āboliņš.

Rietumvalstis meklē dažādus risinājumus, kur un kā aizvietot Krievijas jēlnaftu, lai stabilizētu cenu līmeni. Tāpat kā Latvijā, arī citviet rietumu pasaulē degvielas cenas sasniegušas vai nu visu laiku augstāko līmeni, vai vismaz augstāko līmeni kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes. Āboliņš norāda, ka risinājumi ir un tie var būt dažādi, taču nonākt pie kopsaucējiem nebūs viegli. „Tā kā OPEC sadarbojas ar Krieviju OPEC+ formātā, tur no šīm OPEC valstīm neizskatās tūlītēja pretimnākšana. Redzam, ka OPEC valstīm nemaz tik labi negāja ar ražošanas palielināšanu, kas bija ieplānota pēdējā pusgada laikā, tur ir bijušas grūtības palielināt ražošanu jau esošajos plānos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc naftas cenas kāpa vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā,” stāsta Āboliņš. „Reāli avoti ir trīs, bet vislielākais un ātrākais būtu Irāna. Panākot vienošanos par kodolprogrammu un ielaižot Irānas naftu atpakaļ globālajā tirgū, tas varētu būt gana liels avots. Tas neaizvietos visu apjomu un jāņem vērā, ka nafta visur nav vienāda, tai atšķiras sastāvs, tāpēc jāskatās, kur to var pārstrādāt. Redzam, ka ASV runā ar Venecuēlu. Izskatās, ka ir pat gatavi kaut kādas sankcijas viņiem atcelt. Venecuēla ir liels ražotājs ar lielām rezervēm. Ja var vienoties tur un palaist šo naftu tirgū, tas būtu otrs avots. Jāskatās, cik ātri to vispār var izdarīt, jo, iespējams, tur bijušas nepietiekamas investīcijas, tāpēc to nevar izdarīt uzreiz un ražošanas uzsākšanai vajadzētu vairākus mēnešus. Trešais variants ir pati ASV un slānekļa naftas ieguve, jo šī nozare bijusi diezgan piesardzīga.”

Arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis kā galvenos risinājumus Krievijas naftas aizvietošanai min tieši Irānas un Venecuēlas, ka arī Apvienoto Arābu Emirātu naftu, taču viņš uzsver, ka risinājums tur nebūt nebūs vienkāršs vai ātrs. „Tur ir trīs galvenās atslēgas valstis – pirmais ir Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumi, kas jau piegādā mums tuvējām valstīm un rūpnīcām, taču viņi nepārkāpj OPEC+ norunas, kur ir arī Krievija un negrib veikt kaut kādas sankcijas pret Krieviju. Taču viņi, protams, vēlas pārdot. Otrs un sarežģītākais ir Irāna. Ir plāns pavērt iespēju Irānai eksportēt naftu, bet tas saistīts ar kodolvienošanos. Šajās kodolvienošanās sarunās ir arī Krievija, kas ir Irānas pusē. Iznāk pretruna – no vienas puses gribam ierobežot Krieviju, bet, no otras puses, viņi ir sarunās. Tās sarunas nav pavirzījušās līdz rezultātam un tur joprojām notiek sarunas. Trešā valsts, kas strauji var palielināt apjomus, būtu Venecuēla, kas arī ir sankcijās no ASV, bet tur ir vienkāršāk – ja viņiem atceļ sankcijas, Venecuēla sāk apgādāt Ziemeļameriku un Dienvidameriku, tāpēc izlīdzinās pieprasījums. Protams, ir arī OPEC, bet neesmu neko ieraudzījis par palielinājumu, tāpēc tur arī būs sarunas, taču visi šie palielinājumi ir vairāku mēnešu jautājums,” pašreizējos apstākļus raksturo Karčevskis.

Neskatoties uz straujo degvielas cenu lēcienu, degvielas pārdošanas apjomi Latvijas benzīntankos ir pat pieauguši. Karčevskis skaidro, ka tam ir visai loģisks iemesls – cilvēki vēlas pieliet pilnas bākas par zemāku cenu. „Patērētāji vēlas iegādāties degvielas rezerves un grib iegūt uz cenu paaugstinājuma rēķina. Protams, cilvēki vēlas veidot ārkārtas rezerves ārkārtas gadījumiem.”

Lielais jautājums ir par to, cik tad tālu cenas var kāpt. Vairāk nekā 2 eiro litrā par benzīnu ir gandrīz neizbēgami, visticamāk, šo atzīmi sasniegs arī dizeļdegviela, bet cenu kāpums varētu neapstāties. Abi uzrunātie eksperti norāda, ka prognozēt situācijas attīstību ir faktiski neiespējami, jo to ietekmē ļoti daudz mainīgo, taču var izteikt aptuvenas prognozes par degvielas cenām gada turpinājumā. „Pieņemot, ka no tirgus pazūd būtiska daļa Krievijas naftas, tad cenai jākāpj tik augstu, lai samazinātu pieprasījumu,” ekonomikas likumsakarību min Āboliņš. „Kur ir tas līmenis, kad pasaulē būtiski samazinās pieprasījums, to mēs varam tikai minēt. Es domāju, ka tie varētu būt 200 dolāri par barelu. Šādu pieņēmumu izteikušas vairākas investīciju bankas. Iespējams šī robeža ir vēl augstāk. Naftas cenai sasniedzot šādu atzīmi, benzīna cena pie mums būtu 2,30-2,40 eiro par litru. Tas ir ārkārtīgi spekulatīvi, bet 200 dolāri par barelu un tāda degvielas cena, to es spēju iedomāties un tas varētu notikt. Ja Krieviju lielos vilcienos izslēdz no starptautiskā tirgus un neizdodas rast risinājumu ar valstīm, kur valdošie režīmi nav daudz patīkamāki, tad kaut ko tādu varam iedomāties,” iespējamo scenāriju raksturo ekonomists. Viņš gan atzīmē, ka degvielas cenu radītais slogs cilvēku maciņiem ir pielīdzināms ar iepriekš pieredzētām krīzēm. „Teiksim, 2012. gadā degvielas cena eiro izteiksmē arī bija kaut kur ap 1,40 eiro litrā, bet mums bija mazāka ekonomika un mazākas algas, tāpēc šis cenu radītais slogs mums ir aptuveni līdzīgs kā 2012. gadā. Jā, bija lētāka degviela, bet arī zemākas algas. Cenai ejot būtiski virs šī brīža līmeņa, virs 1,80 – 2 eiro litrā, tas jau varētu būt tāds slieksnis, kam vajadzētu ietekmēt arī patēriņu pie mums, cilvēkiem vairāk pārdomājot braukšanu un tērēšanu.”

Ekonomists norāda arī uz nevienlīdzības riskiem – ja Rīgā un Pierīgā algu līmenis vidēji ir gana augsts, bet cilvēkiem ir plašākas iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, tad reģionos, kur algas ir mazākas un nokļūšanai kādā vietā mašīna nereti ir vienīgā iespēja, varētu rasties nopietnāki sarežģījumi.

Lai cīnītos ar degvielas cenu kāpumu, atsevišķas valstis jau iepriekš veikušas korekcijas nodokļu politikā – kā piemērs visbiežāk tiek minēta Polija, kur degvielai samazināts akcīzes nodoklis. Arī Latvijā tiek virzīta šāda iniciatīva, ekspertiem norādot, ka jāvērtē ietekme uz valsts budžetu. Sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” savākti nepieciešamie 10 000 iedzīvotāju paraksti iniciatīvai samazināt akcīzes nodokli degvielai. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kopā ar opozīciju izskatīšanai Saeimā virza izmaiņas likumā „Par akcīzes nodokli”, paredzot samazināt akcīzes nodokli par 15 centiem litrā, ja „Brent” naftas cena pārsniedz 100 dolārus par barelu. Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad tiešā prognozētā ietekme uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem būtu neiekasēti 179,88 miljoni eiro, tomēr opozīcijas pārstāvji prognozē, ka to kompensētu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas, pieaugot naftas cenām, 2022.gadā varētu būt par 180 miljoniem eiro lielāki nekā plānots iepriekš „Viens ir samazināt akcīzi par 10-15 centiem litrā, bet no 2 eiro litrā tas vairs nav tik ļoti būtisks ieguvums, taču tas jāvērtē Finanšu ministrijai, jo ietekmēti tiks budžeta ieņēmumi. Otrs priekšlikums ir atcelt biodegvielas piejaukumu benzīnam, kas ir visu gadu un neuzsākt šo piejaukumu dīzeļdegvielai, kas ir no 1. aprīļa. Tas varētu nepieļaut cenu pieaugumu par kādiem 10, 12, 15 centiem litrā,” stāsta Karčevskis.

Arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka šādas izmaiņas varētu apsvērt. „Valsts budžets ir jāsaudzē, bet to varētu apsvērt, jo ieņēmumi no PVN palielinās, tāpēc to, ko nosacīti iegūst papildus, varētu atdot samazināta nodokļa formā,” spriež ekonomists.

Skaidrs tikai tas, ka tuvākos pāris mēnešus jārēķinās ar būtiski lielākām degvielas cenām nekā esam pieraduši redzēt, savukārt ilgtermiņa prognozes šobrīd izteikt nav iespējams – ir pārāk daudz lietu, kas visu var sagriezt kājām gaisā.