2020. gadā uz Latvijas autoceļiem notikuši 3403 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki. Kā liecina CSDD apkopotā statistika – piektais izplatītākais negadījumu cēlonis ir regulējamu krustojumu pārbraukšanas noteikumu, tostarp sarkanās gaismas luksoforā, neievērošana. Autovadītāju nelāgos paradumus apliecina arī LMT dati. 2021. gadā LMT radītais transporta monitoringa risinājums – viedā sarkanās gaismas kamera – tikai vienā Rīgas krustojumā fiksējusi teju 9000 situāciju, kad autovadītāji šķērsojuši krustojumu pie sarkanās luksofora gaismas.
“Ik dienu tūkstošiem autobraucēju Latvijā dažādu iemeslu dēļ šķērso krustojumus, luksoforā degot aizliedzošajai – sarkanajai gaismai, tādējādi gan sev, gan citiem satiksmes dalībniekiem palielinot risku iekļūt avārijā. Tajā pašā laikā tikai neliela daļa pārkāpumu tiek fiksēti. Un saprotams – ir neiespējami pie katra luksofora nolikt policistu. To apzinās arī autovadītāji. Sajūta, ka iespēja tikt pieķertam ir neliela, ir viens no pārkāpumus veicinošajiem faktoriem. Ieviešot satiksmes uzraudzības sistēmā modernās tehnoloģijas, kas balstītas mākslīgajā intelektā, un mainot satiksmes pārkāpumu detektēšanas un sodu piemērošanas procesus, nākotnē varam ne tikai uzlabot sabiedrības un satiksmes drošību, bet arī braukšanas kultūru Latvijā,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.
Viņš arī norāda, ka viedie satiksmes uzraudzības un analīzes risinājumi ir viegli un ātri uzstādāmi, tie ir efektīvi, jo fiksē ikvienu pārkāpumu bez izņēmuma un ļauj iegūto informāciju ērti apstrādāt kontrolējošajām iestādēm. Tāpat kā priekšrocību Binde min faktu, ka satiksmes kontrolei nav nepieciešama cilvēka klātbūtne, līdz ar to ekspluatācijā šādi risinājumi ir ekonomiskāki nekā cilvēkresursos balstītie. Vienlaikus LMT prezidents atgādina, ka risinājums tikai fiksē faktu un sagatavo likumsargājošajām iestādēm ērti izmantojamus datus, bet pats nepieņem lēmumu par pārkāpumu – tam arī turpmāk būs nepieciešma policijas amatpersonas iesaiste, gluži tāpat kā ātruma kontrolēšanā satiksmē ar fotoradariem.
LMT izstrādātais risinājums, kas ar datorredzes palīdzību ļauj fiksēt sarkanās gaismas luksofora signāla un sabiedriskā transporta joslas satiksmes pārkāpumus, Rīgā, Krustabaznīcas un Brīvības ielu krustojumā, sadarbībā ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu tika uzstādīts 2020. gada martā. Šobrīd risinājums strādā testa režīmā un tikai fiksē pārkāpēju skaitu, tos neidentificējot, lai gan viedā kamera var nolasīt arī numurzīmju informāciju, tādējādi nākotnē ļaujot likumsargājošajām iestādēm sodīt tos autobraucējus, kuri neievēro sarkano gaismu luksoforā. Ar viedo sarkanās gaismas kameru var aprīkojot jebkuru luksoforu, galvenais, lai būtu vieta kameras piestiprināšanai, pieejams elektrības pieslēgums un mobilais datu pārraides tīkls. Kamerai nav jābūt savienotai ar luksofora sistēmu, lai noteiktu, kad nomainījies gaismas signāls.
Pārkāpumi ir fiksēti, bet negadījumi nav fiksēti.
visbiežāk vainīgs ir Satiksmes Departaments.
Tas apzināti piespiež pārkāpt noteikumus.
Var kādu piemēru, kur ir šāda situācija?
Ir iemesls, kādēļ LV zaļais nemirgo, pirms pārslēdzas uz dzelteno kā tas ir EE, LT un citās valstīs? Pašam bieži ir gadījies, ka pēkšņi ieslēdzas dzeltenais, kad esmu bijis tuvu pie krustojuma. Un tad jāizlemj, vai strauji bremzēt un cerēt, ka pēcpusē neiebrauc vai braukt caur dzelteno. Ja zaļais sāk mirgot, tad varētu laikus jau sākt bremzēt.
Es pieļauju, ka tas ir tādēļ, ka pie mirgojoša zaļā visbiežāk šoferi izvēlās iemīt pedāli grīdā nevis laicīgi bremzē un vēl lielākā ātrumā šķērso krustojumu pie nepareizās gaismas.
Jā, tieši tā arī ir, tieši tāpēc no mirgojoša zaļā atteicās. Turklāt, ja brauktu ar atļauto ātrumu, nebūtu nekādu problēmu laikus nobremzēt. Tomēr, mēs ļoti labi saprotam, ka šīs luksafora kameras ir biznesa projekts, viss tas raksta ievads ir veltīts tam, lai mums pārdotu šo ideju, bet, kā jau te rakstīja – fiksēja 9000 pārkāpumus, bet nevienu avāriju, tātad, lieciet mūs mierā, ar drošību tam nav nekāda sakara.
Skaidrs, paldies Jums abiem par atbildi.
Pilnigi piekritu !
Ipaši ziemā kad ceļi slideni.
Cik daudz starp “pārkāpējiem” bija speciālo dienestu auto ar bākugunīm?
“šķērso krustojumus, luksoforā degot aizliedzošajai – sarkanajai gaismai”
Šķērsot drīkst, iebraukt krustojumā gan nē. Visbiežāk es veicot kreiso pagriezienu krustojumu šķērsoju jau pie sarkanā.
Pareizāk būtu “izbraukt no krustojuma” vai “pabeigt manevru”, jo “šķērsot” nepietiekoši definē iebraukšanas brīdi.