Atbalstot Eiropas Savienības mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam, kā arī atsaucoties uz sabiedrības interesi par atjaunojamajiem energoresursiem, Tet attīsta “zaļās enerģijas” risinājumus un sāk piedāvāt saules paneļus. Īpašu atbalstu mājokļiem saules paneļu saražotā enerģija var sniegt tādos periodos kā šobrīd, kad ir novērojams elektroenerģijas cenu kāpums.
Saules paneļu uzstādīšana ir visā pasaulē pieprasīts atjaunojamās enerģijas iegūšanas veids, kas ir ilgtermiņā izdevīgs risinājums mājsaimniecību enerģijas izmaksu mazināšanai. Tas ir arī videi draudzīgs un mazina energoresursu ietekmi uz klimatu. Šobrīd vidējais saules paneļu investīciju atmaksāšanas periods mājsaimniecībām ir ap 9 gadiem, bet, pateicoties valsts subsīdijām, kas pēc prognozēm segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas, šis periods varētu samazināties uz pusi.
Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Pēdējā laika enerģijas tirgus attīstības tendences skaidri parāda, ka ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi, kas palielina Latvijas enerģētisko neatkarību, vienlaicīgi ļaujot sasniegt kopējos Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķus. Saules paneļi ir tikai pirmais solis Tet gudrās enerģijas un “zaļā kursa” risinājumu izveidē, lai mēs visi kopīgi veicinātu atjaunojamo energoresursu lietošanu Latvijā. Mēs dinamiski turpināsim gan “zaļā kursa” ieviešanu uzņēmuma darbībā, kā, piemēram, jau mūsu klientiem pieejamajā bezmaksas elektropreču utilizācijas pakalpojumā, gan arī turpināsim attīstīt citus, tehnoloģiski modernus un ērtus pakalpojumus, kas ļaus dzīvot un strādāt gudrāk, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu vides saglabāšanu.”
“Vasaras periodā saules paneļi saražo vairāk nekā 80% no mājokļa kopējā elektroenerģijas apjoma, savukārt rudens un ziemas mēnešos 10-20%, līdz ar to gada garumā ietaupījums var sasniegt pat 50% no elektroenerģijas rēķina mēnesī. Konkrēts saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanas periods ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, ieskaitot mājsaimniecības patēriņu dienas gaišajā laikā, paneļu skaitu, vietu, kur tie tiks uzstādīti u.c. Redzot, kā attīstās situācija ar elektroenerģijas cenām biržā, paneļu uzstādīšana noteikti ir labs veids, kā ilgtermiņā kļūt ne tikai “zaļākiem”, bet arī neatkarīgākiem no biržas cenu svārstībām,” turpina U.Tatarčuks.
Saules paneļu priekšrocība ir tā, ka dienas laikā saražotā saules enerģija, ko klients nepatērē, tiek nodota elektroenerģijas tīklā, bet vakarā tā tiek “ņemta atpakaļ”. Tādēļ uzlabojas klienta patēriņa kopējais profils. Tas nozīmē, ka šai tīklā uzkrātajai jaudai patērētājs norēķinās tikai par sadales un pārvaldes pakalpojumiem. Saules paneļi ir piemēroti gan uzņēmumiem, gan privātmāju īpašniekiem.
“Esam izvēlējušies labāko no saules paneļu piedāvājuma, izveidojuši maksimāli vienkāršu, pilnībā digitālu un ērtu pieteikšanās un risinājuma uzstādīšanas procesu, kas atvieglos klientu ikdienu, jo par visu procesu parūpēsimies mēs – no piemērotākā risinājuma izvēles un izvērtējuma, konsultācijām par atbilstošo dokumentāciju, kas standarta kārtībā var aizņemt vairākus mēnešus, līdz paneļu piegādei un uzstādīšanai,” piebilst U.Tatarčuks. Jau šobrīd Tet klientiem ir pieejams atbalsts finansējumam ar īpašiem nosacījumiem Citadele bankā, kā arī Swedbank.
“Ņemot vērā, ka nu jau liela sabiedrības daļa ir pārliecinājusies, ka Latvijā ir pietiekami daudz saules, iepriekš dzirdētie mīti un stereotipi zaudē savu aktualitāti, un pēdējos gados interese par saules paneļiem pieaug. Paneļi kļūst cilvēkiem un videi arvien draudzīgāki, jo elektroenerģijas ražošanā nav nekādu emisiju un tehnoloģijas nepārtraukti attīstās. Lai veicinātu aktīvāku saules enerģijas izmantošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas iedzīvotāju vidū, pagājušā gada oktobrī Citadele sākusi piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus saules paneļu iegādei un uzstādīšanai. Līdz ar elektroenerģijas cenas kāpumu, īpaši janvārī, palielinās klientu interese par finansējuma pieejamību šim nolūkam, līdz ar to partnerība ar Tet viennozīmīgi pavērs iespēju ikvienam interesentam sākt izmantot alternatīvo elektroenerģiju,” saka Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Tet piedāvā kvalitatīvus monokristāliskos saules paneļus, kas atbilst ES standartiem. Tos var uzstādīt gan uz jumta, gan zemes, paneļiem nav nepieciešama īpaša apkope, un tie ir izturīgi pret sniegu un vēju. Paneļu projekta aprēķinos, ko nodrošina Tet, tiek ņemts vērā klienta elektroenerģijas patēriņa apjoms, izvēlētā pieslēguma veids, saulaino stundu skaits gadā, kā arī potenciālais saražotais elektroenerģijas apjoms Latvijas laikapstākļos. Saules paneļu izmaksās ir iekļauta izvērtēšana, dokumentācija, piegāde un uzstādīšana, kā arī individuāla piedāvājuma sagatavošana ir bez maksas. Tet nodrošina 25 gadu efektivitātes garantiju, kā arī 12 gadu garantiju saules paneļiem, 10 gadu – invertoram un 2 gadu – montāžas darbiem.
Par saules baterijām man tā kā lielā mērā būtuskaidrs,bet nekādi nevaru saprast ,kad spēkā varētu stāties šajā teikumā paustā “gudrīdba”? – ” bet, pateicoties valsts subsīdijām, kas pēc prognozēm segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas”. Zinot kā tas te pie mums dzīvē notiek ,tad šie 50% varētu stāties spēkā pēc kādiem gadiem 10.
Pēc pereses relīzes noprotu, ka 25. janvārī, kad bija paredzēts lemt par šo. Ir dota zaļā gaisma.
No 24. janvāra raksta, kur bija minēts par 25. janvāri. → https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-varetu-apmaksat-aptuveni-50-cenas-ja-majsaimnieciba-mainis-gazes-katlu-pret-dabai-draudzigu-iekartu.a440319/
Elektro auto, saules paneļu, gāzes katlu nomaiņas subsīdijas ir kārtējās turīgo “zaļā kursa” izklaides par nodokļu naudu.
Nebūs tā īsti nodokļu nauda bet gan $$$ kas iegūti no CO2 emisijas kvotas izsolēm.
Jā, no CO2 kvotu izsolēm, kam vajadzētu nonākt kopējā budžeta katliņā un iztērēt racionālāk/solidārāk patiešām risinot problēmas un to cēloņus, nevis izmantojot sekas kā ieganstu turīgo subsidēšanai.
Varbūt kādiem laukos, kas kurina krāsni ar oglēm, šāda subsīdija zaļāka risinājuma ieviešanai būtu solidārāka un zaļās vides tiešāk ietekmējoša, nekā subsidēt tagad piemēram Langstiņos 3 stāvu villā esošo gāzes apkures sistēmas pāreju uz ko modernāku?
Problēma slēpjās vārdā “subsidēt”. Turīgajiem nevajag subsīdijas, samērā turīgie to var atļauties ar subsīdiju palīdzību, bet pavisam neturīgajiem nav pat tik daudz naudas, lai piesaistītu subsīdijas. Kādi varianti? Dāvināt?
Tikai tādēļ, ka nevar “izķert” tos, kuri uzstāda subsidētus saules paneļus un silda ar tiem baseinus, nedot nevienam?
Turībai nevajadzētu būt kā nosacījumam, lai saņemtu valsts atbalstu. Bet šobrīd tā tas izskatās.
Kas ir pats trakākais, ka te jau nemaz nav runa par sistēmas nepilnībām vai negodprātīgo “izķeršanas” trūkumiem. Šajos gadījumos tie ir neslēpti atbalsta pasākumi turīgajiem iedzīvotājiem. Kas ir tie, kas var atļauties iegādāties elektro auto? Kam ir aktuāla gāzes katlu nomaiņa – skaidrs, ka privātmājas īpašniekam, kas iepriekš jau ir veicis tūkstošiem mērāmas investīcijas ierīkojot gāzes katlu.
Ignorējam faktu, ka ap to privātmāju 90% turpinās kurināt ar oglēm, malku uz “vella paraušanu”. Rezultātā uzlabojam apstākļus 10% no kopējā labuma, praktiski neietekmējot kopējo situāciju.
Neredzu piedāvājumu, ko darīt ar CO2 kvotu naudu, ir tikai kritika.
Nopirkt daudz alus. Par to, kas paliek pāri, sākt attīstīt bezizmešu apkuri komunālajā saimniecībā. Auto nomainīs paši – pietiek pakāpeniski palielināt nodokļus jauniem benzīnauto un mazliet atvieglot elektrisko auto nodokļus. Vecie benzīnauto – saprotams, ka tos nepērk aiz labas dzīves – pagaidām neaiztikt, bet noteikt ka to uzturēšana kļūs dārgāka pēc, teiksim, 7 gadiem. Nu, nevajag Teslas pircējam palīdzēt, viņš to nedz jutīs, nedz novērtēs – bet radīt stimulu jauna degvielas auto pircējam varētu.
Šis jau ir viens jēdzīgs piedāvājums :)
Piekrītu – elektro auto atbalstu nevajag.
Vajag normāli sakārtot atbalstu māju siltināšanai. Šobrīd tas mehānisms acīmredzami nestrādā. Nosiltinot daudzdzīvokļu mājas arī varēs pamatīgi samazināt CO2 attiecīgi mazāk kurinot.
Vispār jau šis siltināšanas pasākums ārpus Rīgas notiek itin sparīgi, bet jā, to tiešām varētu uzlabot. Būtu ļoti vēlams tur pielikt klāt siltuma atjaunojošo ventilāciju kā obligāto prasību un to subsidēt, jo iedzīvotāji neatbalsta papildus izmaksas par to.
Un ko lai dara Jūgendstila ēkām, tās tak nevar tā vienkārši aplipināt ar puķiku! :D
Tās var siltināt no iekšpuses, ja nav jāsaglabā vēsturiskais interjers.
Saules paneļu uzstādīšanai vajadzīgas zemes platības, kas maksā naudu. Kāpēc gan Latvenergo nevarētu paneļus uzstādīt uz privātmāju jumta, tādā veidā palielinot zaļās enerģijas portfeli? Latvenergo iegūst tādu resursu kā vieta paneļu likšanai, bet es kā iedzīvotājs iegūstu lētāku enerģiju. Ja saražo vairāk, kā mājsaimniecība patērē, iegūst gan mājsaimniecība, gan Latvenergo, kas var pārdot tīklā ielaisto enerģiju manam kaimiņam.
Domāju ka Latvenergo ir tāda izmēra kantoris, kuram pieklātos “uzsaukt” vienu mazo AES, nevis “ēst mušas” pa privātmāju jumtiem. Pa jumtiem lai dzīvojās paši īpašnieki. Un vēl – lielai daļai, kuri dzīvo Rīgā, daudzdzīvokļu mājās, ir tā saucamie lauki. Tur varētu uzstādīt saules paneļus arī uz zemes un enerģiju “pāradresēt” uz Rīgas dzīvokļa pieslēgumu. Par tādu iespēju tiek spriests birokrātu koridoros.
12 mēnešu uzskaites periods tam jau ir domāts, lai pārprodukcija nonāktu pie Latvenergo, nevis tiktu pārnesta no tavas lepnās villas uz Rīgas dzīvokli! :D
Ja tev ir lauku māja, tu esi buržujs, ja tev ir auto, tu esi buržujs, un buržujiem ir jāmaksā, jo viņi turīgi un no viņiem var paņemt. :D
90% kur rāvi tādu ciparu ?
Tā dārgā kaste ar visu pārējo kura pārdo elektrību tīklā tāpat neatmaksājas.
Tā dārgā kaste jeb inverters ir vajadzīgs jebkurā gadījumā,jo baterijas dod DC,kas jāpārveido uz 220 AC.
Tehniski pilnīgi visas mājas LED lampiņas “ēd” līdzstrāvu. Visi tavi gadžeti caur USB lādējas ar līdzstrāvu. Tas, ka katram galā ir pieķimerēts mazs ķīniešu AC-DC pārveidotājs, ir pasaules muļķīgās tendences. Reāli vajag likt paneli, lādēt akumulatoru, un pa atsevišķiem vadiem barot visas mājas apgaismojumu un uzlādes USB rozetes. Ja saražo daudz un nav kur iztērēt, nu tad nākas vien ražot maiņstrāvu un tirgot tīklam.
Līdzstrāvu krietni vairāk ietekmē vadu pretestība. Ja māja lielāka un kabeļi gari, tāpat vai nu jāceļ spriegums mākoņos vai arī jāpāriet uz maiņstrāvu.
“Līdzstrāvu krietni vairāk ietekmē vadu pretestība.”
Ja paskatās uz šo teikumu, tad fizikas skolotājs teiktu: sēdies, divi!
Bet domu sapatu, jā, tā ir.
Izskatās, ka visi jau laicīgi pacēla cenas, jo juta, ka valsts atbalsts plānosies. Tets neatpaliek. Reāli 1kw jaudai jābūt zem 1k eur, praktiski tā tas arī bija pirms gada, šogad jau ap 1,5k grozās.
Ir doma par paneļiem, bet doma vienkārši pasūtīt no Vācijas interneta veikala un uzlikt, elektriķis lai atbrauc tik un pieslēdz, jo uzstādīšanu pa 3-4k – paldies, nevajag.
Tikai inverteri ņem no Sadales tīkla atbalstīto inverteru saraksta. Citādi nevarēsi dabūt mikroģeneratora pieslēgumu.
Jā, šo zinu, elektrum lapā šķiet varēja lejupielādēt sarakstu ar atbalstītajiem inverteriem, tas, ja nu kādam vēl interesē DIY.
Par to atbalstu – cik saprotu, tur visticamāk būs, ja mainīsi apkuri uz dabai draudzīgāku, tāpat vienkārši paneļus nesanāks pa lēto uzlikt. Vismaz es tā saprotu, kaut ceru, ka būs atbalsts kā leišiem, ka vnk 400eur par tīklam pieslēgto kw.
Neesmu pasekojis līdzi, varbūt kaut kas ir mainījies, bet, kad pirms kāda laika izskatīju šādu variantu, izrādījās, ka par tīklā nodoto elektrību man vēl jāpiemaksā OIK. Man tā loģiski liktos, ka man būtu JĀSAŅEM OIK, tas bija iemesls kāpēc tālāk neizskatīju. OIK tajā laikā arī bija augstāks nekā tagad.
Šķiet no pagājušā gada aprīļa vairs nav jāmaksā OIK, plus ir Neto norēķinu sistēma, ka tīklā nodotā enerģija uzkrājas līdz, ja nemaldos, 1. martam vai aprīlim un tad tā dzēšas un sāc uzkrāt no sākuma.
Šis ir forši, taču baidos vai tik ar laiku to neizmainīs un tad no tiem paneļiem jēga būs maza, jo uzkrātā nebūs un ziemā neko neatslogos šis pasākums pat ar akumulatoriem.
laikam gadu jau kā vairs nav OIK jāmaksā, tikai par pārvadi un sadali.
Viss jau te komentāros pieminētais iespējams ka ir pareizi un skaisti,bet mani neliek mierā šis teikums ” segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas” ,kas segs,kur segs,kādā veidā segs,kā būs pieejama šī segšana,nu nekur nespēju neko konkrētu atrast par šo segšanos.Varbūt tas būs kaut kad tālā saulainā nākotnē?
Vēl nekas nav pieņemts,tikai pirms pāris nedēļām parādījās pirmās runas no valdības,ka būs. Kad būs konkrēti lēmumi,tad varēs sākt domāt par likšanu. Bet skaidrs,ka cenas būs augšā. Ja pirms tam 10kw sistēma bija ap 7K, tad pēc subsīdijas tā visdrīzāk būs ap 4.5-5K
Tet, Enefit, Elektrum jau paši neliek tos paneļus. Viņiem ir apakšuzņēmēji, kas nodarbojas ar paneļiem. Ja runā ar apakšniekiem pa tiešo, sanāk ievērojami lētāk, jo nav starpnieku.
Tam pašam Enefit cenas uzleca jau ap ziemassvētiem, bet Elektrum jau krietni ātrāk pacēla cenas.
Elektroenerģijas cenu pieaugums arī ir veicinājis pieprasījumu un pieprasījuma laikā cenas aug.
To ko segs, pieliks pie cenas/uzstādīšanas, nevajag cerēt uz lielu atbalstu. Kurš maksās – paši arī maksāsim (sponsorēsim). Saules paneļi izslaukas skaisti, bet vairumā gadījumu tie neatmaksāsies tuvāko 10y laikā (pie noteikuma, ka nekas nebūs nobrucis).
Pie esošajām cenām man excel saka, ka atmaksāšanās periods ir max 5 gadi.
Vājā vieta aprēķinā ir inverteris, jo paneļiem garantija ir 15 gadi, bet inverterim neviens nedod vairāk par 5 gadi. :)
Te būs likumprojekta projekts. Nav jāmin, vienkārši izlasi. – https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/31b92c45-5963-4454-8bf0-b906b19f4ef1