Pērn kļūstot par nākamo ASV prezidentu, Džo Baidens īpaši akcentēja pārmaiņas, ko vēlas ieviest klimata jomā. Viņš iestājas par zaļo enerģiju, elektriskajiem transportlīdzekļiem, un viņa vadībā ASV atkal pievienojās Parīzes nolīgumam – ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. Saskaņā ar to ASV ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 50%, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Tomēr šķiet, ka viss nevedas tik gludi kā cerēts – pērn emisiju apjoms pieaudzis par 6,2%, padarot ASV klimata mērķus arvien grūtāk sasniedzamus.
Saskaņā ar pētniecības institūta “Rhodium Group” veikto analīzi – kaitīgo emisiju apjoms pērn ASV bijis par 17,4% mazāks nekā 2005. gadā. Salīdzinājumam 2020. gadā tas bija par 22,2% zemāks. Eksperti to pamato ar to, ka 2020. gads bija pandēmijas sākums, kad kustība visās jomās strauji sabremzējās. Savukārt 2021. gadā nozares atkal atdzīvojās, un radīto kaitīgo emisiju apjoms atkal pietuvojās 2019. gada līmenim.
Noskaidrots, ka pērn ASV galvenie emisiju rašanās avoti bija transports un enerģētika. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajās nozarēs pērn radīts attiecīgi par 10% un 6,6% vairāk emisiju. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki 2021. gadā vairāk ceļoja, kā arī saistībā ar dabasgāzes cenas pieaugumu palielinājās atkarība no oglēm.
Tomēr ir arī kāda laba ziņa. Pērn ASV saražots lielāks atjaunojamās enerģijas apjoms, sasniedzot 20% no kopējiem resursiem. Tiek prognozēts, ka šis gads atjaunojamās enerģijas ieguvē ASV būs tikpat vai pat vēl labāks.
Redzēs cik ātri viņiem ies ar plānoto elektrolīniju pārbūvi. Vismaz labi ka oficiāli konstatējuši infrastruktūras stāvokli, kas esot neglābjami novecojis.