Lai zivju audzētavu dīķos nodrošinātu attālinātu ūdens kvalitātes uzraudzību un pārvaldības slodzes samazināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Radioelektronikas institūta zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu dīķsaimniecību ūdens kvalitātes attālinātam monitoringam un pārvaldības digitalizācijai. Jaunās sistēmas testēšana patlaban norisinās dīķsaimniecībā «Pērtnieki», Rēzeknes novadā.
Ūdens kvalitāte ir viens no svarīgākajiem zivju audzētavu produktivitātes faktoriem, jo tas nosaka zivju augšanas dinamiku, barošanas efektivitāti, veselību un mirstību, taču tā parametrus ir grūti prognozēt un ietekmēt. Ūdens kvalitātes uzraudzību zivju audzētāji klasiski veic, izmantojot portatīvos mērītājus vai arī laboratoriju pakalpojumus, taču šīs metodes prasa papildu resursus, kā arī neļauj sekot līdzi straujām ūdens kvalitātes izmaiņām, kas noved pie būtiskiem zaudējumiem.
RTU zinātnieku izstrādātā sistēma, kas nodrošina dīķsaimniecības automatizāciju un digitalizāciju, ļauj reālā laikā attālināti sekot līdzi ūdens kvalitātei – temperatūrai, pH jeb ūdeņraža koncentrācijas līmenim, oksidēšanās-reducēšanās potenciāla līmenim – un operatīvi reaģēt uz izmaiņām, tā uzlabojot zivju uzturēšanas apstākļus un ļaujot sasniegt intensīvās audzēšanas pieļaujamo maksimumu, neapdraudot izveidotās ekosistēmas bioķīmisko līdzsvaru.
Ir nodrošināta zivju barības un aerācijas jeb gaisa apmaiņas optimāla pārvaldība, ir iespējams laikus reaģēt uz zivīm nelabvēlīgām vides izmaiņām, piemēram, piesārņojuma rašanos, tā ļaujot saglabāt zivju resursus. Pateicoties uzraudzības procesu automatizācijai, jaunā sistēma samazina dīķsaimniecības pārvaldības slodzi personālam.
Inovatīvā sistēma sastāv no modulāriem devēju mezgliem, kas ir izvietoti ūdenstilpnēs un pārraida datus par svarīgākajiem ūdens kvalitātes parametriem aptuveni 10 kilometru attālumā, kā arī automātiski ieslēdz un izslēdz aeratorus, ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis pārsniedz pieļaujamās robežas. Dati tiek glabāti, apstrādāti un attēloti sistēmas serverī.
Pēc visaptverošās testēšanas tiek plānots jauno sistēmu komercializēt.
Sistēmas izstrāde ir realizēta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma «Inovācija» finansētajā projektā «Ūdens kvalitātes monitoringa un dīķsaimniecību pārvaldības jaunās paaudzes kiberfizikālās infrastruktūras izstrāde akvakultūras objektu produktivitātes paaugstināšanai» Nr. 18-00-F02201-000003 sadarbībā ar biedrību «Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija».
Neiedziļinoties plusu/mīnusu sadaļā, kur vairāk ir mīnusu, tad var droši apgalvot, ka galvenais šī un citu projektu klupšanas akmens ir iztērētā nauda, iegūtās zināšanas un izstrādātais prototips nonāk aizmirstībā un tā arī līdz galam pie patērētāja nenonāk.
Būšu priecīgs redzēt šo, vai kādu līdzīgu produktu veikala plauktā, bet esmu par 80% pārliecināts, ka tas nenotiks. Beigu beigās akadēmiskais process un klietnu siekalošanās no tā vien sanāk.
Kurš teica ka šī projekta mērķis ir ko saražot? Visdrīzāk naudu deva pētniecībai, kuras gaitā bija jāizstrādā prototips. Tā kā RTU nav ražošanas uzņēmums, tas neko neražos. Vienīgais reālais solis uz ražošanu varētu būt tas, ka kāds no piesaistītajiem studentiem dodās darbā uz ražojošu uzņēmumu, kurā īpašnieki ir gatavi ieguldīt šī prototipa pārvēršanai par ražojamu un pārdodamu iekārtu. Ir arī projektu naudas, kuras “apgūst” pētniecības iestāde kopā ar ražojošu uzņēmumu. Bet vienalga parasti gala produkts, lai pabeigtu projektu, ir prototips. Šādos projektos prasa uzņēmuma finansiālu līdzdalību.
Tie čaļi, kad bildējās, varēja noņemt maskas, lai tauta redz varoņus.
Kurš teica? Teiksim tā, to saka cilvēks, kurš piedalās projekta izstrādē un to sagaida arī nozares, kas ir ieinteresētas.
Kā arī citāts no raksta- “Pēc visaptverošās testēšanas tiek plānots jauno sistēmu komercializēt.”
Negribu gari filozofēt kā būtu pareizi un kas ir jādara, un arī neapgalvoju, ka RTU ir jāražo, vai arī jāuzņemās atbildība par tālāku projekta norisi, bet fakts ir tāds, ka pētniecības naudas tiek apgūtas apgūšanas pēc bez jēgpilnas nākotnes.
Ja šadu, vai kādu citu prototipu, kas izrādās veiksmīgs nepalaiž ražošanā trešā puse, vai arī neviens viņus nemaz nevēlas piesaistīt, tad tādam projektam ir absolūtā nulles vērtība.
Pavisam neesmu tas, kurš aizstāv naudas izķēzīšanu. Tā nauda aiziet pasniedzēju un pētnieku “algās”, tā viņi saņem kaut cik, salīdzinot ar to, ko saņem par lekciju lasīšanu. Tik tiešām ieguvums ir zināšanas un studentu prakse.
Esmu par to lai ieviestu ražošanā. Diemžēl sakarā ar to ka mums ir daudz blēžu, kuri vienkārši izkrāpj tādu projektu naudas, tie nosacījumi ir neciešami birokratizēti, un nav daudz to uzņēmumu, kuri spēj paņemt šo naudu lietderīgi. Zviedrijā: piesakies projektam, saņem naudu, realizē. Šeit: piesakies projektam, ieguldi savu naudu, atskaities pa etapiem, dabū drusku naudiņas un tā uz priekšu. Bez tam vēl ir precīzi jāparedz 2 gadi uz priekšu, cik par ko iztērēsi.
Jā, es pilnībā piekrītu tevis teiktajam. Šeit vairāk ir problēma sistēmā, ne cilvēkos, kuri ar to strādā, jo īpaši varu uzteikt RTU pētnieku darbu. Pats esmu bijis gatavs iegādāties ļoti labi nostrādātu projekta ierīci, bet nekas tāds vēl nav iespējams, jo neviens neražo. Pagājuši nu jau ir kadi 3 gadi un šaubos, vai kas mainīsies.
Esmu redzējis daudzus viņu pētījumus un tie, tāpat kā šis, ir ļoti vērtīgi, bet nopirkt nevar.
Jā, šis projekts izskatās pavisam jēdzīgs.
Ir vēl viens ceļš kā aizstumt dzīvē šādas lietas: start up. Šajā gadījumā vajag kādu fanātisku organizatoru, jo no prototipa līdz produktam ir ejams tāls ceļš.
Lieliski – lūk IoT!